Devītklasnieks nezina, ko darīt tālāk. Mamma izmisumā – kā palīdzēt?

Nekas neinteresē

Puisis uz mācībām nav pārāk nasks, tātad vidusskola, pēc kuras būtu loģisks ceļš uz augstskolu, nebūs piemērota, spriež mamma. Viņu bažīgu dara arī tas, ka redzējusi, kādas mūsdienās vidusskolēniem ir prasības. Tā vairs nav vieta, kur “pārlaist ziemu”, ja nezini, ko dzīvē darīt. 

Taču arī uz profesionālās izglītības iestādēm jaunietis nevēloties iet. Viņam nav arī specifisku interešu, kas palīdzētu izdarīt izvēli par labu kādam amatam. Līdz ar to mamma ir izmisumā. 

Problēma daudziem

“Šādu gadījumu nav maz,” atzīst sertificēta supervizore, jauniešu karjeras konsultante Zane Karele. Pēdējā pusgada laikā 90% konsultāciju skar tēmu – ko darīt pēc 9. vai 12. klases. Šāds jautājums ir ne tikai tiem, kam mācībās neiet tik gludi, ir maz interešu, bet arī tiem, kam padodas viss, ir augsti sasniegumi un visi ceļi ir vaļā. Un ne tikai sekmju dēļ, bet arī finansiālā ziņā.

Nākotnes vīziju jaunietim var palīdzēt apjaust:

• iepriekšēja darba pieredze,
• skolēnu mācību uzņēmuma izveide,
• brīvprātīgais darbs.

“Noder pat visvienkāršākie darbiņi – kaut vai tirgū palīdzēt pārdevējam,” saka Z. Karele. “Tas jau palīdz saprast, vai patīk strādāt ar cilvēkiem, vai gatavs akceptēt norādījumus no kāda cita, vai pašam patīk organizēt darbu.” Tikpat labi noder novērotais vecāku darbavietā vai Ēnu dienā. 

Kādas vispār ir iespējas?

Pēc 9. klases beigšanas skolēnam, kuram nav vēlmes mācīties vidusskolā, ir trīs iespējamie rīcības varianti: 

1. profesionālā vidusskola, tehnikumi;
2. arodskola;
3. tālmācība.

Profesionālās vidusskolas

Profesionālās vidusskolas dod iespēju iegūt diplomu par vidējo profesionālo izglītību un specializāciju. Jārēķinās gan, ka tas prasīs mazliet ilgāku laiku nekā mācības parastā vidusskolā – trīs gadu vietā vismaz četrus. Profesionālās izglītības iestādēs iespējams apgūt visdažādākās profesijas, atliek tikai apdomāt, kura joma vai nozare visvairāk interesē. 

“Citreiz jaunietim liekas, ka pēc tam vairs nekur neies mācīties. Taču mēdz gadīties, ka vidusskolas vecumā uzlabojas motivācijas līmenis, sekmes un augstskolā gribas iet,” stāsta Z. Karele.

Izvēloties mācības profskolā, ceļš uz augstskolu netiek nogriezts. Ja vēlas, mācības var turpināt, papildinot zināšanas tajā pašā vai pilnīgi citā jomā. Arī tas, ka jaunietis saprot, ka pēc pamatskolas beigšanas izvēlētā profesija neiet pie sirds, nav slikts rezultāts.

Arodskolas

Arodskolā iespējams iegūt diplomu par arodizglītības iegūšanu. Vidusskolas mācību priekšmeti, kā matemātika, latviešu valoda un citi, nav jāapgūst, tomēr mācības tik un tā ilgst vidēji trīs gadu. 

Tas ir labs variants jauniešiem, kuriem ir ļoti sliktas sekmes vai speciālas vajadzības, iesaka Z. Karele un piebilst: “Tikko pie manis uz konsultāciju arī bija puisis, kuram ļoti grūti veicas mācībās. 

Nav motivācijas no rīta celties, nav motivācijas nekam… Ir gatavs iet mācīties, bet ne vispārizglītojošos priekšmetus.”

Šādas izglītības programmas piedāvā, piemēram, Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienība, Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola. 

Svarīgi!

Liela daļa arodizglītības iestāžu uzņem audzēkņus tikai ar speciālām vajadzībām, kas funkcionālo vai citu traucējumu dēļ nevar apgūt vidusskolas mācību vielu.

Tālmācības vidusskolas

Tālmācības vidusskolas bieži vien ir fleksiblas un uzņem audzēkņus arī tad, ja viņiem nav labi mācību rezultāti. Parasti mācības ir par maksu, taču daudzās pašvaldībās iespējams pieteikties līdzfinansējumam līdz pat 100%. 

Taču, mācoties tālmācībā, nepieciešama augsta pašmotivācija, lai spētu individuāli organizēt pats savu darbu, brīdina Z. Karele. Otrs variants ir vecākiem mājās nodrošināt atbalsta sistēmu – kādu cilvēku, kas būtu gatavs atrasties līdzās jaunietim mācību procesa gaitā, sekotu, kā veicas, un pārbaudītu, vai uzdotais ir izdarīts. Tas dos iespēju pārliecināties, ka mācību viela tiešām tiek apgūta.

Izglītības līmenis tehnikumos aug

Visbiežāk jaunieši tomēr izvēlas mācīties tehnikumā, novērojusi karjeras konsultante. Ja nav skaidras vīzijas par to, ko gribētu darīt nākotnē, var izvēlēties apgūt nevis konkrētu profesiju, bet jomu, piemēram, loģistiku, komercdarbību, klientu apkalpošanu. Tā vēlāk dzīvē noderēs, strādājot dažādās nozarēs. 

Starp citu, agrāk sabiedrībā valdīja uzskats, ka tehnikumos mācās tikai tie, kas “nekur citur netiek”. Pēdējos gados izglītības līmenis šajās mācību iestādēs ir audzis – gan tehniskā nodrošinājuma, gan personāla kompetences ziņā. 

Turklāt par darba iespējām, visticamāk, pēc skolas beigšanas nebūs jāuztraucas, jo pēdējos gados aizvien vairāk trūkst vidējā profesionālā līmeņa darbinieku. 

“Nereti augstskolas beidzējiem paiet ilgāks laiks, lai sasniegtu to atalgojuma līmeni, kāds ir, piemēram, mehāniķim, kas vidusskolas laikā jau apgūst tehniskās lietas un sāk strādāt uzreiz pēc tehnikuma pabeigšanas,” stāsta karjeras konsultante un piebilst, ka nereti šie jaunieši darba piedāvājumus saņem jau, mācoties pēdējos kursos. Jo specifiskāka profesija, jo lielāka iespēja, ka tā notiks.

Noderīgi

Ir vērts ieskatīties Nacionālās izglītības iespēju datu bāzē niid.lv, kur pieejama informācija gan par izglītības iestādēm, to piedāvātajām programmām, gan atvērto durvju dienām, kā arī digitālais asistents.

Rīcības plāns tiem, kam padodas viss

Savukārt tiem, kam padodas visi mācību priekšmeti, izvēloties mācību iestādi, kur turpināt izglītoties pēc 9. klases, vispirms vajadzētu apzināt savas intereses. “Diezgan daudzi saka – padodas viss, bet patīk viens vai divi mācību priekšmeti. Ja kaut kas uzrunā vairāk nekā citas nozares, tad tā jau ir diezgan liela uzvara,” saka Z. Karele.

Svarīgi apkopot arī savas vēlmes un iespējas attiecībā uz nākamo izglītības iestādi. Ir daudz aspektu, ko var ņemt vērā:

1. vai skolā ir klase ar specifisko novirzienu, kas visvairāk interesē;
2. kur skolai vajadzētu atrasties – vēlmes, iespējas;
3. kādas ir ģimenes finansiālās iespējas – maksas, bezmaksas izglītība;
4. vai vidusskolas gados vēlēsies doties apmaiņas programmā;
5. vai šajā skolā mācīsies arī draugi.

Ja saraksts ar vēlmēm un iespējām ir garš, nākamais solis būtu izvēlēties trīs nozīmīgākos faktorus. Parasti tie ir:

• interesējošais novirziens;
• atrašanās vieta;
• draugu esamība.

Pēc tam var izmantot meklēšanas iespējas Nacionālās izglītības iespēju datu bāzē un, izmantojot filtrus, izvēlēties piemērotāko skolu.