Vai pirmklasniekam tik tiešām ir nepieciešams telefons?

Reizēm vecāki lemj par labu telefonam, vadoties pēc sava emocionālā komforta un iespējas sazināties ar pirmklasnieku jebkurā laikā. Tomēr šāda pieeja negarantē to, ka arī bērns jutīsies līdzīgi – jo, nonākot jaunā vidē, var gribēties paslēpties aiz ekrāna garlaicīgos mirkļos vai iejusties, darīt līdzīgāk vecāko klašu bērniem, kas varbūt starpbrīžus pavada ierīcēs. Kā arī, protams, bērns var sākt uztvert telefonu kā izklaidi un spēli vai varbūt bērns jau nonāk skolas solā ar šādu pārliecību.

Ja vecāki tīko sazināties ar bērnu jebkurā mirklī, varētu izvēlēties ierīci, kurā netiek pieslēgts internets vai kas pieļauj vienīgi zvanīšanu un īsziņu sūtīšanu. Tomēr, ja 95 % klases bērnu ir viedtālruņi ar jaunākajām lietotnēm, tad tālrunis bērna kabatā kļūst par vajadzību, bet tā trūkums – par kauna traipu. Tādēļ reizēm nākas iegādāties mobilo telefonu bērnam, lai pasargātu viņa pašvērtējumu un ļautu labāk iejusties.
 

Ja vecāki nodrošina pirmklasniekam viedtālruni, tad svarīgi, līdzīgi kā ar cita vecuma bērniem un pusaudžiem, nospraust robežas par atļauto ekrāna laiku, lietotnēm un to saturu. 

Viens no veidiem, kā vienoties ar bērnu, ir, ka vecākiem ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt patērēto saturu.

Vai, piemēram, vecāki drīkst apskatīt, ar kādiem cilvēkiem bērns veido sarakstes, var par šiem citiem bērniem uzdot jautājumus, bet ir saprašanās, ka vecāki nelasa sarakstes.

Mobilā telefona lietošana bērniem un pusaudžiem ir jautājums, kas prasa pārdomātu un apzinātu pieeju. Lai gan tehnoloģijas ir kļuvušas par neizdzēšamu dzīves sastāvdaļu, ir svarīgi nodrošināt, ka tās tiek izmantotas līdzsvaroti un apzināti. Iespējams, būtiskākā ir atziņa, ka digitālā pasaule nedrīkst aizvietot īstas, dzīvas, emocionāli piesātinātas attiecības starp cilvēkiem un veselīgus ikdienas ieradumus – piemēram, fiziskās aktivitātes.
 

Lai arī aktīvi ritošā un prasīgā ikdienā nav viegli cīnīties ar digitāliem kārdinājumiem, ieviešot skaidrus, bērniem un pusaudžiem saprotamus noteikumus, kā arī veicinot atklātu komunikāciju, ir iespējams palīdzēt bērniem attīstīties pasaulē ārpus viedierīču pārmērības valgiem.