Piektdaļa jauniešu uzticētu mākslīgajam intelektam izvēlēties savu nākotnes profesiju

72% aptaujāto jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem uzskata, ka mākslīgā intelekta (MI) prasmes būtu jāapgūst skolā,  tikpat – vēlētos, lai skolā būtu mācību stunda par MI vai lai par to mācītu datorzinātnēs. Savukārt 19% jauniešu uzskata, ka mākslīgo intelektu skolā apgūt nav nepieciešams, bet 9% nevar atbildēt, vai to vēlētos. 
 

Jauniešiem skolā visnoderīgākie MI risinājumi šķiet ar tehnoloģijām saistītu priekšmetu apgūšanā, piemēram, inženierzinātņu, datorzinātņu vai dizaina un tehnoloģiju mācībstundās (52%). Tikmēr 41% MI lomu saskata valodu apguvē – gan latviešu valodas, gan svešvalodu. 

Papildus tam 39% jauniešu uzskata, ka MI var būt noderīgs dabas zinātņu (fizikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas) apguvei, savukārt 36% – uzskata, ka tas var palīdzēt labāk izprast matemātiku. Vismazāko MI nozīmi jaunieši redz sporta un veselības izglītībā – šajos priekšmetos MI noderīgumu saskata vien 8% aptaujāto. Tikai teju ceturtdaļa jeb 24% aptaujāto skolas vecuma jauniešu norāda, ka viņu skolās jau izmanto MI risinājumus mācību procesā,  bet vairāk nekā puse – 52% – atzīst, ka šos risinājumus skola mācību procesā nav ieviesusi. 
 

“Pamatzināšanas par MI darbības principiem jau šobrīd tiek apgūtas vispārējās vidējās izglītības padziļinātajā mācību kursā “Programmēšana II”. Kursa ietvaros jaunieši aplūko dažādus mašīnmācīšanās algoritmus un salīdzina tos darbībā, risinot pašu izvirzītus uzdevumus. 

Vienlaikus līdztekus teorētiskām zināšanām mūsdienu apstākļos svarīgi attīstīt prasmi kritiski domāt un atpazīt MI rīku ģenerēto saturu, kā arī atbildīgi un ētiski to izmantot. 

Pēc 2022. gada beigās piedzīvotās straujās MI rīku pieaugušās popularitātes ir iezīmējušies vairāki tālākās rīcības virzieni,  nozares speciālisti sākuši pētīt gan MI tehniskos, gan juridiskos, gan ētiskos aspektus. Vidējās izglītības posmā ir svarīgi jauniešiem nodrošināt pamatzināšanas MI plašo iespēju klāstā, tajā pat laikā atgādinot par to, ka MI rīku “iekšpusē” ir tikai cipari un tie nekad pilnvērtīgi neaizvietos dzīvu skolotāju,” MI attīstības tendences skaidro Valsts izglītības satura centra Vērtēšanas un analītikas departamenta Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vecākais eksperts Mihails Korčevskis.
 

M.Korčevskis norāda, ka pirms skolās pasniegt MI rīku izmantošanas praksi, arī pašiem skolotājiem ir jāmācās, jāizmēģina un jāsaprot, kādas daudzpusīgas iespējas šie rīki piedāvā. Tāpēc ir svarīgi domāt arī par skolotāju profesionālo pilnveidi – kā sagatavot tādus pedagogus, kuri nākotnē varēs mācīt MI rīku jēgpilnu un atbildīgu izmantošanu, jo ar laiku tie arvien vairāk tiks integrēti mācību procesā. “Šis ir mūsu kopīgs izaicinājumu un iespēju laiks tuvākajos gados,” uzsver M.Korčevskis.
 

Jaunieši novērtē MI palīdzību ne vien mācību ikdienā, bet arī savu spēju un talantu attīstīšanā. 44% aptaujāto atzīst, ka MI palīdz viņiem apgūt un attīstīt jaunas prasmes, bet 39% mākslīgo intelektu izmanto, lai attīstītu savus jau esošos talantus. Piektdaļa aptaujāto jauniešu atzīst, ka viņi uzticētu MI izvēlēties savu nākotnes profesiju, bet vairāk nekā puse (60%) uzskata, ka MI zināšanas būs nepieciešamas visās nākotnes profesijās.