Gribu savam bērnam citu klases skolotāju! "Kā rīkoties?" jautā mamma

Satrauktā mamma nevēlējās minēt ne skolu, ne iesaistīto personu vārdus, jo “baidos, ka manai meitai klāsies vēl sliktāk, ja uzzinās, ka vēršos pret skolotāju”. Tomēr situāciju viņa ieskicē: šogad meita uzsākusi mācības 3. klasē, un no 1. - 4. klasei viņai ir viena skolotāja, kura pasniedz visus priekšmetus, izņemot angļu valodu. Šī skolotājai esot tikai otrā audzināmā klase, jo pirms tam viņa bijusi pirmsskolas izglītības pedagogs. To, ka skola, un īpaši darbs ar sākumskolēniem, viņai nav gluži piemērotākais darbs, teikuši arī iepriekšējās – pašas pirmās – audzināmās klases vairāku skolēnu vecāki. 

“Es gan nekad neklausos citu runās, taču, kad meitai jau pirmajā klasē sākās problēmas ar mācībām un labsajūtu skolā kā tādu, sāku atcerēties pirms tam dzirdēto, jo šī skolotāja iepriekš bija klases audzinātāja paziņas bērnam. Šo gadu laikā nekas nav mainījies. 

Īsumā situāciju var raksturot tā, ka skolotāja grib, lai bērni ir kā zaldātiņi, vispār nerunā, nekustās stundu laikā, lai uzreiz visu saprot un pārsvarā strādā mājās. 

Viņai kā pedagogam esot tikai jāparāda virziens, kurā strādāt, bērniem pašiem viss esot jāapgūst. Un viņai absolūti neinteresē, ka, piemēram, diviem bērniem klasē klājas patiešām grūti ar iejušanos, viņi ir nomaļus no visiem, tāpēc neizpilda grupas darbus un tamlīdzīgi,” raksta mamma un piebilst, ka situācija pārrunāta arī ar skolas vadību, taču viņi, veicot pārbaudes, nekādus pārkāpumus neesot konstatējuši un neesot pamata pedagogu mainīt vai jebkā citādi reaģēt. “Kā tad rīkoties vecākiem, kuri redz šīs problēmas un vēlas risināt, lai bērns nesāktu ienīst skolu pedagoga dēļ?” viņa jautā.

Atbild Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere: 

Ja vecāku neapmierina kāda pedagoga rīcība (darbība vai bezdarbība), turpmākie soļi ir atkarīgi no tā, kas ir par pamatu neapmierinātībai. 
 

Jānošķir trīs situācijas: 

• neapmierinātība ir saistīta ar pedagoga iespējamu vardarbību pret bērnu;
• neapmierinātība ir saistīta ar pedagoga profesionālo darbību, piemēram, nereaģēšanu uz bērnu uzvedību, neatbildēšanu uz vēstulēm e-klasē, nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu u.tml.;
• neapmierinātība ir saistīta ar ētikas normu neievērošanu, piemēram, neobjektīvu vērtēšanu un attieksmi, bērnu aprunāšanu sarunā ar citiem bērniem, bērnu vainošana par saviem darba apstākļiem u.tml.

Ja pedagogs ir izturējies pret bērnu vardarbīgi

Neatkarīgi no bērna uzvedības skolotājam nav tiesību kliegt uz bērnu vai pazemot. Mācību gada sākumā Tiesībsarga birojā jau tika saņemts pirmais iesniegums par pedagoga iespējamu emocionālu vardarbību 5. septembrī mācību stundas laikā: “Skolotājs sāka uz mani kliegt, teica, lai es "aizveros" un nosauca mani par "muļķi" visas klases priekšā. Tas bija ļoti pazemojoši, un viss tika pateikts agresīvā tonī.”
 

Emocionāla vardarbība saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 12. punktā noteikto termina skaidrojumu ir “bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu [..] vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai". 

Emocionāla vardarbība ir administratīvi sodāma saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantu: “Par pamešanu novārtā, fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.” 

• Administratīvā pārkāpuma procesu par 81. pantā minētajiem pārkāpumiem, ko izdarījušas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, veic Bērnu aizsardzības centrs. 
• Par pārkāpumiem, ko izdarījušas personas, kas nav valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija.
• Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

Tāpat kā skolēnu izdarītus pārkāpumus, arī pedagogu izdarītus pārkāpumus nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tas veicina patvaļu un neattur no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas nākotnē. 

Bērnam vai vecākiem jāvēršas Bērnu aizsardzības centrā (ja pedagogs strādā valsts vai pašvaldības dibinātā skolā) vai policijā (ja pedagogs strādā privātskolā) ar parakstītu iesniegumu (papīra vai ar elektronisko parakstu), jāizklāsta notikusī situācija, jālūdz uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un atzīt bērnu par cietušo. Iesniegumā vēlams norādīt lieciniekus, kas bija klāt tajā brīdī, kad skolotājs veica iespējamu emocionālu vai fizisku vardarbību. Konstatēts pārkāpums dos cietušajam tiesības prasīt kompensāciju par nemantisko (morālo) kaitējumu. Ieteicams iesniegt iesniegumu nekavējoties, kamēr visi vēl atceras notikušo.
 

Zināšanai

Pārkāpumus drīkst ierakstīt (video, audio ieraksts), lai izmantotu tiesību aizsardzībai – iesniegtu Bērnu aizsardzības centrā vai policijā. Citiem mērķiem ierakstu gan nedrīkst izmantot.

Ja pedagoga rīcība nav saistīta ar vardarbību

Vispārējās izglītības likuma 9. panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka vispārējās izglītības iestādes nolikumā norāda iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Tātad pedagoga rīcības apstrīdēšanas kārtība ir jāmeklē konkrētās skolas vai bērnudārza nolikumā. Parasti kārtība ir tāda, ka rīcība jāapstrīd skolas direktoram vai bērnudārza vadītājam. Mēdz būt noteikts, ka jāvēršas izglītības pārvaldē.
 

Viens no Izglītības likumā noteiktajiem pedagoga vispārīgajiem pienākumiem ir ievērot pedagoga profesionālās ētikas normas (Izglītības likuma 51. panta pirmās daļas 3. punkts). Ja vecāks uzskata, ka pedagoga rīcība (komunikācija ar vecāku vai bērnu) neatbilst ētikas normām, jāvēršas ar iesniegumu pie skolas direktora un jālūdz izvērtēt pedagoga rīcības atbilstību pedagoga profesionālās ētikas normām.
 

Vecāki dažkārt Iesniegumā tiesībsargam lūdz vērtēt bērna diskriminēšanu. Jāpaskaidro, ka diskriminācijas gadījumā atšķirīga, mazāk labvēlīgā attieksme pret kādu personu ir saistīta ar tādu apstākli, ko cilvēks nevar mainīt un kas nav atkarīgs no cilvēka gribas. Piemēram, tautība, rase, invaliditāte, seksuālā orientācija, vecums, dzimums. Uzskaitījums nav izsmeļošs, taču arī citiem apstākļiem, lai tos uzskatītu par diskriminācijas pamatu, jābūt tādiem, ko cilvēks nevar mainīt. 

Ja apstākļi liecina par bērna vai vecāku iespējamu diskrimināciju, jāvēršas pie tiesībsarga.

Tiesībsarga funkcija ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību, sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Tomēr, veicot savus pienākumus, tiesībsargs neaizstāj to valsts iestāžu darbu, kuras ir primāri atbildīgas par cilvēktiesību ievērošanu konkrētajā situācijā vai procesā. Tiesībsarga kompetencē ir pārliecināties, vai valstī ir izveidots tiesību aizsardzības mehānisms un vai tas darbojas efektīvi. 

Pie tiesībsarga var vērsties vienmēr, lai uzzinātu par valstī izveidoto tiesību aizsardzības mehānismu – kur vērsties konkrētajā situācijā, ja cilvēks uzskata, ka viņa vai viņa bērna tiesības ir aizskartas.

Atbild Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga:

Vispirms ir būtiski noskaidrot, kāds ir cēlonis neapmierinātībai ar pedagogu, kā arī – vai šai neapmierinātībai ir objektīvs pamats (piemēram, nekonsekvence skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, regulāra neierašanās uz mācību nodarbībām u.c.) vai tomēr apgalvojumi ir subjektīvi. 

Sākotnēji vecākam par iespējamām neatbilstībām pedagoga profesionālajā darbībā ir jāvēršas pie viņa darba devēja – izglītības iestādes vadītāja, kuram būtu jāuzklausa un jāiesaistās vecāku izteikto apgalvojumu izvērtēšanā un jāpieņem atbilstīgs lēmums (piemēram, jāpārrunā ar pedagogu nepieņemamā rīcība vai jāpiemēro darba kārtībā paredzētais disciplinārsods pārkāpuma konstatēšanas gadījumā).
 

Ja pie izglītības iestādes vadītāja risinājumu neizdodas panākt vai tas neapmierina, pašvaldības dibinātu izglītības iestāžu gadījumā ir jāvēršas pašvaldības izglītības pārvaldē. Kontakti atrodami ŠEIT. 

Gadījumā, ja arī tur risinājumu neizdodas panākt vai tas neapmierina, jāvēršas atbilstīgajā valsts pārvaldes iestādē. Piemēram, par valsts vai pašvaldības izglītības iestādes pedagoga iespējamo emocionālo vai fizisko vardarbību pret bērniem jāvēršas Bērnu aizsardzības centrā ŠEIT, izglītības programmas īstenošanas jautājumos – Izglītības kvalitātes valsts dienestā ŠEIT.

Atbild Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta Uzticības tālruņa nodaļas vecākā eksperte Ilze Garkalne:

Tas, ka bērna labsajūta skolā ir būtiska, pedagogiem noteikti ir zināms jau no profesijas apguves pamatiem tieši pedagoģiskajā jomā, jo no tā tiešā veidā ir atkarīga arī turpmākā mācību vielas apguve un tālākie bērna mācību sasniegumi.

Kā rīkoties aprakstītajā situācijā? Ir saprotamas mātes bažas par to, kā viņas bērns jūtas izglītības iestādē – jebkuram vecākam bērna psihoemocionālā labsajūta ir būtiska. Tomēr bezspēcība var veicināt dusmas, neapmierinātību un citas negatīvas emocijas, kas var kavēt jēgpilna dialoga izveidi par situāciju. 

Pirmais un vissvarīgākais solis vienmēr ir konstruktīvs dialogs bez pārmetumiem, abām iesaistītajām pusēm cenšoties kopīgi rast risinājumu. 

Vajadzētu sākt ar sarunu ar klases audzinātāju, jautājot:

• kā viņa saredz, kā konkrētais bērns skolā jūtās;
• kas ir bērna stiprās puses;
• vai ir kādas grūtības;
• kā šajā situācijā varētu palīdzēt vecāki. 

Visi būs ieguvēji, ja skola un ģimene konstruktīvi sadarbosies, lai panāktu pēc iespējas labāko rezultātu, sniedzot bērnam skaidrus noteikumus un atbilstošu atbalstu. Ja no klases audzinātājas atbildē ir tikai kritika un nav konstruktīvu ieteikumu, neveidojas dialogs un sadarbība, noteikti ir jāvēršas pēc atbalsta gan bērnam, gan vecākiem pie skolas atbalsta personāla: sociālā pedagoga un psihologa, kā arī pie skolas administrācijas.

Vienlaikus būtiski izprast, tieši kādas ir bērna vajadzības, kas procesā netiek apmierinātas. Vecākiem nozīmīgi bērnam izrādīt atbalstu, caur spēli vai citu bērna vecumam un izpratnei atbilstošu metodi izzināt, kas sagādā vislielākās grūtības.

Ja iepriekš minētais nesniedz vēlamos uzlabojumus vai rezultātu, tad nepieciešams vērsties Bērnu aizsardzības centrā ar iesniegumu, lūdzot iesaistīties situācijas risināšanā. Tāpat gan bērns, gan vecāks var saņemt atbalstu, zvanot uz Bērnu un pusaudžu Uzticības tālruni 116111 visu diennakti, bez maksas, anonīmi.