Kā acis vaļā, tā telefonā iekšā! Pazīmes, kas tiešām norāda – bērnam ir viedierīču atkarība
Ja bērns, un īpaši pusaudzis, bez sava telefona neiziet no mājas vai pat ņem to līdzi, dodoties uz tualeti, tas vēl nebūt nenozīmē, ka viņam izveidojusies atkarība no viedierīcēm. Kādas pazīmes liecina, ka bērnam ir problemātiski viedierīču lietošanas paradumi, stāsta ārste psihoterapeite Agija Tomme.
Telefonā mēs varam darīt ļoti daudz labu lietu, tostarp veidot tuvas, mīļas, dizļas un siltas attiecības ar sviem mīļajiem cilvēkiem. Domāt par to, ka kaut kas nav kārtībā ar viedierīču lietošanas paradumiem mēs varam tad, kad redzam, kādas ir tieksmes.
Par atkarību liecina:
- Ja pienāk ziņas signāls, cilvēks nespēj pagaidīt, bet uzreiz metas to lasīt.
- Pirmā lieta no rīta, ko dara pēc modinātāja izslēgšanas, ir ziņu vai kādu soctīklu skrollēšana.
- Pārņemtība ar telefonu ir tik liela, ka visu laiku par to jādomā.
- Ja bērnam, īpaši pusaudzim, uz laiku noņem viedierīci (telefonu, planšeti), un viņš jūtas slikti – parādās trauksme, varbūt aizkaitinājums, grūtības nosēdēt mierā.
- Bērnam ārpus virtuālās vides ir grūtības komunicēt ar citiem cilvēkiem, laika pavadīšana citā veidā – reālajā dzīvē – neliekas interesanta.
Atceries!
Ir normāli, ja parādās kāds trends un tāpēc bērns telefonā darbojas daudz biežāk. Īpaši aktuāli tas var būt pusaudža gados, mazāk pirmsskolas un sākumskolas posmā. Piemēram, ir kāds trends saistībā ar telefona vāciņiem, un tāpēc skolas biedru vai kāda draugu grupa biežāk tam pieslēdzas. Tas ir normāli un visbiežāk īslaicīgi. Uzmanība jāpievērš tad, ja rodas šī ļoti pārņemošā tieksmes pilnā sajūta, ka bez tā nevar dzīvot.