Pazīmes, ka bērns nejūtas pieņemts skolā!

2020. gada pētījumā [1] tika konstatēts, ka līdz pat 29% vidusskolēnu un 27% pamatskolēnu nejūtas pieņemti. Savukārt 2022. gada aptaujā [2], kurā piedalījās 1000 vidusskolēnu, tika konstatēts, ka gandrīz puse no viņiem skolā nejūtas piederīgi. 
 

Bērni var nejusties pieņemti dažādu iemeslu dēļ. Viens no izplatītākajiem iemesliem ir jaunās skolas vide. Pētījumi rāda, ka līdz 70% bērnu maina skolu pirms vidusskolas, un katra pāreja var radīt neiederēšanās sajūtu, kas izraisa trauksmi. 
 

Citi faktori, kas var radīt neiederēšanās sajūtu: skolotāja neieinteresētība, izskata atšķirības, mobings. 

Pazīmes, ka bērns cīnās ar iekļaušanos skolā

• Intereses trūkums par skolu: Bērns var izrādīt nepatiku doties uz skolu, un tas var pāraugt mācību stundu bastošanā;
• Maz runā par savu dienu: Uz problēmām var norādīt arī tas, ja bērns nevēlas stāstīt, ko ir piedzīvojis dienas laikā.
• Fiziski simptomi: Bērns var biežāk sūdzēties par sāpēm vēderā vai būt biežs “viesis” skolas medmāsas kabinetā;
• Garastāvokļa maiņas: Bērns nepārtraukti ir trauksmains, izrāda skumjas, bailes, intereses trūkumu par jebkuru ikdienišķu lietu. 
• Pārmērīgs (salīdzinot ar iepriekšējo laika posmu) uztraukums: Vai skolai viss ir sagatavots, vai līdzi ir visi tās dienas mācību līdzekļi, pārdzīvo, ja kaut ko tomēr sanācis aizmirst.
• Nevēlas atgriezties skolā pēc ilgāka slimošanas perioda 

Kādi varētu būt iemesli, kāpēc bērns nevēlas iet uz skolu?

Bērni var satraukties par dažādiem iemesliem, piemēram, adaptēšanos jaunā skolā vai vispār adaptēšanos skolai, uzsākot gaitas pirmajā klasē; draudzību vai attiecību grūtībām ar klasesbiedriem; akadēmisko spiedienu izdarīt “labāk, vairāk”; varbūt skolā notiek apcelšana, piemēram, bērns redz, ka citi klasesbiedri ir nejauki viens pret otru, vai pret viņu.
 

Tikpat labi nevēlēšanās iet uz skolu var būt nesaistīta ar mācību iestādi, bet ar to, kas notiek ārpusskolas, piemēram, zaudējums, vecāku šķiršanās, vecāku slimības vai separācijas jeb atšķirtības bailes no vecākiem vai pierastās māju vides (piemēram, pēc skolas brīvlaika vai tikko uzsākot skolas gaitas). 
 

Dažkārt skolu problēmas var būt saistītas ar fiziskās vai mentālās veselības problēmām, piemēram, bērnam ir depresija vai neiropsihiskas grūtības – uzmanības deficīta sindroms, autisms vai kas cits, kas vēl nav diagnosticēts.

Kā vecāki var palīdzēt?

1. Runājiet ar savu bērnu: Uzdodiet jautājumus par to, kas bērnam patīk vai nepatīk skolā, un palīdziet viņiem saprast, ka viņu emocijas ir normālas.
2. Iepazīstiniet bērnu ar grāmatām, kas palīdz identificēties: Grāmatas var būt lielisks veids, kā bērnam parādīt, ka viņš nav viens un ka citi bērni arī saskaras ar līdzīgām problēmām.
3. Dalieties savā pieredzē: Pastāstiet savam bērnam par gadījumiem, kad jūs paši nejutāties pieņemti un kā to pārvarējāt.
4. Sadarbojieties ar skolas personālu: Sazinieties ar skolotājiem, lai uzzinātu vairāk par to, kā jūsu bērns uzvedas skolā un vai ir kādi veidi, kā viņiem palīdzēt justies labāk​.
5. Izrunājam ar bērnu, kādas stratēģijas var pielietot, lai tiktu galā ar emocijām.
6. Iedrošinām bērnu pierakstīt dienasgrāmatā/pierakstu blociņā, kas ar viņu notiek.
7. Vajadzības gadījumā meklējiet profesionālu palīdzību. 

Atsauces uz pētījumiem: 

[1] https://www.nassp.org/publication/principal-leadership/volume-21-2020-2021/principal-leadership-october-2020/why-student-belonging-matters-october-2020/

[2] https://www.qualtrics.com/blog/student-belonging/

Avots: Parents.com