Ģimenes paradumi, kas noved bērnu līdz nekontrolētai telefona lietošanai, pat atkarībai no tā

Redzot, ka bērns nespēj atrauties no sava telefona un negrasās to nolikt arī tad, kad, piemēram, sēžas pie kopīga vakariņu galda, vecāki mēdz sadusmoties. Ārste psihoterapeite Agija Tomme uzsver – nereti tieši ģimenes paradumi ir tie, kas provocējuši bērnam problemātisku viedierīču lietošanu pusaudžu vecumā.
Arī nelabvēlīgas bērnības pieredzes veicina atkarības.

FOTO: Shutterstock.com

Arī nelabvēlīgas bērnības pieredzes veicina atkarības.

Rakstu sērija "Bērns un atkarības" veidota sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC).

 

Speciāliste uzskaita vairākus faktorus, ar kuriem bērnībā saskaroties, problēmas var rasties pusaudžu vecumā. 

 

  • Viedierīču lietošanas paradumi ģimenē. Bērns ļoti labi spoguļo ģimenes paradumus, tostarp tādus, kas saistīti ar viedierīču lietošanu. Ja viņš redz, ka lielāks brālis vai māsa drīkst lietot telefonu daudz ilgāk nekā ļauts šim jaunākajam bērnam, tad mazajam tas var šķist negodīgi. Kāpēc brālis vai māsa drīkst, piemēram, noskatīties garu filmu, bet četrgadnieks pusstundu īsu multenīti?! 
  • Nozīme ir arī robežas pārkāpjošām situācijām, kas ir nelabvēlīgas bērnības pieredzes. Agija Tomme paskaidro, ka minēto terminu kādu laiku lieto gan zinātnē, gan klīniskā nozīmē, un secināts, ka šīs nelabvēlīgās ģimenes pieredzes spēcīgi ietekmē uzvedības paradumus vēlākā vecumā. 

 

Negatīvās bērnības pieredzes sevī ietver jebkāda veida vardarbību, nolaidīgu rīcību pret bērnu, arī dažādas lielas pārmaiņas dzīvē, piemēram, karadarbību. 

 

Reklāma
Reklāma

Vēl pie lielām pārmaiņām pieskaitāma globāla pandēmija, kādu pavisam nesen piedzīvojām, arī vecāku šķiršanās, kas bērnam var būt ļoti sarežģīta situācija. Tāpat speciāliste norāda, ka pie nelabvēlīgas bērnības pieredzes noteikti pieskaitāms fakts, ja vecākam vai bērna aprūpes personai ir grūtības ar atkarībām. Vienalga, vai tā ir uzvedības, kādu vielu vai alkohola atkarība. 

 

“Un, protams, ja pieaugušajam ir neārstēti psihiski vai ļoti smagi mentālās veselības traucējumi, tad arī tas traktējams kā nelabvēlīga bērnības pieredze,” Agija Tomme norāda un piebilst: "Pēdējie dati rāda, ka tādu piedzīvojušas divas trešdaļas cilvēku.

Jo agrīnākā vecumā negatīvā pieredze piedzīvota, jo lielāka ietekme tam ir vēlākā vecumā, 

 

un tas tiešām nosaka to, ka cilvēks ir pakļauts arī atkarību riskam." 

Saistītie raksti