Valstiskā līmenī ir jāatzīst, ka mācību līdzekļu trūkums ir problēma
Izaicinājums ne tikai skolēniem, bet arī vecākiem
No sarunām ar vecākiem esam secinājuši, ka mācību līdzekļu trūkumu īpaši izjūt jaunāko klašu skolēnu ģimenes. Pirmajās klasēs ir ļoti svarīgi, lai vecāki spētu sekot mācību procesam un, kad tas ir nepieciešams, palīdzēt bērniem, taču bez mācību grāmatām un darba burtnīcām tas ir apgrūtinoši. Ja uzdevums ir uz kopētas darba lapas, tas nozīmē, ka vecākiem nav iespēju izlasīt par tēmu plašāk, paskatīties iepriekšējos uzdevumus u. tml., lai palīdzētu bērnam atbilstīgi tam, kā mācību process tiek vadīts klasē.
Pašlaik bērni mācās pēc pavisam atšķirīgiem standartiem, arī valoda un uzdevumu uzbūve nav tāda, kā tas bija pirms divdesmit gadiem, kad skolā mācījās pašreizējo skolēnu vecāki, tāpēc nevaram sagaidīt, ka vecākiem pietiks tikai ar to, ko savulaik paši apguvuši skolā.
Īpaši būtiski jaunāko klašu skolēniem
Apzināmies, ka skolotāji cenšas rast vismaz kādu risinājumu un kopē grāmatu lappuses vai darba lapas, tomēr tas nav labākais risinājums. Iedomāsimies bērnu ikdienu skolā! Kad noskan zvans un skolēni steidzas prom, kopētās lapas nereti tiek iemestas somā, saburzītas vai nozaudētas.
Tuvojoties pārbaudes darbam, atklājas, ka, lai tam sagatavotos, vairs nav materiālu, kur ieskatīties.
No pirmo klašu skolēniem arī nevar prasīt, lai viņi nēsātu līdzi rūpīgi iekārtotas mapītes, kur secīgi liktu visas kopētās lapas. Pat ja mapes somā ir, ne vienmēr lapas mazie tur tiešām ieliek. Ar to labāk varētu veikties vecāko klašu skolēniem.
Daudzi vecāki ir gatavi pirkt mācību grāmatas
No vecākiem saņemam informāciju, ka ik pa laikam skolotāji ir lūguši iegādāties mācību līdzekļus. Vecāki, apzinoties, ka mācību grāmatas ir svarīgs izglītības procesa elements, un vēloties, lai bērni saņem kvalitatīvu izglītību, parasti ir gatavi prasītos mācību līdzekļus iegādāties. Protams, ne visiem vecākiem ir pietiekami daudz brīvu līdzekļu. Taču jāņem vērā, ka vecāki ir gatavi daudz darīt un iesaistīties, lai viņu bērniem būtu labākas iespējas un kvalitatīvāka izglītība.
Manuprāt, ja skola un vecāki var vienoties, ka grāmatas vai darba burtnīcas ģimenes
iegādājas pašas, tas nebūtu jānosoda.
Pozitīvais Igaunijas piemērs
Vienlaikus pieaug dzīves dārdzība, tāpēc mēs nedrīkstam aizvien lielāku slogu likt uz vecāku pleciem. Lai gan liela daļa ģimeņu būtu gatavas savilkt jostu un atrast līdzekļus, mācību grāmatas un burtnīcas ir jānodrošina no valsts līdzekļiem. Gadiem ilgi esmu brīnījusies par to, kāpēc Latvijā izglītību atstājam novārtā, kāpēc tā nav prioritāte arī darbos, ne tikai vārdos.
Igaunija ir spilgts piemērs, kā, ieguldot izglītībā, pavisam drīz var redzēt arī rezultātus — gan centralizētajos eksāmenos, gan PISA (Programme for International Student Assessment) rādītājos.
Valstiskā līmenī ir jāatzīst, ka mācību līdzekļu trūkums ir problēma, kas jārisina nekavējoties. Finansējums ir jāpalielina, turklāt tas jādara tūlīt un mērķtiecīgi, visiem bērniem nodrošinot vienlīdzīgas iespējas.