Vai ekrānlaiku iespējams objektīvi saskaitīt?

Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas ir nemainīgas:

• Bērniem no 0 līdz 24 mēnešiem ekrānlaiks vispār nav ieteicams;
• Bērniem no 2 līdz 4 gadu vecumam nav ieteicams pārsniegt vienu stundu mazkustīga ekrānlaika dienā, bet – jo mazāk, jo labāk;
• Bērniem no 5 līdz 17 gadu vecumam un pieaugušajiem nav ieteicams pārsniegt divas stundas brīvā laika ekrānlaika dienā.    

Tomēr speciāliste norāda, ka iekrist galējībās nevajadzētu. “Situācijas ir dažādas,” teic Agija Tomme, “PVO kritēriji iezīmē ideālo ainu, taču nereti viedierīces tiek izmantotas kā digitālās auklītes, ir vientuļie vecāki, kuriem vajadzīgs pusstundu ilgs atelpas brīdis, vai mammas, kurām ir pēcdzemdību depresija un tāpēc nepieciešams mirklis miera. Uzliekot bērnam 30 minūšu multfilmu, pēc tam vecāks atkal spēj pilnvērtīgi būt kopā ar savu mazo. Tāpēc katra situācija ļoti individuāli jāvērtē." 

Tāpat viņa atgādina, ka nevajadzētu pārspīlēt ar bērnu izglītošanu viedierīcēs, jo “viņi ir pelnījuši arī izklaidi. Vienkārši noskatīties multenīti”. 

“Viedierīce ir kā pārejas objekts no iekšējās pasaules uz ārējo. Bērns saprot, ka ir ne tikai viņš un mamma vai cits primārais aprūpētājs, bet arī cita pasaule,” saka Agija Tomme, mudinot viedierīcē redzēto pēc tam pārrunāt ar bērniem. 

Savukārt pusaudžiem viedierīce kalpo daudz plašākiem mērķiem, ne tikai spēlītēm u. tml. izklaidēm. Tā ir saziņa ar draugiem, ar savu simpātiju romantiskā nozīmē un socializēšanās kā tāda. “Tamdēļ katra situācija jāvērtē individuāli,” piebilst psihoterapeite.