Bērnu psihiatrs nosauc divas svarīgas nianses, lai jaunais telefonu aizlieguma likums skolās darbotos

Saeima pieņēmusi likuma grozījumus, kas būtiski mainīs viedierīču lietošanas paradumus skolās. Taču, kā norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs, ir kādas svarīgas nianses, lai jaunie noteikumi patiešām darbotos un nevienam netiktu nodarīts pāri.
Ja tiek ieviests aizliegums starpbrīžos lietot viedierīces, ir jādod kaut kas pretī.

FOTO: Shutterstock.com

Ja tiek ieviests aizliegums starpbrīžos lietot viedierīces, ir jādod kaut kas pretī.

Liegums izmantot mobilos tālruņus līdz 6.klasei visās skolās stāsies spēkā 2025. gada 31. maijā, un līdz šim datumam būs jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu.

 

Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs norāda – ideja nav slikta, turklāt bērni itin labi spēj adaptēties, taču pieaugušajiem gan tas būs izaicinošāk: “Ja izdomājam likt kādas robežas, tad šos noteikumus jāattiecina arī uz pieaugušajiem. Tāpat kā mājās – ja ir noteikts, ka ģimene pie galda viedierīces nelieto, tad arī tētis un mamma to nedara.”

 

Speciālists uzsver, ka noteikumi darbosies un bērniem būs saprotami un viegli pieņemami gan ģimenē, gan skolas vidē tikai tad, ja pieaugušie ir konsekventi. 

 

Reklāma
Reklāma

“Attiecībā uz aizliegumu bērniem skolās līdz 6. klasei dienas laikā izmantot viedierīces nozīmē to pašu darīt skolotājiem. Runa ir par skolas vidi kopumā,” teic Ņikita Bezborodovs. 

 

Otra būtiska lieta, par ko jādomā, ir saprātīgas alternatīvas izglītības vidē. Kā norāda speciālists, ja tiek ieviests aizliegums starpbrīžos lietot viedierīces, ir jādod kaut kas pretī. “Ir forši, ja var fiziski kustēties, taču jābūt iespējai to darīt. Nevis situācija – ir starpbrīdis, nedrīkst lietot telefonu, nedrīkst skaļi sarunāties, dauzīties... Tad varētu būt problēmas. Izglītības iestādēm jādomā, kādas alternatīvas dot pretī. Labi, ja tā ir vieta, kur bērni var piedzīvot visu, kas viņiem vajadzīgs – skaļi smieties, spēlēties un tai pat laikā blakus ir pieaugušais, kurš skatās, lai tas viss ir droši. Pieaugušais ir klātesošs bērna attīstību atbalstošā veidā,” vēlamo ainu ieskicē Ņikita Bezborodovs. 

Saistītie raksti