Skolotāja dalās pārdomās, kāpēc tieši matemātika bērniem mēdz kļūt par moku pilnu mācību priekšmetu

Skolotāja dalās pārdomās, kāpēc tieši matemātika bērniem mēdz kļūt par moku pilnu mācību priekšmetu, kā arī praktiskos ieteikumos, kā vecāki savu bērnu matemātikas mācīšanā var atbalstīt.

Pieaug atšķirība matemātikas sniegumā starp zēniem un meitenēm

Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums TIMSS (Trends in International Mathematics and Science Study) ir starptautisks izglītības pētījums, kas vērtē 4. klašu skolēnu matemātikas un dabaszinātņu prasmes.
 

Šonedēļ ir prezentēti jaunākie dati, kas liecina: salīdzinājumā ar citām pētījuma
TIMSS dalībvalstīm Latvijas sākumskolēni uzrāda pietiekami augstu sniegumu, taču
tas ir zemāks nekā iepriekšējā – TIMSS 2019 – ciklā.
 

“Patīkami, ka ir audzis to skolēnu skaits, kuri uzrāda ļoti augstu līmeni. Taču satrauc,
ka palielinās skolēnu skaits ar zemu līmeni. Tāpat satraucoši, ka pieaugusi atšķirība
sniegumā starp zēniem un meitenēm – meitenēm tas krītas,” datus vērtē Ildze Čakāne.
 

Viņa teic, ka savā pētnieces darba pieredzē ir novērojusi: tieši matemātikas stundās
joprojām dominē “drillēšana”, nevis izpratnes veidošana. Viņa uzsver: ir nepieciešams ar bērniem sarunāties ne tikai par to, kā uzdevumu izpildīt, bet arī – kāpēc matemātiskās likumsakarības darbojas.

Ja matemātika nepatīk pašam pedagogam, nepatiks arī skolēnam

“Matemātika ir abstrakts mācību priekšmets, kognitīvi prasīgs,” Latvijas Universitātes EZTF Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU EZTF SIIC) pētniece Ildze Čakāne izsaka savu pieņēmumu, kāpēc no visiem mācību priekšmetiem tieši matemātika daudziem bērniem sagādā grūtības. “Abstrakts tāpēc, ka, piemēram, lai gan naturāli skaitļi veidojas skaitot, skaitlis divi katru reizi var apzīmēt kaut ko citu – divus konkrētus bumbierus vai mašīnas, vai vienkārši skaitli 2. Tā ir abstrakta ideja. 

Šādas idejas saprast ir grūtāk nekā tiešas. Mācību priekšmets ir arī kognitīvi prasīgs – intensīvi domāt ir nogurdinoši, un matemātikā ne tikai jālieto dažādi spriešanas veidi, bet bieži vienlaikus jāpatur prātā vairākas informācijas vienības, skaitļi, darbības un starprezultāti.”
 

Tāpat matemātikas skolotāja pieļauj: nepatika var rasties arī no tā, kā matemātika tiek mācīta. “Bieži pašiem pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem matemātika diemžēl nepatīk, līdz ar to arī nevar gaidīt entuziasmu, šo priekšmetu mācot. Taču skolotāja entuziasms ir skolēnu sniegumu ietekmējošs faktors! Ja skolotājs nejūtas brīvi, mācot matemātiku (vai neizprotot, kādi ir mācīšanas akcenti), viņš māca vienu ceļu, kā nonākt līdz pareizajai atbildei, neatzīstot nevienu citu, lai gan tādi pastāv.”

Matemātikas zināšanās ir svarīgi nepieļaut robus!

Lai vecāki spētu bērnu atbalstīt mācībās, viņiem ir vērts pašiem pavērtēt sevi: kāda ir mana attieksme pret kļūdām? “Ja skolā vai mājās valda uzskats, ka kļūdīties ir slikti, vai arī kļūdas gadījumā netiek analizēta problēma, bet uzreiz sniegta pareizā atbilde, tad nenotiek mācīšanās. Kļūda ir tas brīdis, ko lieliski var izmantot, lai mācītos – ja pamanām kļūdas, analizējam un domājam, kā darīt citādi.” Noteikti nevajag rādīt dusmas, vilšanos vai citādi paust savu nepatiku, ja bērns kļūdās vai ko neizprot. Tas neveicinās saprašanu!
 

Tāpat matemātika moku priekšmetu sarakstā var ierindoties, ja kādā brīdī ir
izveidojies zināšanu vai prasmju robs. “Matemātika veidojas, audzējot jaunās
zināšanas un prasmes uz iepriekšējām. Tāpēc, ja ir izveidojies zināšanu robs, tam var
būt sniegabumbas efekts. Būtiski ir šos robus pēc iespējas laicīgāk pamanīt un
“aizlāpīt”,” uzsver skolotāja Ildze Čakāne.
 

Bērns attiecības ar matemātiku sāk veidot pirmsskolā un pirmajās klasēs. Tas ir laiks,
kad matemātikas stundas var kļūt vai nu par satikšanās reizēm, ko pārdzīvot
sakostiem zobiem, vai arī par patīkamu atkalredzēšanos, kas rodas, iemācoties
ieraudzīt interesanto, meklējot sakarības, spēlējoties ar skaitļiem un konceptiem.
 

“Matemātikas stundās ir svarīgi justies pārliecinātam un gūt prieku, gandarījumu no
izdošanās. Tāpēc mācībām jānotiek ar jēgu un izpratni, lai apgūtais nav atsevišķas
zināšanu čupiņas, bet savienots tīkls.” Skolotāja uzsver, ka “mocīties” matemātikas
stundās var arī skolēni, kuru prāti netiek izaicināti, – audzēkņi, kuriem pildīt
darbalapas nesagādā grūtības, tad nu viņu izaicinājums ir pārciest matemātikas stundu garlaicību. 

“Tiem, kas palīdz bērnam mācīties, jāierauga gan tas, kad nepieciešams
atbalsts, gan – kad ir vajadzīgi papildu izaicinājumi.” 

“Meitenēm matemātiku taču nevajag”

“Mierināt bērnu, sakot: “Nekas, ka nesaproti, es jau arī matemātiku nesapratu” vai
“Mēs jau neesam matemātiķu dzimta”, “Meitenēm matemātiku taču nevajag” un citus līdzīgus izteikumus, ir viena no lielām kļūdām, ko pieļauj vecāki. Tāpat kļūda ir
kultivēt, ka mācāmies pārbaudes darbam, mācāmies, lai varētu kaut kā pabeigt gadu vai skolu, nevis tāpēc, ka matemātiku ir būtiski iemācīties,” skaidro Ildze Čakāne, norādot, ka bērna mācīšanās mērķis maina to, kā viņš mācās. Ja mācās
kontroldarbam/atzīmei, tad drīzāk mācīsies virspusēji, neiedziļinoties. 

Tāpat ir lielāka iespēja, ka stundā mācītais drīzāk aizmirsīsies, ka pārbaudes darbā notiks špikošana utt. “Jāsaprot, ka mēs, pieaugušie, esam tie, kas var nodot bērnam ziņu par mācīšanos kā vērtību, vai otrādi.”

Ko darīt vecākiem? Likt bērnam justies kā matemātiķim!

“Lai bērns justos kā matemātiķis, ir daži kolosāli jautājumi, ko man patīk uzdot,
piemēram, kā tu izdomāji? Kā šo uzdevumu var izrēķināt citādi? Kā tu zināji? Šos
jautājumus var uzdot gan pareizu, gan nepareizu atbilžu gadījumā,” iesaka LU EZTF

SIIC pētniece. “Uzdodot šādus vai līdzīgus jautājumus – ja uz tiem netiek sagaidīts
tikai viens pareizais risināšanas ceļš –, bērniem parasti spīd acis atklāt pieaugušajiem to, kas notiek viņu prātos. Jo bērnam tiek parādīts, ka mani, pieaugušo – vecāku vai skolotāju –, interesē viņa idejas, tām ir vērtība.”
 

“Vecāki un citas bērnu aprūpes personas nav tie, kam ir jāmāca bērnam matemātika. Matemātiku māca skolā pēc noteiktas programmas un noteiktām metodēm. Taču ir vērtīgi, ja vecāki bērnu mācībās atbalsta – uzklausa, rāda, kā ikdienā matemātiku izmanto paši, spēlē ar rēķināšanu vai citām matemātiskām darbībām saistītas spēles utt. Lai vecākam vieglāk atbalstīt savu sākumskolas vecuma bērnu mācībās, mēs, matemātikas skolotāji, veidojam digitālus atbalsta rīkus matemātikas apguvei. Tie ir īsu video formātā un skatāmi Facebook un YouTube LU EZTF SIIC vietnēs,” stāsta matemātkas skolotāja Ildze Čakāne.