Neveselīgi ieradumi bērnībā: kā tie var ietekmēt smadzenes pēc gadu desmitiem un izraisīt demenci

Saskaņā ar jaunu pētījumu, kas publicēts žurnālā ""eBioMedicine", zinātnieki secinājuši, ka neveselīgs dzīvesveids bērnībā un pusaudžu vecumā var negatīvi ietekmēt smadzeņu veselību nākotnē. Pētījumu veica Oksfordas Universitātes Psihiatrijas departaments sadarbībā ar Londonas Universitātes koledžu, analizējot 860 dalībnieku datus no ilgtermiņa pētījuma par vecāku un bērnu veselību.

Pētījumā atklāts, ka bērna ķermeņa masas indekss, asinsspiediens un fizisko aktivitāšu līmenis var būt saistīti ar izmaiņām smadzenēs līdz 20 gadu vecumam. Šīs izmaiņas īpaši ietekmē smadzeņu zonas, kuras vecumdienās saistītas ar demenci. Lai arī iepriekš bija zināms, ka veselība pusmūžā var būt svarīgs faktors demences prognozēšanā, šis pētījums norāda, ka ietekme var sākties daudz agrāk – bērnībā un pusaudžu gados.

Pētījuma būtiskākie secinājumi

Rezultāti parādīja, ka sliktāki sirds un asinsvadu veselības rādītāji, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai straujš svara pieaugums pusaudžu gados, ir saistīti ar izmaiņām smadzeņu pelēkajā vielā. Šīs izmaiņas skāra tieši tās smadzeņu zonas, kas ir saistītas ar demenci.

Agrīna profilakse – būtisks solis

Pētījuma autori uzskata, ka demences profilaksi varētu sākt daudz agrāk, nekā līdz šim uzskatīts. Maināmi riska faktori, piemēram, aptaukošanās un nepietiekama fiziskā aktivitāte, ir jārisina jau bērnībā un pusaudžu gados. Šī pieeja varētu palīdzēt samazināt demences risku vecumdienās.

Pētījuma līdzautore, profesore Sana Suri, uzsver, ka veselīgs dzīvesveids agrīnā dzīves posmā var pozitīvi ietekmēt smadzeņu veselību ilgtermiņā. Šīs atziņas liek pārskatīt līdzšinējos demences profilakses modeļus, pievēršot lielāku uzmanību bērnības un pusaudžu gadiem.

Ekspertu komentāri un ieteikumi

Alcheimera pētniecības organizācijas pārstāvis Deivids Tomass atgādina, ka līdz 45% demences gadījumu varētu novērst, izvairoties no tādiem riska faktoriem kā smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids. Viņš arī aicina valdību stiprināt sabiedrības veselības pasākumus, lai samazinātu demences izplatību.

Lai gan demencei nav izārstēšanas, ir veidi, kā samazināt tās risku:

• Regulāras fiziskās aktivitātes.
• Alkohola patēriņa samazināšana.
• Smēķēšanas pārtraukšana.
• Sociālā un kognitīvā aktivitāte.
• Redzes un dzirdes aizsardzība.
• Galvas traumu novēršana, lietojot aizsarglīdzekļus.

Šie pētījumi rada cerību, ka ar agrīnu iejaukšanos un izpratni par veselīga dzīvesveida nozīmi varētu būtiski mazināt demences gadījumu skaitu nākotnē.