Nodrošinās personalizētas izglītības pieejamību un atbalstu skolēniem. Ko tas nozīmē praksē?

Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu IZM kopā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) un sadarbības partneriem augstskolās un zinātniskajos institūtos šogad uzsāks IKMS attīstības projektu. 

Projekts paredz darbu četros izglītības kvalitātes noteikšanai būtiskos virzienos:

• individuālā skolēnu snieguma novērtējumu un atbalstu, 
• regulārus skolēnu un pedagogu labbūtības mērījumus, 
• praktisku rīku un izglītības datu pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai, 
• izglītības jomas profesionāļu datu pratības stiprināšanu.

“Ir svarīgi, lai katrs skolēns Latvijā saņemtu augstvērtīgu izglītību, tostarp mācību procesā nepieciešamo atbalstu. 

To ir iespējams nodrošināt, ja savlaicīgi varam novērtēt situāciju – skolēnu individuālo sniegumu, izaicinājumus un vajadzības. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir būtisks solis uz personalizētas izglītības piedāvājumu ikvienam skolēnam, jo spēsim laikus identificēt vajadzību pēc nepieciešamā atbalsta, prognozēt riskus un novērst tos,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
 

Projekts risinās būtiskus izglītības jomas izaicinājumus, kas patlaban izglītības speciālistiem pašvaldībās un rīcībpolitikas plānotājiem valsts līmenī ierobežo iespējas pieņemt kvalitatīvus, datos balstītus lēmumus izglītības attīstības plānošanā. 
 

Skolēnu individuālā snieguma noteikšanu paredz nozīmīgākie Latvijas Republikas attīstības plānošanas dokumenti. Galvenais uz skolēnu izaugsmi vērstais projekta uzdevums būs skolēnu individuālā snieguma novērtējums – tiks veikti mērījumi pamatprasmēs (tekstpratībā, rēķinātpratībā un dabaszinībās) pirmsskolā, 3. un 6. klasē, un šāds monitorings nodrošinās agrīnas atbalsta iespējas.
 

Lai iegūtu visaptverošus un salīdzināmus datus par labbūtības situāciju izglītības iestādēs un plānotu atbilstošus pasākumus valsts, pašvaldību un izglītības iestādes līmenī, paredzēts veikt ikgadējas skolēnu un pedagogu labbūtības aptaujas. Tajās tiks noteikti skolēna izaugsmes kontekstuālie faktori kā labbūtība, piederība skolai, mācīšanās grūtības, aptaujājot ne vien skolēnus, bet arī skolēnu vecākus, pedagogus un skolu vadību.
 

Projekta iepriekšējā periodā izstrādāti pieci monitoringa rīki – augstākās izglītības absolventu, profesionālās izglītības absolventu un skolu efektivitātes monitoringa rīki, risku identificēšanas rīks, kā arī pedagogu pieprasījuma–piedāvājuma prognozēšanas rīks.
 

Ar projektu plānots nodrošināt šo piecu IKMS esošo rīku pilnveidi un savstarpēju sasaisti vienkāršai un ērtai lietošanai. Kā galveno publisko izglītības datu informācijas centru lietotājiem projektā attīstīs Valsts izglītības informācijas sistēmas publisko portālu, kurā būs pieejama aktuālā statistika, atskaites, kartes, rīki, analītika, dažādu izglītības pētījumu rezultāti, informācijas paneļi. Projektā tiks pilnveidots arī Valsts pārbaudījumu sistēmas portāls.
 

Lai stiprinātu izglītības jomas speciālistu – pašvaldību izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu vadītāju – prasmes darbā ar datiem, projektā īpaša uzmanība tiks pievērsta arī datu analītikas un izglītības kvalitātes vadības kapacitātes stiprināšanai. Tas paredz gan mācību un semināru nodrošināšanu izglītības speciālistiem skolās un pašvaldībās, gan pieredzes apmaiņas pasākumus un datu analītiķu tīkla izveidi.
 

Projekta īstenošanas rezultātā iegūs visas izglītības procesā iesaistītās puses. Skolēnu vecāki varēs sekot līdzi sava bērna izaugsmei galvenajos prasmju rādītājos, kā arī labbūtības līmenim, izvērtējot skolas kvalitāti pēc daudzveidīgiem rādītājiem. 

Izglītības iestāde spēs konstatēt tās darbības spēcīgās un vājās puses, kā arī noteikt klases un konkrētus skolēnus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts noteiktos jautājumos. Pašvaldības, balstoties uz visaptverošiem datiem, varēs pārskatīt pārziņā esošo skolu sniegumu, kas palīdzēs veidot reālajai situācijai atbilstošu reģionālo politiku, kvalitatīvi organizēt skolu darbu, organizēt atbalsta pasākumus skolotājiem. Visbeidzot valsts iegūs informāciju par izglītības sistēmas darbību kopumā, lai tālāk mērķēti novirzītu resursus tur, kur tie ir nepieciešami visvairāk. 
 

Paredzēts, ka 2025. gadā tiks izstrādāti pirmie četri izglītojamo snieguma monitoringa vērtēšanas darbi izglītojamo pamatprasmju novērtēšanai.

Projektu “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenos IZM kopā ar sadarbības partneriem VIAA, IKVD, augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta finansējumu 85% apmērā nodrošina Eiropas Sociālais fonds Plus, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi.