Pusaudzes, bet nemaz nepateiksi! Kādi ir riski pāragrām mākslīgā skaistuma procedūrām?

Pusaudžu vidū arvien lielāku popularitāti iegūst mākslīgā skaistuma procedūras, kas agrāk bija raksturīgas galvenokārt pieaugušajiem. Piemēram:

• Matu krāsošana un pieaudzēšana – daudzi jaunieši izvēlas mainīt matu toni vai pagarināt matus, lai izceltu savu stilu un sekotu aktuālajām modes tendencēm.
• Nagu pieaudzēšana – gēla un akrila nagi ir iecienīti, jo ļauj iegūt ilgnoturīgu un vizuāli efektīgu manikīru.
• Skropstu pieaudzēšana – mākslīgo skropstu pielikšana tiek izmantota, lai padarītu skropstas garākas un biezākas, tādējādi vizuāli izceļot acu izskatu.
• Permanentais grims – lai gan tas ir mazāk izplatīts, daži pusaudži izvēlas ilgnoturīgu uzacu vai lūpu kontūru korekciju, lai ikdienā samazinātu nepieciešamību pēc dekoratīvās kosmētikas.

Šo procedūru pieaugošo popularitāti lielā mērā veicina sociālie tīkli un pastāvīgā vēlme atbilst skaistuma standartiem, kas tiek atspoguļoti digitālajā vidē. Tomēr ir būtiski ņemt vērā iespējamos riskus, kas īpaši ietekmē jauniešu veselību. 

Tāpēc pirms šādu skaistumkopšanas procedūru veikšanas pusaudžiem un viņu vecākiem būtu rūpīgi jāapsver visi riski un jāapspriežas ar kvalificētiem speciālistiem, lai pieņemtu drošāko lēmumu.

Kādi ir iespējamie riski? 

Nepilngadīgu meiteņu dalība mākslīgā skaistuma procedūrās var radīt vairākus veselības riskus, kas izriet no viņu organisma attīstības īpatnībām un procedūru specifikas. 

Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un ārstu viedokļiem, galvenie riski ir šādi:

1. Infekcijas risks: Invazīvas skaistumkopšanas procedūras, piemēram, tetovēšana, pīrsings un permanentais grims, ietver ādas bojāšanu, kas palielina inficēšanās iespējamību ar tādām bīstamām infekcijām kā B un C hepatīts, HIV un citām. 

2. Alerģiskas reakcijas un ādas kairinājums: Dažādu ķīmisko vielu izmantošana matu krāsošanā, nagu pieaudzēšanā un citās procedūrās var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu un dermatītu.

 Pusaudžu āda ir īpaši jutīga, tāpēc pastāv lielāks risks šādu nevēlamu reakciju attīstībai.

3. Nepareizi veikto procedūru sekas: Procedūras, ko veic nekvalificēti speciālisti vai nepiemērotos apstākļos, var radīt nopietnas komplikācijas. Piemēram, neprofesionāli veiktas kosmētiskās injekcijas var izraisīt pat tādas komplikācijas kā aklumu. Veselības inspekcija iesaka pārliecināties par speciālista kvalifikāciju pirms procedūras veikšanas.

4. Psiholoģiskā ietekme: Pusaudžu vecumā notiek intensīva personības veidošanās, un pastāvīga vēlme atbilst noteiktiem skaistuma standartiem var negatīvi ietekmēt pašvērtējumu un radīt psiholoģisku diskomfortu. Turklāt neveiksmīgas procedūras var radīt ilgstošas emocionālas sekas.

5. Atkarības veidošanās: Pastāv uzskats, ka plastiskās ķirurģijas procedūras var radīt atkarību, kur persona atkārtoti vēlas veikt dažādas procedūras, lai uzlabotu savu izskatu. Lai gan Latvijā šādi pētījumi nav veikti, šāds risks tiek minēts starptautiskā līmenī.

Pirms jebkādu mākslīgā skaistuma procedūru veikšanas nepilngadīgām meitenēm ir būtiski konsultēties ar kvalificētiem speciālistiem un izvērtēt iespējamos riskus. Tāpat ir svarīgi pārliecināties, ka izvēlētais pakalpojumu sniedzējs ievēro visas higiēnas un drošības prasības, lai mazinātu komplikāciju iespējamību.

Veselības inspekcija (VI) norāda, ka šādas procedūras drīkst veikt tikai kvalificēti speciālisti ar atbilstošu izglītību. Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro higiēnas prasības, lai novērstu infekciju slimību izplatīšanos. Tas ietver telpu un instrumentu tīrības uzturēšanu, kā arī atbilstošu dezinfekcijas un sterilizācijas procedūru ievērošanu.

Lai gan VI tieši nekomentē nepilngadīgo personu dalību mākslīgā skaistuma procedūrās, tā uzsver kvalificētu speciālistu izvēles un higiēnas prasību ievērošanas nozīmi, lai nodrošinātu klientu drošību.

Vai likums ierobežo nepilngadīgo iespējas tikt pie mākslīgā skaistuma procedūras?

Kā vēsta VI, Latvijā pastāv noteikumi, kas regulē tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanu nepilngadīgām personām, pieprasot vecāku vai likumisko pārstāvju piekrišanu. 

Attiecībā uz permanento grimu (mikropigmentāciju) šādi specifiski ierobežojumi likumdošanā nav skaidri noteikti. Permanentais grims ir procedūra, kuras laikā pigments tiek ievadīts ādas virsējos slāņos, lai radītu ilgstošu kosmētisku efektu.

Ņemot vērā, ka permanentais grims ir invazīva procedūra, kas saistīta ar ādas barjeras pārkāpšanu, pastāv riski, piemēram, infekcijas, alerģiskas reakcijas un patoloģiska dzīšana. 

Tādēļ ir būtiski, lai arī nepilngadīgo personu gadījumā tiktu ievērotas higiēnas normas un procedūra tiktu veikta sertificēta speciālista uzraudzībā.

Lai gan likumdošanā nav skaidru ierobežojumu attiecībā uz permanento grimu nepilngadīgām personām, daudzi skaistumkopšanas saloni un speciālisti paši nosaka iekšējās vadlīnijas, kas paredz vecāku vai likumisko pārstāvju piekrišanu pirms procedūras veikšanas nepilngadīgām personām. Tādēļ, ja nepilngadīga persona vēlas veikt permanento grimu, ieteicams sazināties ar izvēlēto salonu vai speciālistu, lai noskaidrotu viņu politiku šajā jautājumā un pārliecinātos par drošības un higiēnas prasību ievērošanu.

Dažas valstis, piemēram, Francija un Lielbritānija, jau apsver iespēju ieviest stingrākus ierobežojumus nepilngadīgajiem, lai aizsargātu viņu veselību un labklājību.

Jāpiebilst, ka Latvijā kopš 2019. gada 1. aprīļa nepilngadīgām personām (jaunākām par 18 gadiem) ir aizliegts apmeklēt solāriju, pat ja tiek uzrādīta ārsta izziņa. Šis aizliegums ieviests, lai pasargātu jauniešus no paaugstināta riska saslimt ar ļaundabīgiem ādas audzējiem, tostarp melanomu.