Kā bērnam veicināt rakstītprasmi un rakstītprieku? Praktiskus piemērus iesaka Montesori pedagoģe
Specializējoties Montesori pedagoģijas jomā vairāk nekā 10 gadus, atkal no jauna pārliecinos, cik Marijai Montesori ir loģiski izstrādāta metode, kā bērnu vadīt un atbalstīt rakstītprasmes apgūšanas ceļā, kas savijas ar rakstītprieka tēmu.
Iedziļinoties jautājumos par rastītprasmes uzlabošanu un rakstītprieka atraisīšanu bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem, es intervēju trīs speciālistus – grafoloģi Iritu Rozentāli, Latvijas Montesori asociācijas vadītāju Zani Baltgaili un RigaBrain vadītāju un smadzeņu autotreniņu pārzinātāju Pēteri Urtānu. Visas intervijas ir publiski apskatāmas manā sociālo tīklu vietnē Instagram.
Šajā rakstā sniegšu īsu ieskatu atziņās no intervijām, iedošu sešas prakstiskas spēļu idejas rakstītprieka un rakstītprasmes veicināšanai un pastāstīšu, kas raksturīgs bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem.
Vecumposma 6 līdz 12 gadi raksturojums
Atsaucoties uz Mariju Montesori, mūsu priekšā ir jauns radījums. Tas ir sākumskolas skolēns, kurš piedzīvo dažādas transformācijas, kas var ietekmēt arī viņa akadēmisko sniegumu.
Bērni šajā posmā alkst pēc intelektuālas neatkarības, viņi vēlas izzināt lietas, izpētīt, noskaidrot cēloņus, likumsakarības. Viņi uzdod jautājumus – Kāpēc? Kā? Kādā veidā?
Šis ir posms, kad bērns ir iemācījies lasīt un var pats apgūt un izzināt interesējošos jautājumus. Raksturojot šo attīstības posmu, Montesori pedagoģijā tiek lietots teikums “Palīdzi man domāt pašam!”
Šī posma īpašais jūtīgums ir uz abstrakciju un iztēli. Pasaules izzināšanā bērni var izmantot iztēli – viņi var iztēloties, kas ir tuksnesis, lai arī tur nekad nav bijuši, pie nosacījuma, ja pirmajā posmā (līdz 6 g.v.) viņiem bijusi iespēja caur sajūtām iepazīt smiltis un ja viņiem ir pastāstīts, piemēram, ka tuksnesis ir vieta, kurā ir daudz smilšu.
Šajā vecumposmā bērni ar iztēli var saprast vēsturiskus notikumus un var iztēloties nākotni. Viņi jau prot atšķirt, kas ir īstenība un, kas – pasakas.
Šis ir posms, kad bērniem ir svarīga morāle un taisnīgums – viņi sāk uzdot jautājumus “Vai tas ir pareizi? Vai nepareizi? Vai tas ir taisnīgi?” Mūsu ģimenē bija iespēja novērot, ka bērni šajā posmā salīdzinoši bieži lietoja teikumu – “Tas nav godīgi!”
Tāpat šis ir vecums, kad bērniem ir svarīga kopā būšana ar vienaudžiem – patīk strādāt grupās. Šeit vietā būs atgādinājums no grāmatas “Attīstības psiholoģija”, kuras autores ir S. Sebre un A. Miltuze – “ikvienam bērnam sākumskolas vecumā vēl arvien ļoti nozīmīgas ir arī attiecības ar vecākiem, lai gan tās ne vienmēr veidojas harmoniskas. Jebkurā gadījumā itin viss, kas notiek ģimenē – gan bērna attiecības ar brāļiem un māsām, gan vecāku savstarpējās attiecības – veido ģimenes klimatu, bet tas savukārt ietekmē bērnu un viņa priekšstatus par sevi”.
Rakstītprasmes apgūšana Montesori sagatavotajā vidē
Galvenokārt šis ceļš tiek “bruģēts” ar praktiskās dzīves un sajūtu vingrinājumiem, arī ar dažādiem dabaszinību un kultūru saistītiem vingrinājumiem.
Praktiskās dzīves vingrinājumi ir tādi, kas piedāvā virkni interesantu ikdienas aktivitāšu, sākot no rūpēm pašam par sevi, citiem un apkārtējo vidi un beidzot ar pieklājības un dažiem īpašiem kustību vingrinājumiem. Tie trenē bērna koncentrēšanās spēju, koordināciju un patstāvību.
Sajūtu vingrinājumi trenē bērna maņas – redzi, ožu, dzirdi, tausti un garšu. Ar Montesori materiālu palīdzību bērns bagātina valodu un kļūst apzinātāks pasaules izpētē.
Valodas materiālu grupā ir šādi vingrinājumi, ar kuriem bērnus iepazīstina zemāk uzskaitītajā secībā (par tiem intervijā stāsta Latvijas Montesori asociācijas vadītāja Zane Baltgaile):
- Metāla ieliktņi (mājas apstākļos tie varētu būt dažādi trafareti) – materiāls, ar kura palīdzību roka tiek trenēta rakstīšanai. Ar šī materiāla palīdzību bērns var arī radoši un mākslinieciski izpausties;
- Skaņu spēles – trenē spēju saklausīt vārda pirmo skaņu, vēlāk pēdējo un pēc tam – vidējās skaņas vārdā;
- Smilšpapīra burti – mazie rakstītie burti. Bērns tiek iepazīstināts, kā konkretā skaņa tiek pierakstīta, viņam ir iespēja izvilkt burtu ar tekstūru un pēc tam bērns to var mēģināt pārzīmēt smiltīs, mannā, ar krītiņu uz tāfeles vai uz asfalta;
- Kustīgais alfabēts – pēc tam, kad bērns iepazinis lielāko daļu smilšpapīra burtu, viņu iepazīstina ar kustīgo alfabētu. Tie ir mazi rakstītie burti, kurus var kustināt un no kuriem var veidot vārdus un teikumus. Šis ir materiāls pašizpausmei. Bērns vēlas kaut ko pateikt rakstot, un ar šo alfabētu viņš to var izdarīt;
- Mehāniskā pārrakstīšana – bērns labprāt kopē to, ko skolotājs viņam uz lapiņas ir uzrakstījis;
- Brīvā/spontānā rakstīšana – bērns apzinās, ka prot rakstīt un vēlas to darīt prieka pēc.
Bērni Montesori sagatavotajā vidē sāk rakstīt vidēji 4 līdz 5 gadu vecumā.
Protams, vēl pirms uzskaitītajiem vingrinājumiem un materiāliem svarīga ir saiknes veidošana ar bērnu, kopīga grāmatu lasīšana (skolotājs vai kāds cits pieaugušais, aprūpes persona lasa priekšā), lasītā pārrunāšana. Skaitāmpantiņu un dzejoļu skaitīšana. Priekpilna komunicēšana. Šāda kopā būšana raisa bērnā sajūtas, ka viņš ir pamanīts, ka viņš svarīgs, ka viņš ir vērtīgs.
Bērns aug ar pārliecību, ka viņā ir vērts ieklausīties, ka viņa domas ir svarīgas. Šis aspekts ir ļoti svarīgs tieši rakstītprieka veicināšanai. Kā intervijā teica Zane Baltgaile –
mehāniski mēs varam bērnam iemācīt rakstīt, bet vēlme rakstīt ar prieku, izpausties rakstiski, būs tikai tad, ja bērnā ir pārliecība, ka viņam ir vērts izteikties, jo pieaugušajam tiešām rūp, ko viņš vēlas teikt.
Novērots, ka Montesori sagatavotajā vidē bērni sāk rakstīt pirms viņi ir sākuši lasīt. Rakstīšana ir savu domu paušana, bet lasīšana ir jau sarežģītāks process – bērnam ir jāspēj izlasīt un saprast cita cilvēka uzrakstītās domas.
Rakstītprasmes veicināšana un rakstītprieka atmodināšana sākumskolas vecuma bērniem
Atsaucoties uz intervijām ar grafoloģi Iritu Rozentāli un RigaBrain vadītāju Pēteri Urtānu, piedāvāšu idejas, kā atbalstīt sākumskolas vecuma bērnus rakstītprasmes nostiprināšanā un rakstītprieka atrašanā.
Sākumskolas vecuma bērns var sākt uzdot jautājumu – kāda jēga ir rakstīt ar roku? Skolēnam ir arguments, ka mūsdienās taču rakstām datorā un telefonos. Skolēni šajā vecumā sāk spriedelēt, loģiski domāt, tāpēc pieaugušais var paskaidrot, kādi procesi notiek cilvēkā, kad viņš raksta, un kā rakstīšana ar roku attīsta smadzenes un uzlabo cilvēka pašsajūtu.
Irita Rozentāle intervijā uzskaitīja šādus iemeslus par labu rakstīšanai. Tiek attīstīti:
- kognitīvie procesi – uztvere (informācijas iegūšana caur maņām),
- uzmanība (spēja koncentrēties),
- atmiņa (informācijas saglabāšana un atcerēšanās),
- domāšana (loģiska spriešana, analīze, problēmu risināšana),
- valodas prasmes (spēja izprast un izmantot valodu),
- mācīšanās spējas (jaunas informācijas apgūšana un pielietošana),
- lēmumu pieņemšana (izvēļu izdarīšana, pamatojoties uz analīzi un iepriekšējo pieredzi),
- arī radošums, iztēle un komunikācija.
Pēteris Urtāns minēja divus argumentus, kurus var izmantot komunikācijā ar sākumskolēniem – 9 līdz 12 gadus veciem bērniem:
- Rakstīšana ar roku ir lielisks veids, kā mazināt stresu. Emociju izrakstīšana labsajūtas uzlabošanai, lai norimtos un izreaģētu.
- Rakstīšana ar roku palīdz uzlabot matemātikās spējas, palīdz smadzenēm labāk strādāt, īpaši tad, ja nākamajā dienā gaidāms pārbaudes darbs matemātikā.
Pēteris Urtāns minēja piemēru, par kuru saņēmis labas atsauksmes no pusaudžiem – pirms matemātikas pārbaudes darba, iepriekšējās dienas vakarā, skolēns ir aicināts paņemt A4 lapu un brīvā formā pierakstīt to ar tekstu, izmantojot kreiso roku. Šajā mirklī tiek pieslēgta loģiskā domāšana, un smadzenēm notiek lielisks treniņš, tiek stimulēta labā smadzeņu puslode.
Zane Baltgaile atgādināja, ka bērnam ir svarīgi, lai viņa darbs ir jēgpilns. Arī rakstīšanai jābūt jēgpilnai. Iesaisti bērnu apsveikuma kartīšu, iepirkumu sarakstu, zīmīšu rakstīšanā citiem ģimenes locekļiem.
No personīgās pieredzes varu minēt, ka pāris gadus mūsu ģimenē bija tradīcija pierakstīt, kas jauks konkrētajā dienā noticis. Virtuvē stāvēja “pateicības trauks”, tam blakus lapiņas un rakstāmais. Parasti ap vakariņu laiku kāds no ģimenes paņēma lapiņu un uzrakstīja, par ko konkrētajā dienā ir pateicīgs. Pēc tam, kad gadu šādi pateicības bija rakstītas, bija ļoti interesanti janvāra pirmajos datumos atskatīties uz iepriekšēja gada pateicībām.
Atgādināšu Zanes Baltaigles teikto par rakstītprieku – to bērns piedzīvos tad, ja viņam būs labs pašvērtējums un apziņa, ka viņa domas ir svarīgas un izteikšanas vērtas.
Idejas rakstītprasmes un rakstītprieka veicināšanai sākumskolēniem
Kas? Ar ko? Kur? Kad? Ko darīja?
Šī daudziem varētu būt bērnības spēle. Lai to spēlētu, katram dalībniekam nepieciešams rakstāmais un lapiņa.
- Katrs uz lapiņas uzraksta kādu priekšmetu/vārdu, kas atbild uz jautājumu “Kas?”, aizloka un dod blakus sēdošajam.
- Bērns uz lapiņas, kuru nupat saņēmis, uzraksta vārdu, kas atbild uz jautājumu “Ar ko?”, aizloka un dod tālāk (vai atpakaļ) un raksta nākamo vārdu, kurš atbild uz konkrēto jautājumu.
- Tā turpina, kamēr atbildēts uz visiem jautājumiem – Kas? Ar ko? Kur? Kad? Ko darīja?
- Pēc tam skolēni atloka savas lapiņas un lasa cits citam priekšā neloģiskos teikumus, piemēram, zilonis ar manu labāko draugu, gadatirgū, nakts vidū, dziedāja “Zvaniņš skan!”
Izspēlē vēl kādas reizes, un jautrāko teikumu lai bērns pārraksta burtnīcā vai uz līniju lapas. Atkarībā no apgūstamās vielas, bērni var meklēt vārdos patskaņus, līdzskaņus, divskaņus. Var meklēt gramatiskos centrus. Var pārveidot teikumus par jautājumu un izsaukuma teikumiem. Var pārrunāt lietvārdu locījumus.
Izveido vārdus!
Iedvesma no valodnieces un redaktores Aigas Veckalnes 2024. gada valodas izaicinājuma.
Cik vārdus skolēni spēj izveidot no burtiem, kas ir vārdu salikumā “Latvijas svētki” vai no vārdiem “Ziemassvētki”, “Rakstītprasme”, “Sarkanbaltsarkanais” vai kāda cita.
Aicini uzdevumu pildīt, rakstot ar roku.
Iedomājies, mums sanāca 119 vārdi, izmantojot burtus no vārdu salikuma “Latvijas svētki”.
Latviešu haika!
Iedvesma no valodnieces un redaktores Aigas Veckalnes 2024. gada valodas izaicinājuma.
Iepazīstini bērnu ar jēdzienu “haika”. Vietnē tezaurs.lv atradīsi definīciju – “Japāņu trīsrindu dzejas forma, kas sastāv no 17 zilbēm (5/7/5) un izteic vienu vienīgu domu, noskaņu vai pārdzīvojumu”.
Haiku rakstīšana var būt kā jauka ģimeniska izklaide pie brīvdienu brokastgalda vai kafejnīcā, gaidot apkalpošanu.
Daži piemēri no mūsmājām:
- Ģimene mana,
Pati labākā tā ir,
Šeit mierā esmu. - Basītis rullē,
Bumba ripo pagultē,
Arlabunakti. - Es mācos bekot,
Bet mamma kā pūķis,
Bļauj virsū par to.
Aicini bērnus savu haiku arī ilustrēt vai izdekorēt. Uzdevumu var veikt uz pastkartes lieluma papīra. Tas var būt melns vai kādā citā krāsā, un bērniem jāraksta ar baltas vai citas krāsas tintes pildspalvām. Neparastais papīrs un rakstāmais būs kā īpašās intereses moments.
Asonanses un aliterācijas
Iedvesma no valodnieces un redaktores Aigas Veckalnes 2024. gada valodas izaicinājuma.
Asonanse vai aliterācija ir mēles mežģi, dzejoļi, stāsts vai teikums, kurā visi vārdi sākas ar vienu un to pašu burtu.
Asonanse ir vienādu patskaņu atkārtošanās, piemēram, “Cauna Cēcilija cauru ceturtdienu cep cukurotus cepumus”, bet aliterācija ir vienādu līdzskaņu atkārtošanās.
Arī šī būs jautra aktivitāte pie brīvdienu pusdienu galda.
Daži piemēri no mūsmājām:
- Bikls bērns bažīgi blenž burtnīcas brūnajos burtos, bāzdams burkānus bufetes bezdibenī.
- Laipnā lapsa Loreta luncina lokano liepu lapu Liepājas liedagā.
- Aptaukojies alnis akmeņainā arumā auroja ananasu ansambļa anekdotes.
Ko Tu redzi?
Iedomājies, ka ar bērnu sēdi pie virtuves galda. Uzlieciet taimeri (uz 1, 2, 3, 5, .. minūtēm) un katrs uzrakstiet, cik daudz lietvārdu konkrētajā vidē redzat.
Tāds pats uzdevums ar darbības vārdiem – uzrakstiet visas darbības, kuras vari darīt virtuvē, savā istabā, vannasistabā! Tad – uzrakstiet visus īpašības vārdus, kurus vari “atrast” telpā!
Mans rokraksts un raksturs
Ar bērnu pārrunā, ka ir tāda profesija kā grafologs, kas pēta cilvēka rokrakstu. Grafologa darbs palīdz ne tikai pašam iepazīt un saprast sevi labāk, bet var arī palīdzēt atklāt noziegumus vai pieņemt darbā piemērotus darbiniekus. Irita Rozentāle apgalvo, ka pat tikai pēc paraksta vien var ļoti daudz par cilvēku pateikt.
Divpadsmitganieki varētu meklēt internetā slavenu cilvēku parakstus un pārrunāt, ko viņi par tiem domā. Lai bērni paši izdomā un rada savus parakstus.
Iritas Rozentāles Instgram kontā atradīsi daudz interesantu video par dažādiem burtiem. Arī grāmatā “Grafoloģija – sirds uz papīra” (autors Arvīds Plaudis) ir iespēja redzēt dažādu populāru cilvēku rokrakstus (K. Ulmanis, Rainis, Aspazija, u.tt.) un grāmatas autora skaidrojumu.
Nobeigumā
Atgādināšu, ka šajā vecumposmā joprojām svarīga loma bērna attīstībai un labsajūtai ir attiecībām ģimenē. Intervijā ar Pēteri Urtānu dzirdēju atgādinājumu – ja vēlamies mainīt savu bērnu uzvedību vai ieradumus, tad ļoti bieži vecākiem jāsāk šīs izmaiņas pašiem ar sevi.
Pieaugušie ir bērnu piemērs, ja mēs rakstīsim ar roku, ja mēs rakstīsim ar prieku, izpaudīsim sevi caur rakstīšanu, tad arī bērni vēlēsies mūs atdarināt. Vismaz vēl šajā sākumskolas pirmajā periodā (līdz 9 g.v.).
Tātad svarīga ir saikne ar bērnu – lai tā ir pozitīva, lai bērns mūsu klātbūtnē jūtas labi un brīvi, lai ir abpusējs prieks par attiecībām, lai bērns jūt, ka viņa domas ir svarīgas, ka viņš tās var droši izpaust.
Atcerēsimies, cik svarīgas ir emocijas, kas bērnam ar konkrēto nodarbi saistās. Lai rakstīšana būtu priecīga, es ieteiktu izmēģināt rakstīšanu uz dažādām virsmām – stikla, spoguļiem, asfalta, akmeņiem, dažādu faktūru un krāsu papīriem, viedās un parastās tāfeles. Tādējādi bērnam būs iespēja izmēģināt arī dažādus rakstāmpiederumus – baltu pildspalvu (uz melna papīra), krāsainas pildspalvas, rakstīšanu ar spalvas kātu, ar krītiņiem, krīta marķieriem.
ĪPAŠI
Portāla mammamuntetiem.lv lasītājiem vēlos uzdāvināt atlaižu kodu MAMMAMUNTETIEM, ar kuru visiem interesentiem līdz 28. februārim ir iespēja noskatīties manas meistarklases “Raksti ar roku, raksti ar prieku: 20 idejas bērnu rakstīšanas prasmju uzlabošanai” ierakstu ar 20 % atlaidi. To atradīsi Evelīnas virtuālajā skolā.