Nespējot izturēt izsmieklu un ņirgāšanos, daudzi ukraiņu bērni pamet Latvijas skolas

Saeima turpina izskatīt likumprojektu, kas paredz, ka visi Latvijā dzīvojošie skolas vecuma Ukrainas bēgļi mācīsies vietējās skolās. Tomēr reālā situācija ir sarežģītāka – daļa bērnu pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem iekļauties Latvijas izglītības vidē atsāk mācības attālināti Ukrainas skolās, jo vietējās skolās piedzīvo apcelšanu, ziņo LSM+.

Organizācijas “Ukraiņu – latviešu pērlītes” vadītāja Anna Jenhalichova dalās satraucošā pieredzē: “Pirmklasnieki starpbrīžos spēlē karu un izsaka vēlmi nogalināt ukraiņus.” Viņa uzsver, ka Ukrainas bērni nereti izjūt ne tikai vienaudžu, bet arī pedagogu negatīvo attieksmi – dažos gadījumos skolotāji pat izsaka prokrieviskus uzskatus, piemēram, apgalvojot, ka Krievija uzvarēs karā.

Arī organizācija “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir informēta par šiem gadījumiem, un dažkārt vecāki vēršas pēc padoma, kā rīkoties. Precīzi dati par problēmas izplatību gan nav pieejami. Organizācijas pārstāvis Ingmārs Freimanis skaidro: “Ir bērni, kas tiek apcelti tikai tāpēc, ka viņi ir ukraiņi. Skolās mēdz tikt spēlētas kara simulācijas, kurās Ukraina tiek attēlota kā zaudētāja. Visbiežāk šādas situācijas veidojas krievvalodīgo bērnu vidū, kas, iespējams, ir saistīts ar ģimenes valodu un Kremļa kontrolēto informācijas telpu. Tomēr nevajadzētu šo tendenci vispārināt.”

Daži izglītības darbinieki šādas problēmas noraida. Piemēram, Sarkandaugavas pamatskolas metodiķe Aija Makšāne norāda: “Es neko tādu neesmu novērojusi. Ukrainas bērni veiksmīgi iekļaujas klasēs un draudzējas gan ar latviešu, gan krievu valodā runājošajiem skolēniem.” Tomēr skolotāja palīdze Svjetlana Šamanina atzīst, ka vidusskolas skolēni ir sūdzējušies par apcelšanu, taču konkrētas detaļas viņai nav zināmas.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece atzīst, ka ņirgāšanās gadījumi varētu pastāvēt, tomēr tos var novērst. Līdz šim pārbaudītie gadījumi neesot apstiprinājušies.

Kopumā stāstu par ņirgāšanos ir vairāk nekā konkrētu ziņojumu par atsevišķām skolām vai personām. Izglītības un zinātnes ministrijai nav precīzu datu par to, cik Ukrainas skolēnu pametuši Latvijas skolas nepietiekama atbalsta vai negatīvas attieksmes dēļ.