Kavē stundas, sāp vēders vai galva, viegli aizkaitinās un citas pazīmes, ka skolēns cieš no mobinga; PLUS rīcības plāns vecākiem

Mobings skolā var atstāt dziļas emocionālas rētas, un bieži vien bērni nevēlas vai baidās par to runāt. Vecākiem ir svarīgi atpazīt signālus, kas liecina par mobingu jeb apcelšanu, un zināt, kā efektīvi palīdzēt. Šeit ir detalizētāka informācija par pazīmēm un risinājumiem gan jaunākās skolas vecuma bērnu, gan pusaudžu gadījumā.
Vai tavam skolas bērnam klājas labi mācību iestādē?

FOTO: Shutterstock.com

Vai tavam skolas bērnam klājas labi mācību iestādē?

Pazīmes, ka jaunākās skolas vecuma bērns (6–12 gadi) varbūt cieš no mobinga.

 

Bērns sāk negribīgi iet uz skolu, bieži lūdz palikt mājās

Ja bērns agrāk ar prieku devās uz skolu, bet pēkšņi sāk izvairīties no tās, tas var būt zīme, ka viņš piedzīvo emocionālu vai fizisku agresiju no citiem bērniem. Viņš var bieži izdomāt ieganstus, lai paliktu mājās, piemēram, sūdzēties par sliktu pašsajūtu vai nogurumu.

 

Pēkšņi parādās dažādas "neskaidras" slimības (sāpes vēderā, galvassāpes)

Bērns var izjust stresu un trauksmi, kas izpaužas fiziskos simptomos. Ja ārsti nevar atrast medicīnisku iemeslu šīm sūdzībām un tās pārsvarā rodas skolas dienās, tas var būt psiholoģiska stresa indikators.

 

Bērns izskatās skumjš, nemierīgs, bieži raud vai kļūst aizkaitināms

Ja bērns kļūst noslēgts, bieži uzvedas skumji vai dusmīgi, tas var norādīt uz emocionālām ciešanām. Mobinga upuri bieži jūtas vientuļi un bezspēcīgi, kas ietekmē viņu noskaņojumu arī mājās.

 

Parādās bailes no konkrētiem cilvēkiem vai vietām skolā

Bērns var sākt izvairīties no noteiktiem bērniem vai aktivitātēm, kas viņam agrāk patika. Viņš var uztraukties par konkrētiem starpbrīžiem vai sporta nodarbībām, kur pastāv lielāks risks sastapties ar varmākām.

 

Bērns sāk pazaudēt mantas vai atgriežas mājās ar bojātām drēbēm/skolas piederumiem

Ja bērna mantas bieži pazūd vai tiek bojātas, tas var liecināt par to, ka citi bērni viņu apzināti apceļ vai apspiež. Dažkārt bērni baidās atzīt, ka viņiem kaut kas tiek atņemts, jo jūtas bezspēcīgi.

 

Samazinās pašvērtējums – bērns sāk vairāk kritizēt sevi, uzskatīt, ka nav pietiekami labs

Mobings var radīt sajūtu, ka bērns ir nevērtīgs un slikts. Viņš var biežāk teikt frāzes kā "Es neko nevaru izdarīt pareizi", "Neviens mani nesaprot", kas norāda uz pašapziņas krišanos.

 

Ko darīt?

 

Atvērti runājiet ar bērnu

Svarīgi ir radīt drošu vidi, kurā bērns jūtas pietiekami ērti, lai dalītos ar savām emocijām. Labāk izvairīties no tiešiem jautājumiem, piemēram, "Vai tevi apceļ?", bet tā vietā izmantot atvērtus jautājumus, piemēram, "Kā tev gāja skolā? Kas bija labākais un kas varbūt nepatika?".

 

Pārrunājiet situāciju ar skolotāju

Ja ir aizdomas par mobingu, svarīgi informēt skolotāju un pārrunāt situāciju. Pedagogiem bieži ir iespēja novērot bērnu attiecības klasē un, iespējams, viņi jau zina par problēmu.

 

Māciet bērnam, kā reaģēt

Svarīgi iemācīt bērnam, ka viņš drīkst un var aizsargāt sevi, piemēram, pārliecinoši pateikt "Stop! Es negribu, lai tā notiek!". Arī palīdzēt viņam izveidot stratēģijas, kā rīkoties, ja situācija atkārtojas.

Reklāma
Reklāma

 

Atbalstiet bērnu ārpus skolas

Ja bērns izjūt vientulību skolā, palīdzēt var ārpusskolas aktivitātes, kur viņš var atrast draudzīgus cilvēkus ar līdzīgām interesēm. Sporta komandas, mākslas pulciņi vai teātris var būt lieliski veidi, kā celt pašapziņu.

 

Ja situācija neuzlabojas, meklējiet palīdzību

Ja mobings turpinās un bērns cieš, ir svarīgi vērsties pie skolas psihologa vai pat ārēja speciālista, kas palīdzētu risināt situāciju.

 

Pazīmes, ka pusaudzis (12–18 gadi) cieš no mobinga:

  • Izteikta vēlme izvairīties no skolas, stundu kavēšana vai sekmju pasliktināšanās.
    Pusaudži bieži negrib tieši atzīties par problēmām, bet viņu izvairīšanās no skolas var būt nozīmīgs signāls.
  • Izolēšanās – mazāk komunicē ar ģimeni, atsakās no sociālām aktivitātēm.
    Ja pusaudzis vairs nesatiekas ar draugiem vai bieži pavada laiku viens, tas var nozīmēt, ka viņš jūtas nesaprasts vai nepieņemts.
  • Pārmaiņas sociālo tīklu lietošanā. Ja pusaudzis pēkšņi izvairās no interneta vai, tieši pretēji, kļūst apsēsts ar to, tas var būt saistīts ar kibermobingu.

 

Ko darīt?

 

Nespiest uz tūlītēju sarunu, bet būt pieejamam

Pusaudži bieži slēpj savas emocijas, tāpēc svarīgi radīt vidi, kurā viņi jūtas droši runāt.

 

Ieklausīties bez pārmetumiem

Svarīgi nekritizēt un neuzdot apsūdzošus jautājumus, bet ļaut viņam izteikt savas jūtas, pat ja tas prasa laiku.

 

Palīdzēt atrast risinājumus kopā

Ja mobings notiek sociālajos tīklos, palīdziet viņam bloķēt varmāku un ziņot par pārkāpumiem.

 

Stiprināt bērna pašvērtējumu

Atgādiniet viņam par viņa stiprajām pusēm un veiciniet aktivitātes, kas rada pozitīvas emocijas.

 

Piesaistīt skolas atbalstu, ja nepieciešams

Ja situācija neuzlabojas, skolai ir jāiesaistās, lai aizsargātu bērnu no tālākas kaitējuma.

 

Ja ir depresijas vai paškaitējuma pazīmes, meklējiet profesionālu palīdzību

Mobings var atstāt ilgtermiņa psiholoģiskas sekas, tāpēc nepieciešamības gadījumā svarīgi vērsties pēc speciālistu palīdzības.

 

Kur vērsties, ja mobings novedis pie mentālās veselības problēmām?

  1. Pusaudžu resursu centrs. Tas piedāvā psiholoģisko palīdzību pusaudžiem, kuri saskaras ar dažādām grūtībām, tostarp mobinga sekām. Lai sazinātos, var rakstīt "WhatsApp" ziņu uz numuru +371 25737363 (atbildēts tiks darba laikā).
  2. Uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem. Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra uzticības tālrunis 116111 nodrošina iespēju saņemt anonīmas konsultācijas no psihologiem. Šis pakalpojums ir pieejams visu diennakti, un zvanīt var gan bērni, gan vecāki. Psiholoģisku palīdzību iespējams saņemt ne tikai zvanot, bet arī elektroniski, rakstot uzticibaspasts116111@bac.gov.lv
  3. Skolas atbalsta personāls. Ja situācija notiek skolā, ieteicams vērsties pie skolas psihologa, sociālā pedagoga vai uzticama skolotāja. Viņi var sniegt tiešu atbalstu un palīdzēt risināt mobinga situācijas izglītības iestādē.
  4. Projekts "Neklusē". Šī iniciatīva piedāvā resursus un atbalstu mobinga novēršanai. Viņu mājaslapā ir pieejama informācija gan vecākiem, gan skolēniem par to, kā rīkoties mobinga gadījumā. Vairāk informācijas: Nekluse.lv.
  5. Ģimenes ārsts vai pediatrs. Ja pamani, ka bērna mentālā veselība pasliktinās, konsultējies ar ģimenes ārstu vai pediatru. Viņi var sniegt nosūtījumu pie bērnu psihiatra vai psihoterapeita, kā arī ieteikt citus atbalsta veidus.
  6. Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs. Rīgas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs piedāvā specializētu palīdzību bērniem un pusaudžiem ar mentālās veselības problēmām. Ņem vērā, ka gaidīšanas laiks var būt ilgāks, tāpēc ieteicams pieteikties savlaicīgi. Zvanu centra tālruņa numurs 80708866 (darba dienās no 8.00 līdz 17.00).

Saistītie raksti