Elpošanas vingrinājumi bērnam: ikdienai un atklepošanas veicināšanai

Dažādi elpošanas vingrinājumi palīdz gan satraukuma brīžos, gan arī pēc slimošanas, lai veicinātu atklepošanu. Tāpat šādus vingrinājumus var veikt, ja kopumā bērns bieži sirgst ar elpceļu slimībām. Fizioterapeite iesaka tos veikt kursu veidā – 1–2 reizes dienā desmit dienas pēc kārtas. 

Bērnam jāmāca dažādas elpošanas tehnikas 

“Var šķist: mēs taču visi elpojam, vai tad jāmācās elpot kā īpaši?! Tomēr, jā – piemēram, jāpaskaidro, ka ir speciāli elpošanas vingrinājumi, kas palīdz nomierināties satraukuma brīžos, un arī tādi, kas spēj uzlabot pašsajūtu pēc slimošanas,” skaidro Jekaterina Bovtramoviča. “Vērtīgi bērnam iemācīt diafragmālo elpošanu, paskaidrojot, ka tai ir nomierinošs efekts, ja jūtams satraukums, ir psiholoģiska spriedze – jūtama paātrināta sirdsdarbība, ir grūtības nomierināties, ir dusmu uzplūdums,” skaidro “Rimi Bērniem” eksperte Jekaterina Bovtramoviča.  

Viņa nosauc vairākas situācijas, kurās bērnam – un arī pieaugušajiem – var būt satraukums un noderīgi pildīt elpošanas vingrinājumus. Piemēram, pirms publiskas uzstāšanās, pirms ārsta apmeklējuma, asins nodošanas u. c., ja paātrināta sirdsdarbība, kad nevar nomierināties, kad dusmīgs utt. Savukārt, ja ir bijis klepus, palīdzēs drenāžas vingrinājumi – lai atbrīvotu elpceļus no krēpām. Tie gan pildāmi, kad vairs nav temperatūras.

Kā elpošanas vingrinājumi uzlabo bērna veselību: 

• Plaušu kapacitātes uzlabošana – regulāri elpošanas vingrinājumi stiprina plaušas un uzlabo skābekļa piegādi organismam.
• Imūnsistēmas stiprināšana – dziļa elpošana palīdz apgādāt ķermeni ar skābekli, kas stiprina imūnsistēmu un aizsargā bērnu no slimībām.
• Pareizas stājas un elpošanas sinhronizācija – vingrinājumi palīdz attīstīt pareizu elpošanas un kustību koordināciju. Piemēram, skoliozes terapijā izmanto K. Šrotas vingrošanu, kas ietver elpošanas tehnikas un pozicionēšanu.
• Elpošanas traucējumu samazināšana – īpaši svarīgi bērniem ar astmu, jo vingrinājumi palīdz uzlabot plaušu funkciju un uzsver izelpas fāzi.
• Stresa un trauksmes mazināšana – kontrolēta, dziļa elpošana nomierina nervu sistēmu, samazinot stresa līmeni. Diafragmāla elpošana palīdz bērnam relaksēties un koncentrēties.
• Koncentrēšanās uzlabošana – regulāri elpošanas vingrinājumi veicina prāta skaidrību, palīdzot bērniem labāk koncentrēties skolā un citās aktivitātēs.
• Paškontrole – bērni mācās apzināties savas emocijas un reaģēt uz tām, izmantojot elpošanu, kas palīdz pārvarēt dusmu vai nemiera brīžus.
• Labāks miegs – relaksējoši vingrinājumi pirms gulētiešanas palīdz bērniem iemigt mierīgāk un gulēt kvalitatīvāk.

Praktiski elpošanas vingrinājumi bērniem: 

• Diafrāgmāla elpošana: bērns guļ uz muguras, rokas novietotas uz vēdera. Apzināti ieelpo caur degunu, piepildot vēderu kā balonu, un lēni izelpo caur muti. Atkārto līdz 5 reizēm.
   

• Sveces pūšana: bērns iedomājas, ka viņam jānodzēš svece ar lēnu, vienmērīgu izelpu. Īpaši noderīgi astmas gadījumos.
   

• Balona vai ziepju burbuļu pūšana: vingrinājums palīdz palielināt plaušu apjomu un bērniem sagādā prieku.