Mulsinoši - manā pareizajā ģimenē izaudzis homoseksuālis! Ko darīt?

Vārda „homoseksualitāte” latviskā nozīme, kombinējot grieķu un latīņu izcelsmes saknes, tulkojama kā „viendzimums”, un to lieto, skaidrojot attiecības, kas pastāv starp viena dzimuma indivīdiem. Ļoti bieži mēs esam vienaldzīgi vai ļoti iecietīgi pret notiekošo, kamēr vien tas neskar mūs tiešā veidā, proti, jo īpaši, ja ir runa par kādu no ģimenes locekļiem vai konkrēti mūsu bērniem. Tad visbiežāk esam gatavi atteikties no pieklājīgās tolerances un emocionāli reaģēt...

Vecāku mulsums
Kopš pētījumos pierādīts, ka homoseksualitāte nav slimība, bet gan personības tieksme pēc attiecībām, kas ietver ne tikai seksualitāti, bet arī homofīliju — tādas jūtas kā draudzību, mīlestību un uzticēšanos sava dzimuma pārstāvim —, neviens laimīgā kārtā vairs necenšas to ārstēt. Joprojām nav vienotas pozīcijas izpratnē par tieksmju, impulsu vai dziņu rašanos, jo to, kas atrodas mūsu zemapziņā, izpētīt neesam iemācījušies, vien esam spējīgi netieši izdarīt secinājumus par sekām... Katram cilvēkam ir tiesības mīlēt un būt mīlētam. Tomēr pieredze rāda, ka, ja jaunietis ģimenē ir izvēlējies par mīlestības subjektu sava dzimuma pārstāvi, mēs, vecāki, pirmajā brīdī samulstam.

Pētījumos pierādīts, ka homoseksualitāte nav slimība, bet gan personības tieksme pēc attiecībām, kas ietver ne tikai seksualitāti, bet draudzību, mīlestību un uzticēšanos sava dzimuma pārstāvim.

Iedomāsimies situāciju: meita paziņo, ka vēlas dibināt ģimeni un apprecēties. Kad mēģinām noskaidrot, ar ko, izrādās, ka meitai ir draudzene vai dēlam draugs... Vecāku stereotipiskās domāšanas rezultāts — tradicionālais ģimenes modelis un ilgi lolotā ilūzija par skaistām kāzām kuplā radu pulkā pēkšņi sagrūst kā smilšu pils... Ļoti bieži šāda situācija ir problēma ar nopietnām sekām — vecāki nevēlas neko par to dzirdēt, atsakās no šāda „nevēlama” bērna, meklē cēloņus sliktā ietekmē, nevēlamos draugos vai „radu rakstos”, uztraucas, ko par to domās apkārtējie cilvēki, un vispār krīt panikā, tā vietā, lai apstātos savās emocijās un izanalizētu notiekošo. Vispirms mēģināsim saprast, kas notiek, kāpēc, un tad domāsim, kā uz to reaģēt.

1. Kas notiek?
•     Jaunietis atbilstoši savam attīstības posmam nonācis līdz mīlestības un draudzības vērtībām kā galvenajām savā dzīvē.
•     Savas seksualitātes apzināšanās un izmēģināšana praksē ir cilvēka normālas attīstības pamatā. Seksuālā identitāte — piederība savam dzimumam — kļūst par vienu no galvenajām vērtībām jaunieša izpratnē.
Bieži tieši tie jaunieši, kas izjutuši negatīvu pieredzi attiecībās vai savu vecāku ģimenē, izvēlas agri sākt patstāvīgas attiecības ārpus tām, dažkārt arī netradicionālā veidā.

Katram cilvēkam ir tiesības mīlēt un būt mīlētam. Tomēr, ja jaunietis ģimenē ir izvēlējies par mīlestības subjektu sava dzimuma pārstāvi, vecāki pirmajā brīdī samulst.

2. Kāpēc jaunietis agri sāk seksuālas attiecības?
•     Informācijas telpā plašsaziņas līdzekļi izglīto par iespējamo citādo dzīvesveidu, kas atšķiras no tradicionālām heteroseksuālām attiecībām, jaunietis nolemj to izmēģināt. Ja tā ir tikai interese stila pēc, tad, iespējams, tas pāries.
•     Iespējama negatīva iepriekšēja attiecību  pieredze — pāridarījums meitenei no zēna vai vīrieša, despotiska māte zēnam izraisījusi vēlēšanos tikt pie pozitīvākām attiecībām savā turpmākajā dzīvē noteikusi jauno, citādo izvēli.
•     Vērojot attiecības vecāku ģimenē, kur aiz „labvēlīgas fasādes” apslēptas ilgā laika posmā uzkrātas negatīvas emocijas vienam pret otru, kur vecāki izskatās noguruši un depresīvi, jaunietis pieņem lēmumu dzīvot citādi — interesanti, neparasti un jautri.
•     Ģimene, kurā vecāki nemitīgos strīdos cenšas pierādīt savu taisnību, bieži šķiras un atkal savienojas, attiecības ir neprognozējamas un nogurdinošas. Arī tas varētu rosināt veidot patiesi harmoniskas attiecības, kas balstītas savstarpējā izpratnē un saskaņā, partneris var būt arī sava dzimuma jaunietis.
•     Ģimenes, kurās slēpjas trauksmaina atkarība vienam no otra, iespējams, visi par aprūpes objektu izvēlējušies kādu vienu ģimenes locekli, pārspīlēta aizbildniecība un kontrole noved pie pusaudžu vai jauniešu pretreakcijas un komforta meklējumiem ārpus mājām, rodas akūta vēlēšanās izrauties no šis hiperaprūpes un sākt „normālu”, citādu dzīvi.

Tradicionālais ģimenes modelis un ilgi lolotā ilūzija par skaistām kāzām kuplā radu pulkā pēkšņi sagrūst kā smilšu pils.

Līdz šim veiktie pētījumi nedod skaidru atbildi, kāpēc par mīlestības subjektu tiek izvēlēts sava dzimuma pārstāvis, kas ir pamatā šādai tieksmei, tomēr jāatzīst, ka vēsturiski tam ir pietiekami senas saknes un šādas attiecības nav radušās šodien vai vakar... Pētījumi pilnībā neapstiprina arī to, ka homoseksualitāte ir ģenētiski nosacīta, iedzimta. Katrs gadījums ir individuāls.

Ko darīt, ja mūsu „pareizajā” ģimenē ir parādījies homoseksuāls jaunietis?
1. Pievērst uzmanību atziņai, ka jauniešu agra atsvešināšanās izriet no vecāku savstarpējo attiecību specifikas un psiholoģiskā klimata ģimenē.
2. Pārdomāt situāciju un kopīgi izrunāties ar jaunieti par viņa izvēli, uzklausīt un noskaidrot izvēles motīvus — kāpēc tieši tā? Neskaidrību gadījumā konsultēties ar speciālistiem.
3. Noskaidrot, vai jaunietis nav atraidīts vai juties lieks ģimenē, tāpēc izvēlas kompensēt mīlestības trūkumu šādi.
4. Pārliecināties, ka jaunieša izvēle ir pamatota un nopietna, attiekties ar izpratni un atbalstīt jebkuru izvēli.
5. Atcerēsimies, ka homoseksualitāte ir daļa no cilvēka būtības un tā ir katra cilvēka individuāla izvēle, ja vien netiek kādam nodarīts pāri.

Izmantotā literatūra: Spivakovska A. Vecāki un bērni. R.: Zvaigzne, 1989.
Autore: Dr.psych., mag paed. Ineta Tunne