Ja dēla slinkums traucē mācībām
„Manam dēlam ir 14 gadu. Dēls ir aktīvs un labs sportists. Taču problēma ir ar mācībām. Esam mēģinājuši gan ar labu pārrunāt, gan sodīt un piespiest mācīties, taču līdz šim panākumi nav bijuši. Dēls bieži vien apvainojas un dusmojas, saruna parasti beidzas ar strīdu. Skolotāji skaidro, ka bērnam galva ir laba, bet viņš ir slinks.” Situāciju skaidro trīs bērnu māmiņa un psiholoģe Laila Kalniņa.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
14 gadi ir vecums, kad pusaudžiem mainās prioritātes, diemžēl nereti mācības netiek iekļautas šajā sarakstā.
Prioritāšu maiņa
14 gadi ir vecums, kad pusaudžiem mainās prioritātes, diemžēl nereti mācības netiek iekļautas šajā sarakstā. No vienas puses, tas ir saprotami, pat normāli, jo ir diezgan grūti pusaudzim sevi motivēt uzkavēties pie mācībām, ja apkārt notiek tik daudzas dažādas un interesantas lietas. No otras puses, šis vecumposms ir saistīts ar zināmu risku — kādu laiku var iztikt ar iepriekš iegūtām zināšanām, kādu laiku var protestēt pret skolotāju un vecāku prasībām, bet vienā brīdī ne tik labās sekmes nav vairs epizodiska parādība, bet noturīga iezīme. Vecāki parasti ir ļoti norūpējušies par šo faktu un tik tiešām gan ar labu, gan direktīvā veidā mēģina savu bērnu piespiest mācīties. Reizēm tas izdodas, reizēm ne, turklāt šis jautājums saistīts ar atsevišķiem periodiem — kādu laiku viss ir šķietami labi un kādu laiku jāpieliek ļoti lielas pūles (gan vecākiem, gan pusaudzim), lai stabilizētu sekmes.
Lasītākais
Ir diezgan grūti pusaudzim sevi motivēt uzkavēties pie mācībām, ja apkārt notiek tik daudzas dažādas un interesantas lietas.
Vizīte pie speciālista
Šādā gadījumā būtu ļoti ieteicams vērsties pie psihologa, jo saistībā ar pusaudža sekmēm būtu jāiedziļinās divās jomās. Pirmā — ar speciālām metodēm ieteicams pārbaudīt un precizēt bērna kognitīvās spējas — kā bērns mācās, kuras ir viņa spēcīgās puses, kuras — vājākas. Piemēram, ja bērnam ir ļoti labi attīstīta vizuālā atmiņa, tad mācību materiālu viņš labāk iegaumē caur attēliem, vizuālo uztveri. Sākumskolā tā arī ir, ir daudz bilžu, visu var aplūkot, ir labas vai pat ļoti labas sekmes, bet pamatskolā arvien vairāk ir teksta, jālasa, jācenšas izprast, bet bērnam tā ir grūti, bet ne neiespējami. Vecāki parasti mudina: vai izlasīji, lasi vēlreiz. Un bērns arī tā dara — sēž un it kā mācās, lasa, bet sekmes tomēr nav labas, jo tādā veidā viņam ir grūti uztvert, lai arī pie grāmatām tiek pavadīts salīdzinoši ilgs laiks. Ja tas ir ilgstoši, šī mācīšanās „tukšgaitā”, rodas nepatika gan pret pašu priekšmetu, tālāk jau skolotāju, nepatika pret vecāku prasībām… Precizējot bērna spējas, ir vieglāk saprotams, kā viņam palīdzēt, kas būtu jāizmanto vairāk, kas mazāk, lai sekmes atbilstu bērna spējām. Otrs — pārrunāt ģimenes lomu, savstarpējās attiecības, veidu, kā labāk runāt ar pusaudzi, kā viņu motivēt. Reizēm vecāku gaidas atšķiras ne tikai no bērna vēlmēm, bet arī iespējām. Un ir tik ļoti daudz informācijas — kas notiek pusaudžu vecumā, kā ar viņiem runāt, bet katrā ģimenē ir savas nianses un arī iespējas, kā kaut ko risināt, līdz ar to vispārēja informācija nepalīdz un ieteicama individuāla konsultēšanās.
Lai veicas!
Autore: Laila Kalniņa, psiholoģe un trīs bērnu māmiņa
