Kad ar bērnu sākt runāt par seksu?

Par intīmiem jautājumiem ir jārunā
Pēc Jūsu vēstules izlasīšanas, manī rodas sajūta, ka Jūs kā vecāki, esat nonākuši interesantā un tajā pat laikā satraucošā situācijā, jo Jūsu dēls mainās. Visticamāk viņš palēnām iesoļo pusaudža vecumā, kad mainās intereses, nodarbes un arī ķermenis. Runājot konkrēti par seksuālo audzināšanu, vēlos uzsvērt, ka tā jau notiek no mazuļa pirmajām dzīves dienām, kad mamma viņu apmīļo, noglāsta, sabučo. Tāpēc ir svarīgi jau kopš bērnības atbildēt uz visiem jautājumiem, kuri bērnam rodas saistībā ar ķermeni un seksualitāti. Augot, bērns ievēro atšķirības starp mammu un tēti, starp meitenēm un puisīšiem. Bērniem rodas interese par savu ķermeni, par to kā rodas bērni, kā viņi piedzimst utt.. Visas šīs tēmas apvienojas vienā nosaukumā – seksuālā audzināšana. Atbilstoši bērna vecumam un attīstībai, informācijas daudzums pieaug. Jā bērnam izveidojas drošas un atklātas attiecības ar vecākiem, tad par šīm intīmajām lietām viņš visticamāk bez kautrēšanās arī ar pieaugušajiem runās, bet, ja attiecības nebūs tik atklātas, vai bērns nebūs saņēmis atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, tad, pienākot pusaudžu vecumam, viņš uz neskaidrajiem jautājumiem atbildes visdrīzāk meklēs, internetā, TV, laikrakstos vai sarunās ar draugiem. Tomēr ne vienmēr tas ir pareizākais variants, jo bieži vien šī brīvi pieejamā informācija nav vecumam atbilstoša, tāpēc mans uzskats tomēr ir tāds, ka vecāku pienākums ir par seksualitātes jautājumiem runāt ar saviem bērniem.

Ja bērns nebūs saņēmis atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, tad, pienākot pusaudžu vecumam, viņš uz neskaidrajiem jautājumiem atbildes visdrīzāk meklēs, internetā, TV, laikrakstos vai sarunās ar draugiem.

Kā runāt?
Ja gadījumā vecāki nejūtas komfortabli, runājot par jautājumiem, kas skar seksualitāti, tad ir iespējams nopirkt izglītojošas un bērniem viegli uztveramas grāmatas, kas palīdz izprast šos jautājumus. Jūsu dēls ir vecumā, kurā jau vajadzētu iepazīties ar abu dzimumu anatomiju, zināt par ķermeņa izmaiņām pubertātes vecumā gan meitenēm, gan zēniem. Protams, katrs bērns ir savādāks, viens attīstās straujāk, otrs lēnāk, un pašiem vecākiem ir jāizlemj, kurš būs tas īstais brīdis sarunai. Kaut gan mēdz būt arī tādas situācijas, ka vecākiem, uzsākot šo sarunu, bērni atbild: „ Jā, jā, es jau to visu zinu!” Tas, ko vecāki varētu darīt šādā situācijā, ir reaģēt mierīgi un nenoniecināt to informāciju, kāda bērnam ir, bet tomēr pamēģināt šo sarunu turpināt, lai pārliecinātos, ka tas, ko bērns zina, tik tiešām atbilst patiesībai, varbūt tomēr vecāku skaidrojumiem un sniegtajai informācijai būs svarīga loma. Tas, ko es varu ieteikt Jūsu gadījumā, ir iesākt sarunu par seksualitātes tēmu pietiekami neitrāli. Varat, kopīgi veicot kādu darbu, piemēram, gatavojot virtuvē pusdienas, iesākt ar to, ko Jūs kā vecāki esat ievērojuši, piemēram: „Zini, mēs esam pamanījuši, ka kopš tā laika, kad pie mums ciemojas tava draudzene, tu esi mainījies – kļuvis jautrāks, daudz smejies un pat esi sācis daudz dejot!” Un tā, maz pamazām varat pāriet pie nopietnākiem jautājumiem, piemēram, padaloties ar savu pieredzi, kad bijāt dēla vecumā un pavadījāt vairāk laika kopā ar pretējo dzimumu. Ja būsiet atklāti pret dēlu par savu pieredzi, sajūtām, atmiņām un domām, tad visticamāk, tas ļaus bērnam uzticēties arī Jums, un veidosies atklāta saruna. Jūs varat paskaidrot, ka rūpējaties par savu dēlu un tāpēc Jums ir svarīgi zināt viņa domas šādā delikātā jautājumā kā seksualitāte.

Ja būsiet atklāti pret dēlu par savu pieredzi, sajūtām, atmiņām un domām, tad visticamāk, tas ļaus bērnam uzticēties arī Jums, un veidosies atklāta saruna.

Radiet uzticību!
Ļoti svarīgi, manuprāt, ir tas, lai šī seksuālā izglītošana vai audzināšana neaprobežojas vien ar bioloģiskiem faktiem. Cieši līdzās bioloģiskiem faktiem būtu jāstāv Jūsu mīlestībai un cieņai pret savu bērnu, Jūsu spējai dot dēlam drošības un atbalsta sajūtu, kā arī pārliecību, ka jebkurā mirklī viņš var nākt pie Jums un jautāt neskaidros jautājumus, uz kuriem viņam būs iespēja saņemt Jūsu godīgu un atklātu atbildi, ja ne sarunā, tad vismaz iespējā uzmeklēt vajadzīgo literatūru un vienatnē visu izlasīt. Nebīstieties atklāt dēlam par savām bažām, jo tādas ik pa laikam iemājo mūsos visos. Ir tikai lieliski, ka Jūs rūpējaties un uztraucaties par savu bērnu, jo arī šis ir viens no veidiem kā izrādīt savu nesavtīgo vecāku mīlestību! Emocionālam kontaktam starp vecākiem un bērniem ir liela nozīme atklātu sarunu veidošanās ceļā! Kad Jūs paši iekšēji būsiet gatavi šādai sarunai, tad arī viss izdosies!