6. klases skolniece izmaksā ap 140 latu

Elīna Evelīna, nu jau nepilnus 12 gadus veca jaunkundze, arī nesirgst ar šopaholismu. Mūsu izgājiens uz trases sākas Tērbatas ielā ar Euroscor apavu veikalu. Velti. Tas par šauru, šis par mazu, bet tas vispār nepatīk. Nopirkt melnas svētku kurpes meitenei nav nemaz tik viegls uzdevums. Esmu pārliecināts, ka ik gadu šāds garderobes papildinājums nepieciešams tūkstošiem skolnieču, bet veikalnieki par to dzirdējuši laikam nav.

Pēc ilgas meklēšanas un piemērīšanas citā veikalā Barona un Blaumaņa stūrī tiekam pie maiņas apaviem par nieka septiņiem latiem. Un itin drīz citā veikalā, Milano, lai arī tas nav orientēts uz bērniem, tiekam pie melnām svētku kurpēm par 20 latiem. Gan jau kaut kur ir lētāk, tikai man, kā mēdzu teikt, jau paspējis iestāties pussabrukuma periods. Meitai arī, jo viņa jau sāk spriest, ka šo pasākumu varētu turpināt nākamajā dienā.

Tomēr nepadodamies un Latvijas trikotāžas veikalā Māsiņas iegūstam par četriem latiem baltu T krekliņu — to būs labi nēsāt pie skolas formas (tādas jau otro gadu ieviestas mūsu Lietuviešu vidusskolā). Bet oranžu kreklu sportam tik lielā izmērā nav. Izrādās, Barona ielā ir vēl viens Latvijas trikotāžas veikals, un tur par četriem latiem ir arī oranži krekli. Redz, tā nemaz nav, ka visu taisa tikai Ķīnā un Latvijā neko.

Pie Bērnu pasaules ieejas sen vairs acis nepriecē kustīgo leļļu atrakcija ar braucošu vilcieniņu, kas bija viens no retajiem padomjlaika brīnumiem pozitīvā nozīmē. Kopš pagājušā gada tirgotavu kļuvis krietni mazāk. Pārdevēja, pamanījusi potenciālos klientus, gatava aptekāt šurp un turp, gan meitu uzrunājot viņai svešajā krievu mēlē. Nākas paskaidrot, ka bērns gluži vienkārši krieviski nesaprot. Cenas nemaz nešķiet zemas, tomēr nopērkam džinsu bikses par 18 latiem (Turcija, audums labs) un blūzei līdzīgu kreklu par 14 latiem. Tas ar solīto „skidku”, tikai īsti nesapratu, vai atlaide bija divi vai četri lati un vai vispār bija. Un tad, izgājis no Bērnu pasaules, apstājos un iedomājos — bet kāpēc mēs to visu nemēģinājām sapirkt Polijā, uz kurieni nedēļas nogalē jādodas, lai lūkotos Madonnas koncertu. Lai vēl kaut cik saglābtu maku, izlemjam vismaz mugursomu sarūpēt poļu zemē, daudzinātā par lētumu.     

Iegriežamies vēl Rozes grāmatnīcā un par pāris latiem sapērkam klades. Iepriekšējā dienā Tērbatas ielas Zvaigznē ABC (ļoti laipna apkalpošana) jau ir sarūpētas grāmatas, burtnīcas, divi zīmēšanas bloknoti, pildspalvas — par 25 latiem. Pirms doties mājās, ieejam picērijā palutināt sevi par tām ciešanām ar saldējuma kokteiļiem. Un tātad — aprēķini rāda, ka, gatavojoties 6. klasei, iztērēti jau 92 lati! Turklāt vēl jāpērk mugursoma (neviena ilgāk par gadu neiztur), papildinājums skolas formai (vismaz 20 latu), angļu valodas grāmatas (gādās skola, bet jādod sava nauda, būs vismaz 15 lati). Tātad ar apmēram 140 latiem jārēķinās. Bail pat domāt, kā tiek galā vecāki, kuriem šobrīd arī desmitnieks ir liela nauda...

Pirms 5. klases izmaksas pārsniedza ap 200 latu, šogad nepirkām treniņtērpu, der joprojām pērnais, tāpat svētku blūzes, bikses un svārki, arī sporta apavi ir kā jauni. Te nu varu ieteikt lielākiem bērniem, kam kāja neaug katru gadu par pāris izmēriem, pirkt labus apavus, nevis par dažiem latiem tirgū, kas noplīsīs pēc dažiem mēnešiem. Skan kā reklāma, bet Elīnas Nike, pirktas par 50 latiem, šo ieguldījumu ir attaisnojušas. Tiesa, bijuši arī it kā labos veikalos pirkti apavi, kas plīst nedēļas laikā. Piektajai klasei pirktās Vācijas ražojuma svētku kurpes (pāri 30 latiem), vilktas tikai sarīkojumos, ir tā saplīsušas, ka jāprasa, kas tā par kaktu rūpnīcu. Vājam mierinājumam — veikals, kas tās notirgoja, ir „izbeidzies”.


Autors: Māris Puķītis, www.kasjauns.lv