Atšķiršana no krūts pēc sentēvu metodēm

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Cepin' maizi, dara alu,
Aicin' viesus šķirībās.

Uz šo godu tika aicināti tuvie radi, krustvecāki, aukles. Bērnam, kurš vairumā gadījumu bija jau liels un gana saprātīgs (senāk bērnus bieži baroja līdz trīs gadu vecumam), tika paskaidrots, ka kāds dzīves posms beidzies un sākas jauns. Cicis tika vai nu "atdots suņam apēšanai", vai "ielikts ubagam tarbā", vai kā citādi skaidri un gaiši parādīts – viss, vairāk nav! Ir arī pierakstīts, ka tikai pēc atšķirībām bērnam pirmo reizi pa īstam tika autas kājas.

Senāk visai stingri ievēroti atšķiršanas aizlieguma laiki. Nešķir, kad putni taisa ligzdas, kad aitas sāk tecēties, tātad pavasarī un rudenī. Labprāt šķīruši priekš gavēņa. Tāpat nešķir sējamā un mēslu vedamā laikā, sūnu mēnesī, izvēloties šķiršanai parasti jauna mēneša sākumu.

Latviešu tautas ticējumi:

• Meiteni jāatšķir no krūts trīs dienas jauna mēneša ragos un puika trīs dienas veca mēneša ragos; tad meitenei būs tikai trīs dienas mēneša ziedi un viņu drīz izprecēs, bet puika nebūs meitīgs.
• Bērnus nedrīkst šķirt no krūts sulu mēnesī, tad krūtis tek.
• Bērnu nešķir, kad koki zied, lai tas neaugtu greznīgs; nešķir, kad putni pārojas, lai neaugtu palaidnis.
• Bērnus nedrīkst no krūts šķirt lapu birstamā laikā, tad bērni bailīgi.
• Meitenei pēdējo reizi pups jādod uz sliekšņa, lai meiteni drīz izprecē.
• Bērns no krūts jāatšķir uz reizi, ja atšķirs pa ilgāku laiku, tad būs nelabas acis (ļaunums no skatīšanās).
• Ja no krūts nošķirts bērns vēl zagšus pupu dabūn, tam lielam ir skaudīgas acis.
• Jo jaunāku bērnu atšķir no krūts, jo labāk: vislabāk esot šķirt pusotra gada vecumā, tad lēta galva: ieņemas ātri darbā un grāmatā. Ilgi zīdīt neesot nekāds labums, lai gan mātes to darot.
• Pupa šķirības bērnam jātaisa lielākas kā krustabas, lai viņam būtu bagāts mūžs.

Pēc latviešu tautas ticējumiem. Materiāla veidošanā palīdzēja Dace Miezīte, mammām.lv reģistrētā mamma