Saru dzīšana jaundzimušajam
Vai esi ko dzirdējis par sentēvu metodi – saru dzīšanu jaundzimušajam? Uzskata, ka pēc saru dzīšanas mazulis kļūst mierīgāks. Vai tas tiešām tā ir un kā šī procedūra veicama, grāmatā Gaidības un radības ar prieku stāsta vecmāte Dina Ceple.
FOTO: Shutterstock.com
Ticējumi vēsta, ka tie mazie bērniņi, kuriem nav izdzīti sari, ir nervozāki, gultiņā trinās, jo viņiem niez muguriņa, viņi negrib gulēt.
Senie latvieši astotajā dienā pēc dzemdībām kurināja pirti un taisīja pirtīžas – pirti, kur piedalījās vecmāte, kas bērnu ķērusi, mamma, dažkārt šīs sievietes māte un mazais bērns.
Pirtīžu laikā bērniņam tika dzīti sari. Par to lasot ticējumos, vecmāte Dina Ceple vien nobrīnījās, kas gan šie sari varētu būt un kā tie izskatās, līdz reiz viņa izmēģināja saru dzīšanu, kā tas aprakstīts latviešu tradīcijās: bērniņa ādiņu iemasē ar maizes raugu vai rupjmaizi, vai mammas pienu. Nu jau daudziem Dinas „mammu” mazuļiem dzīti sari. Viņa saru dzīšanai izmanto mammas pieniņu. Mazu pilīti mammas piena ieslauc saujā un izmasē bērniņam muguriņu, dupsīti un pleciņus. Darot to pietiekami ilgi, mazulītim no ādas nāk laukā tādi kā cieti sari tumši pelēkā krāsā.
Lasītākais
Mazu pilīti mammas piena ieslauc saujā un izmasē bērniņam muguriņu, dupsīti un pleciņus. Darot to pietiekami ilgi, mazulītim no ādas nāk laukā tādi kā cieti sari tumši pelēkā krāsā.
„Kad es to pirmo reizi ieraudzīju, domāju, ko lai tagad dara un kā lai tos dabū nost! Tad turpināju masēt, jo ticējumos rakstīts, ka jāmasē tik ilgi, kamēr sari atkrīt. Pēc minūtēm divdesmit patiešām tie atkrita paši. Pa to laiku mazulis bija pie pupa un vēl izbaudīja mīļu masāžu,” teic Dina. Domājot, kas gan īsti ir sari, viņa secinājusi, ka, visticamāk, tie ir sierveida ziedes dziedzeri, kas apņem bērniņu, dzīvojot mammas puncī – tas palīdz ādai ūdenī neatmiekšķēties. Taču, kad mazulis piedzimst, viņam šie dziedzeri vairs nav vajadzīgi, tādēļ tie atmirst, noberžas ar veco ādas slānīti. Ticējumi vēsta, ka tie mazie bērniņi, kuriem nav izdzīti sari, ir nervozāki, gultiņā trinās, jo viņiem niez muguriņa, viņi negrib gulēt. Dina saru dzīšanu veikusi jau daudziem bērneļiem, un šie mazuļi esot mierīgi, lai gan nevar apgalvot, ka viņi tādi nebūtu arī bez šīs īpašās masāžas. Kad bērniņš un māmiņa pirtīžā bija izmasēti un izmīļoti, viņus ģērba baltos linu krekliņos un devītajā dienā notika krustabas.
IZLASI ARĪ: Raudzības. Pirtīžas. Saru dzīšana
Saru dzīšana – sena latviešu tradīcija bērna mieram
Fragments no Lindas Rozenbahas grāmatas Gaidības un radības ar prieku nodaļas, kas tapusi sadarbībā ar vecmāti Dinu Cepli.
Grāmata nopērkama grāmatnīcās. Tagad to var iegādāties arī www.davanas.draugiem.lv
