Vai gadu vecs bērns pārdzīvo mammas prombūtni?
„Kā gandrīz gadu vecu mazuli ietekmē nošķiršana no mātes uz nedēļu? Vēlos doties ceļojumā, atstājot bērnu ar uzticamu, taču mazulim mazpazīstamu cilvēku. Mazulis ir sabiedrisks, taču, vai viņš nejustos tā it kā māte viņu ir pametusi? Vai mazuļi to uztver savādāk? Mazulis visu laiku ir atradies kopā ar mani, ilgākais nošķiršanas laiks ir bijis trīs dienas, taču tad mazulis palicis mājās ar zināmiem cilvēkiem. Mazulis vēl tiek barots ar krūti un prombūtnes laiku vēlos izmantot arī, lai atradinātu mazuli no barošanas ar krūti, jo drīzumā būs jādodas darba gaitās,” raksta mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā mamma.
Atbild geštaltterapeite Aija Baha-Velvele:
„Saprotu Jūsu vēlmi doties ceļojumā un nedaudz laika veltīt sev,
savai labsajūtai, tomēr es saklausu Jūsu vēstulē bažas un, man
šķiet, ka tās ir lielākas nekā Jūs rakstāt, bet, iespējams, ka man
tiešām tā tikai šķiet.
Tas, ka mazulis ilgosies pēc mammas klātbūtnes, ir neizbēgami, un
viņš nespēs saprast, kur mamma palikusi. Tas varētu radīt viņā
trauksmi, kas savukārt var izpausties nomāktā garastāvoklī,
raudulīgumā. Tomēr šajā vecumā bērnam primārais ir pilnvērtīga
aprūpe — pietiekami veltīta uzmanība, mīlestība, ēdiens, miegs,
sausas autiņbiksītes. Ja Jūs uzticaties cilvēkiem, ar kuriem esat
nolēmusi atstāt savu bērniņu, tad pavisam noteikti mazulis būs
drošībā, aprūpēts, pieskatīts un pietiekoši laimīgs! Pietiekoši
laimīgs es rakstu tāpēc, ka svarīgākais cilvēks bērniņam ir mamma
un pēc Jūsu vēstules es saprotu, ka pavadāt daudz laika ar savu
mazuli.
Tas, ka mazulis ilgosies pēc Jums un Jūsu klātbūtnes, ir neizbēgami, un viņš nespēs saprast, kur mamma palikusi. Tas varētu radīt viņā trauksmi, kas savukārt var izpausties nomāktā garastāvoklī, raudulīgumā.
Lai atvieglotu mazā cilvēciņa iespējamo jušanos, varu ieteikt
iepazīstināt viņu vairāk ar šiem mazpazīstamajiem „aukļiem” pirms
Jūs aizbraucat. Varbūt varat biežāk satikties, lai mazulis pierod
pie šiem cilvēkiem, pie viņu uzvedības, balss tembra, mīmikas. Un
pavisam noteikti bērns jutīsies labāk un drošāk, ja laikā, kamēr
būsiet ceļojumā, viņš būs savā mājā, jo šajā vecumā bērniem vide,
dienas kārtība un režīms ir ļoti svarīgi.
Runājot par krūts barošanu — šis varētu būs diezgan liels
psiholoģisks trieciens Jūsu bērnam, jo viņš ir pieradis pie krūts,
pie kam zīžot viņš ne tikai paēd, bet arī nomierinās un jūtas
drošībā, es pat gribētu teikt, ka Jūsu krūts un mirklis, ko viņš
pie tās pavada, viņam varētu pietrūkt vairāk, nekā Jūs pati. Šajā
gadījumā Jums būtu jābūt plāniņam, kā ar šo situāciju tiks galā
Jūsu uzticamie „aukļi”. Vai krūts barošanas vietā mazulis saņems
piena maisījumu vai siltu, nomierinošu tējiņu pirms miedziņa? Ja
tā, tad varbūt ir iespējams šo pieradināšanas periodu uzsākt vēl
pirms Jūs aizbraucat? Katrā ziņā Jūsu spēkos ir padarīt šo
atdalīšanās procesu ne tik sāpīgu un pilnīgi mierīgu.
Vispirms Jums pašai ir jābūt pilnīgi pārliecinātai par to, ka
vēlaties pārtraukt barot ar krūti savu mazuli, jo var būt arī tā,
ka nedēļu kaut kā izdodas bērnu apmānīt, bet pēc Jūsu atgriešanās
viņš var atcerēties lielisko sajūtu, ko sniedz zīšana un tad jau
jautājums būs par to, cik pati būsiet tam gatava, un kā par to
pateiksiet savam mazulim!
Tas, ko es ar visu šo garo vēstuli gribēju pateikt — Jūs esat
pelnījusi atpūtu un laiku, ko pavadīt sev, bet izbaudīt šo nedēļu
pilnībā varēsiet tikai tad, ja pati būsiet emocionāli
sagatavojusies būt prom no mazuļa. Tas savukārt prasa visu sīki un
smalki pārdomāt, lai nedēļa, ko bērns pavadīs ar citiem
pieaugušajiem, viņam būtu pēc iespējas mierīgāka. Es pabeigšu ar
mazo citātiņu no grāmatas par Mazo princi: „Mēs katrs esam
atbildīgi par to, kuru pieradinām!” Un atbildība ne vienmēr
izpaužas ar būšanu kopā, atbildīgi mēs varam būt arī tad, ja
sakārtojam lietas tā, lai cilvēki, kuri mums ir svarīgi, justos
laimīgi!”