Lai zīdainim vanniņā droši un patīkami - soli pa solim

Zīdaiņa vannošana katru dienu nav nepieciešama, iesākumā ir pietiekami, ja vannosiet bēbīti vienu līdz trīs reizes nedēļā (ziemā retāk, vasarā – biežāk). Mazuļa higiēnai svarīgi, lai ik dienas būtu iztīrītas ķermeņa krociņas (uz kakla, padusēs, pie elkoņiem, celīšiem un dibentiņa). To var darīt ar ūdenī, kumelīšu tējā vai eļļiņā samērcētu vati. Taču, ja vannošanās tev un mazulim sagādā prieku to var darīt katru vakaru. Novērots, ka biežāka vannošanās veicina nabas brūces sadzīšanu un mazina dibena apsārtumu. Turklāt pirmajos mēnešos pēc dzimšanas pietiks, ja vannošanās ilgs tikai dažas minūtes.
Brīdis pirms ūdens peldes ir ļoti piemērots bērniņa masāžai. Mazulim patiks, ja siltā telpā izģērbsi viņu pavisam pliku un ar plaukstām maigi paglāstīsi bēbīša plecus, rokas, vēderu, kājiņas un pēdiņas. Gan masāža, gan vannošana vairo mammas un tēta emocionālo un fizisko tuvību ar bērnu, kā arī veicina norūdīšanos. Šim nolūkam varat sākotnēji mazuli vannot ūdenī ar nedaudz augstāku, teiksim 38 grādu temperatūru, pakāpeniski to samazinot līdz 36, 35 grādiem.

Ja ūdens nepatīk
Dažus jaundzimušos iemērkšana ūdenī var satraukt. Nemēģini viņam uzspiest vannošanos ar varu, bet centies pakāpeniski pieradināt pie ūdens. Lai mazulim pāreja no gaisa uz ūdeni būtu pēc iespējas mierīgāka, sākumā vannošanai var izmantot mīkstu frotē dvieli vai kokvilnas autiņu. To var izmanto gan tikko dzimušam mazulim, gan mazliet lielākam bērnam, kam uznākusi pēkšņa nepatika pret vannošanu. Būtiski, lai zīdainis būtu apmierināts un omulīgs un lai arī vecākiem šis process sagādātu baudu.

Vannošanās aksesuāri

• Pirmajos divos mēnešos, kamēr mazuli ūdenī tikai iegremdē un patur ļoti labi noderēs zīdaiņa vanniņa, bet no trīs līdz sešu mēnešu vecumam bērnu var peldināt lielajā vannā, kur viņam būs vairāk vietas paplunčāties. Labsajūtu māmiņai un bērnam var sagādāt kopīga vannošanās, taču tad vēlams, lai kāds cits ģimenes loceklis būtu klāt un palīdzētu, kad ūdens prieki būs galā.
• Kad sāksiet mazuli mazgāt lielajā vannā, noderēs gumijas paklājiņš (vēlams ar piesūceņiem), kas pasargās mazuli no paslīdēšanas.
• Mazuļa ādai patiks, ja ūdenim pieliesiet kumelīšu tēju, savukārt krāsainas vannas putas un burbuļus pataupi vēlākam laikam, jo tie padara vannu slidenu un mazulis var ieelpot vai norīt ziepju burbuļus.
• Zīdaiņa ķermeņa un matu mazgāšanai izmantojiet tikai bērniem paredzētas ziepes un šampūnu, jo pieaugušo kosmētikā var būt dažādas piedevas un ķīmiskas vielas, kas var kaitēt bērna maigajai ādai.
• Bērna ādas mazgāšanai vispiemērotākais ir mīksts sūklis no dabiska materiāla vai maiga frotē drāniņa.
• Pēc vannošanas lietojiet lielu un mīkstu dvieli, kas pirms tam uzsildīts uz radiatora.
• Gumijas pīlītes, vardītes un citas gumijas rotaļlietas pirmajos dzīves mēnešos mazuļa vannošanai tikai traucēs. Tās bērns varēs novērtēt ap pusgadu.

Drošība vannas istabā
Latvijā ir vidēji 84% apdegumu gadījumu, kad bērni gūst traumas ar karstiem šķidrumiem. No tiem 72% ir bērni vecumā no 0 – 2 gadiem. Un praktiski visi gadījumi uzskatāmi par vecāku neuzmanības izraisītiem. Tas attiecas arī uz drošību vannas istabā. Piemēram, vannojot mazuļus, nevajadzētu pirmo vannā liet karsto ūdeni. Tā vietā būtu ieteicams ieliet auksto ūdeni, kuru pēc tam atšķaidīt ar karsto. Turklāt vannošanai paredzēto ūdeni noteikti vajadzētu vispirms izmērīt ar termometru (nevis ar roku, kā to dara vairums vecāku), pārliecinoties, ka temperatūra nepārsniedz 37 grādus pēc Celsija. Jāņem vērā, ka ūdens vannā var noslāņoties. Tāpēc vecāki domājot, ka temperatūra mazuļa vannošanai ir piemērota, var nejauši paši savām rokām bērnu ielikt verdošā ūdenī. Kaut arī šādas traumas var šķist smieklīgi muļķīgas. Taču, kā atzīst vadošie bērnu apdegumu speciālisti, tieši „muļķīgās traumas” ar jaunajiem vecākiem arī gadās visbiežāk. Šobrīd ir aprēķināts, ka 75% apdegumu un to izsaukto nāves gadījumu būtu iespējams novērst, ja profilaktiskiem pasākumiem un vecāku apmācībai tiktu veltīta lielāka uzmanība. Lūk, daži padomi, ko ieteicams paturēt prātā gatavojoties ūdens peldei un mazuļa vannošanās laikā:

•    Pirms uzsākat vannošanu, novietojiet sev ērti aizsniedzamā attālumā visas nepieciešamās lietas, lai mazulis nebūtu jāatstāj bez uzraudzības;
•    Ja jums jāaizgriežas, lai paņemtu kaut ko no plaukta, vienmēr ar vienu roku pieturiet bērnu.
•    Jebkura elektriskā ierīce, kuru mēs lietojam vannas istabā, var būt bīstama. Fēns, kas uzlikts uz palodzes malas, radio, kas ieslēgts, lai nebūtu garlaicīgi, elektriskais sildītājs, lai ziemā būtu siltāk. Šīs ierīces, pieslēgtas pie strāvas avota, var apdraudēt mūs un mazuli vannas istabas mitrajā vidē…
•   Ir pieejamas anatomiskas vanniņas, kuras ir izliektas pēc mazuļa auguma un nodrošina lielāku drošības pakāpi, bet arī tādā vanniņā bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, jo mazulis jebkurā brīdī var ienirt zem ūdens;
•    Ja lietojat speciālo vannas ieliktni, novietojiet to uz neslidenas virsmas;
•    Ūdens līmenim vanniņā nevajadzētu būt augstākam par nabas līmeni, ar nosacījumu, ka mazulis guļ uz paliktņa;
•    Nelieciet vanniņu blakus ūdens krānam;
•    Krānos karstā ūdens temperatūra parasti nepārsniedz 50o, taču mazulim pietiek tikai trīs sekundes būt zem tādas ūdens strūklas, lai iegūtu trešās pakāpes apdegumu.
•    Piemērota ūdens temperatūra mazuļa vannošanai ir 37 - 38o
•    Pirms vannojat bērnu, obligāti pārbaudiet ūdens temperatūru ar termonetru.
•    Lai mazulis neapdedzinātos, vispirms atgriesiet auksto krānu, tad karsto, savukārt, aizgrieziet pretējā secībā.
•    Nekad neatstājiet mazuli vannā vienu, arī tad, ja nepieciešams atbildēt uz telefona zvanu vai atvērt durvis.

Izziņa
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) ik gadu ar apdegumu traumām ārstējas ap 300 bērniem. Nerakstām to iebiedēšanai, vienkārši gribam brīdināt, ka mazuļa vannošanai nepieciešama liela vecāku uzmanība un vērība.