Arvien retāk bērniem dod latviskus vārdus

Dominē krieviski vārdi
"Pēdējo desmit gadu tendences personvārdu izvēlē ir vienveidīgas. Populārākie jaundzimušo meiteņu vārdi bijuši Viktorija un Anastasija, savukārt zēniem – Artūrs, Daniels un Roberts. Vadošās pozīcijas nav atstājuši arī Aleksandrs, Ņikita, Maksims, Artjoms, Laura, Anna un Evelīna," informē PLMP priekšnieka palīgs Andrejs Rjabcevs.

Arvien mazāk jaundzimušo iegūst vārdu Kristaps, Toms un Edgars, taču pieaug to zēnu skaits, kuriem vecāki izraudzījuši vārdus Markuss un Ralfs. Atzinību jaundzimušo vidū saglabā vārdi Mārtiņš, Ričards, Kārlis, Emīls, Linda, Samanta un Elīna.

Iedzīvotāju reģistrā iekļauto Latvijas valstspiederīgo personu izplatītāko vārdu statistikā par pēdējiem desmit gadiem vērojams krievisko vārdu pārsvars. Vīriešu vārdu divdesmitniekā iekļāvušies arī Sergejs, Vladimirs, Andrejs, Andris, Juris, Viktors, Edgars un Igors. Populārākie sieviešu vārdi – Tatjana, Jeļena, Valentīna, Olga, Svetlana, Marija, Ludmila, Irina un Kristīne.

Taču populārākie vārdi Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām ir Jānis un Anna. Šogad vasaras saulgriežus atzīmēja 60 878 Jāņi un 10 790 Līgas. Bet jūlijā Annas dienā gavilēs 25 747 šā vārda īpašnieces.

Teikas izzūd
Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta direktora vietnieks un vadošais pētnieks Ojārs Bušs Neatkarīgajai gan norāda, ka PMLP statistika nav zinātniski izmantojama: "Tajā nekorekti vienā katlā samesti latviešu un krievu tautības lietotie vārdi, taču tās ir atšķirīgas personvārdu sistēmas."

Latviešu ģimenēs nav krievisko vārdu pieauguma, tomēr latviskas cilmes vārdiem popularitāte zūd, atzīst O. Bušs. Viņaprāt, personvārdu izvēli nosaka mode, kas, īpaši sieviešu vidū, mainās cikliski un diezgan strauji. Arī daudzu personvārdu ciešā asociācija ar sugas vārdiem un paaudžu maiņa traucē jaundzimušajiem dot latviskas cilmes vārdus. Zudusi arī motivācija bērnam dot latvisku vārdu, kas padomju laikā bija kā viena no nevardarbīgās pretošanās formām.

Pēc PMLP Iedzīvotāju reģistra datiem, izzūd arī tādi latviešu vārdi kā Liega, Mētra, Līksma, Veldze, Teika un Mirta. Mazāku atzinību gūst arī vīriešu dzimtes vārdi Indriķis, Druvis un Dzintars.

Šodien vārdadienu svin Ausmis. Izrādās, ka Latvijā šādu vārdu nes vairs tikai četri iedzīvotāji. Ausmis Ozols no Valmieras retā vārda īpašnieks ir jau 51 gadu. Viņš domājis, ka ar vārdu Ausmis viņš palicis vienīgais, taču priecājas, ka ir vēl citi vārdabrāļi: "Ar savu vārdu esmu ļoti apmierināts. Valkāju to ar lepnumu. Žēl, ka latviskie vārdi izzūd, taču es aiz sava vārda esmu labi paslēpies," smej Ausmis, stāstot, ka savulaik skolā daudz piedzīvots, kad viņa vārds sajaukts ar sieviešu dzimtes vārdu Ausma.

Aiziet un atgriežas
Vārdu došanas tradīcijas lielā mērā mainījusi saskarsme ar Rietumu kultūrām, Neatkarīgajai skaidro O. Bušs: "Pēdējo gadu laikā biežāk latviešu bērniem dod starptautiskas izcelsmes vārdus. Agrāk spēcīga ietekme bija literatūrai, mūsdienās šo lomu pilda televīzija, kas daudzus vecākus pamudina atvasēm dot seriālu varoņu vārdus." Retro modes strāvojumā pēdējos gados atkal iemīļoti ir tādi latviešu vārdi kā Liene, Dārta, Katrīna, Emīlija, Lība un Paulīne.

"Pēdējās modes tendences atklāj, ka pārsteidzošs popularitātes kāpums ir bibliskajiem vārdiem – Daniels, Markuss un Rebeka," piebilst O. Bušs.

Autore: Anda Dzenža, speciāli Neatkarīgajai
Materiāls publicēts sadarbībā ar nra.lv