8 stereotipi par krūts ēdināšanu

Ja mammai ir stress, ar pienu tas tiek nodots bērnam!

Bērns ar pienu stresu neuzņem. Tomēr bērns ārkārtīgi labi sajūt māmiņu un tiešām var kļūt nervozs, ja tāda ir mamma. Tāpēc no mammas nemiera satraukts var kļūt arī tas mazulis, kurš tiek barots ar piena aizstājēju. Ikviens bērns jūtīgi reaģē uz mātes garastāvokli, un to nevar atrisināt, nebarojot bērnu ar krūti.

Saslimusi mamma nedrīkst barot mazuli, lai arī viņš nesaslimtu!

Šis mīts visvairāk aktualizējas rudeņos un ziemās, kad pastāv lielāks risks saaukstēties vai saķert kādu vīrusu. Tātad saslimusi mamma drīkst turpināt zīdīt mazuli, jo ikvienai šādai slimībai ir noteikts inkubācijas periods, kura laikā bērns jau tik un tā ir saskāries ar konkrēto vīrusu. 

Turklāt saslimušajai mammai automātiski pienā paaugstinās pretvielu līmenis, ko caur pienu viņa nodod savam bērnam. 

Svarīga piebilde – barojošai māmiņai slimības laikā noteikti jākontrolē sava ķermeņa temperatūra! Ja tā ir augstāka par 38.5, jāsazinās ar savu ārstu par veidiem, kā mazināt temperatūru, jo tā kaitē pienam. Tieši tāpēc mazuļi raud un atsakās no krūts, ja mammai ir 39 grādu temperatūra…

Ja mazuli baro ar krūti, nevar palikt stāvoklī!

Krūts barošanu par kontracepciju noteikti nevar dēvēt. Kādu laiku ovulācija patiesi var neveidoties, taču mēs katra un mūsu ķermenis ir tik citādi, ka nekad nevaram prognozēt, kad ovulācija atsāksies. Pastāv uzskats, ka sievietes, kas baro mazulīšus tikai ar krūti, pirmos trīs mēnešus pēc dzemdībām noteikti nevar palikt stāvoklī. Tomēr zināmi gadījumi pat ārstu vidū, kad menstruālais cikls atjaunojas jau mēnesi (!) pēc dzemdībām, un ārsti ir stāstījuši par māmiņām, kurām viena gada laikā ir divas dzemdības... Vairāk par šo tematu lasi šeit.

Ja gribi saglabāt krūšu formu, nebaro mazuli ar krūti!

Krūtis sastāv no taukaudiem un dziedzeriem, un jau grūtniecības laikā tās piebriest par vienu, diviem vai pat trim izmēriem! Tāpēc krūšu formu pēc dzemdībām neietekmēs tas, vai mazulis tiek barots ar krūti vai netiek.

Grūtniecības laikā uz krūtīm asinsvadi ir labāk saredzami palielinātā asiņu daudzuma dēļ, un tas ir pilnīgi normāli. Kad krūtis ir palielinājušās, tām vajadzīgs atbalsts. Tas nozīmē, ka ir jāvalkā krūtis labi saturošs, elpojoša materiāla krūšturis. Parasti pēc zīdīšanas krūtis ir mazākas, un tas ir normāli, jo no krūts dziedzeriem ātrāk pazūd tauku rezerves. Lai krūtis būtu labāk apasiņotas, tās var masēt ar kontrastdušu – siltu un vēsu. Par labu izskatam nāks arī dekoltē kopšana un vingrojumi krūšu muskulatūras stiprināšanai, skati 2. un 3. vingrojumu.

Jo lielākas krūtis, jo vairāk piena!

Tā nav patiesība. Lai gan par šo mītu ir runāts daudz, vienalga teju katra māmiņa, gaidot mazulīti, aizdomājas par šo it kā likumsakarību. 

Nedz krūšu lielums, nedz to forma nekādā veidā neietekmē pienu. 

Daudzas mammas ar mazām krūtīm savus bērnus ir zīdījušas krietni vien ilgāk par mammām ar lielām krūtīm. Krūšu lieluma starpību nosaka taukaudu, nevis pienu radošo šūnu daudzums. Piena rašanos un izdalīšanos nodrošina refleksu un hormonu saskaņota darbība, ar ko sievietes apveltījusi māte daba. 

Jāēd kūkas, lai būtu treknāks piens!

Ja kārojas kādu našķi, tad ar to sevi vajag arī palutināt, nevis šaustīt, ka tas ir slikti. Gabaliņš kūkas vai šokolādes radīs pozitīvas emocijas un trūkstošo enerģiju, ko tik ļoti izsmeļ krūts ēdināšana un zīdainīša aprūpe. Lai māte un bērns labi justos, lai māmiņai pietiktu piena, viens no priekšnoteikumiem ir viņas emocionālā labsajūta!

Tomēr pārspīlēt ar saldumiem nevajag, jo zīdainim ir grūti pārstrādāt cukuru, tāpēc var rasties vēdergraizes. Savukārt sievietei var rasties problēmas ar svaru. Izvēloties kārumus, lūko, lai tie ir pēc iespējas dabiskāki, piemēram, ja gribas šokolādi, tad labāk melno, nevis piena. Ir zināmi gadījumi, kad sievietei pēc dzemdībām ir neremdināma apetīte, taču tad jādomā, vai tas nav veids, kā mazināt depresiju un nomāktību. Lai uzlabotu piena kvalitāti, vislabākais ir kvalitatīvs, regulārs un sabalansēts uzturs, kā arī laba atpūta.
Ja tev radušās šaubas par piena treknumu, atceries – barošanas sākumā piens ir mazāk trekns, dažkārt māmiņas pat sūdzas par “zilu” pienu. Ar to zīdainītis padzeras, tāpēc nav nepieciešama papildu šķidruma došana. Trekno jeb dziļo pienu bērniņš saņem tikai uz ēdienreizes beigām.

Mūsdienu tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka mākslīgais piena maisījums ir tikpat vērtīgs kā mātes piens!

To, kādam jābūt mākslīgajam piena maisījumam, regulē Ministru kabineta noteikumi. Piena maisījumi ir ļoti kvalitatīvi, taču nekādi noteikumi nevar panākt to, lai tas būtu līdzvērtīgs mātes pienam. Katrai sievietei piens veidojas individuāli, lai pēc iespējas labāk apmierinātu tieši viņas mazuļa vajadzības. Piemēram, ja bērniņš dzimis priekšlaikus, tad mātes pienā izstrādājas vielas, kas veicina viņa attīstību un aizsargā no saslimšanām.
Mātes piens ir “dzīvs”, tas sastāv no daudzām bioloģiski aktīvām vielām, fermentiem un antivielām, kuras aizsargā mazulīti un palīdz cīnīties pret infekcijām. Bērns piedzimst ar mammas antivielām, taču tās no organisma pamazām tiek izvadītas un jaunas tik ātri nerodas. Bet apkārtējā vidē mikrobi mainās. Pēc dzimšanas papildus aizsardzību bērns saņem tikai no mātes piena. 

Nenēsā daudz bērnu rokās un nebaro gultā! Vēlāk nevarēsi atradināt

Mammas fiziskā klātbūtne bērnam vēl ilgu laiku pēc dzimšanas ir ļoti nepieciešama – tā palīdz nomierināties, justies drošībā, justies mīlētam. Ir bērni, kuri gluži vai pieprasa nēsāšanu uz rokām, un ir bērni, kuriem tas nav tik ļoti nepieciešams jau no dzimšanas. Viens ir skaidrs – jo komfortablāk bērnam noritēs pilnās atkarības periods, jo pārliecinātāks par sevi, atvērtāks pasaulei viņš būs nākotnē. Turklāt nēsāšana rokās un šūpināšana veicina bērna vestibulārā aparāta attīstību. Turklāt – kad gan vēl tu nēsāsi savu bērnu opā? Ne jau, kad viņam būs 20!

Nevajag baidīties barot mazuli gultā, jo guļus poza taču ir ļoti ērta un labvēlīga gan mammai, gan mazulim.