Augstākā tiesa atļauj bērnu saukt par Otto
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pērn 17. novembrī pieņēma lēmumu atļaut bērna vārdu rakstīt ar diviem blakusesošiem burtiem t – Otto. Augstākā tiesa uzskata, ka bērna vecākiem noteiktais aizliegums reģistrēt bērnam vārdu Otto nav samērīgs.
Līdz ar to ierobežojums nav uzskatāms par nepieciešamu. Senāta
ieskatā, vārds ir viens no personas privātuma kodola elementiem un
saistīts ar personas kā personības apzināšanos un valstij ir jābūt
būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības
savam bērnam.
Strīds gada garumā
2010. gada janvārī bērna vecāki vērsās Rīgas domes Kurzemes
izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļā pēc mātes dzīvesvietas un
februārī – Rīgas domes Ziemeļu izpilddirekcijas Dzimtsarakstu
nodaļā pēc tēva dzīvesvietas, kur pieteikuši sava bērna dzimšanu un
lūguši ierakstīt bērna vārdu Otto. Abos gadījumos vecākiem mutiski
atteikta bērna reģistrācija, un 2010. gada 20. aprīlī nosūtīta
Rīgas domes Ziemeļu izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas vēstule,
kurā norādīts bērna reģistrācijas ar vārdu Otto atteikuma
tiesiskais pamats. Tas pamatots ar personvārdu rakstības
noteikumiem.
Zīmīgi, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personvārdu
datubāzē ir reģistrētas 159 personas ar vārdu Otto, bet Oto ir 177
iedzīvotājiem. Senāta ieskatā, šis ir būtisks lietas faktisko
apstākļu konstatējums, ko nevar ignorēt. Šis fakts apliecina, ka
valsts ilgstoši nav uzskatījusi burta t dubultojumu par iemeslu,
lai atteiktu šā vārda reģistrāciju.
Zīmīgi, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personvārdu datubāzē ir reģistrētas 159 personas ar vārdu Otto, bet Oto ir 177 iedzīvotājiem.
Sauc par absurdu
"Šāds spriedums ir absurds pēc būtības, jo tiesa faktiski lēmusi
par latviešu valodas pareizrakstības jautājumu, kas nav tās
kompetencē. Šeit pārprasta jēdziena likums nozīme, netiek šķirtas
tiesību normas no cita veida likumsakarībām, kas darbojas dabā un
sabiedrībā, arī katrā valodā. Grūti būtu iedomāties, ka tiesa var
uzlikt kādam par pienākumu lietot vārdu mežs sieviešu dzimtē vai
atzīt par pareizu vārda labs rakstību ar p, jo tā to izrunā.
Līdzīgos gadījumos senie romieši teica: "pat Cēzars nestāv pāri
gramatiķiem", uzsverot, kas ir valsts varas ziņā un kas nav. Tomēr
pēdējā atziņa Latvijā tagad tikusi apšaubīta, turklāt Augstākajā
tiesā," pārliecināti ir Valsts valodas centra (VVC) eksperti –
Latviešu valodas ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ilze Rūmniece un
centra direktors Māris Baltiņš.
VVC eksperti ir pārliecināti – liekot Dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt personu ar vārdu Otto, tiesa prasa pārkāpt Valsts valodas likumu.
Valsts valodas likums un Ministru kabineta 2004. gada 2. marta
noteikumi nr. 114 Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu
latviešu valodā, kā arī to identifikāciju paredz, ka personvārdus
raksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem.
Latviešu valodas pareizrakstība nosaka, ka burti b, c, d, f, g, h,
k, p, s, t, v un z vārda saknē netiek dubultoti. 19. gadsimta
latviešu valodas rakstībā šo burtu dubultojums apzīmēja iepriekšējā
patskaņa īsumu, taču jau tajā laikā radās iebildumi pret šādu burtu
dubultojumu, jo reāli praksē tos neizrunā.
Pārkāpj likumu
VVC eksperti norāda, ka minētā sprieduma absurds izpaužas arī
tādējādi, ka tiesa nav ņēmusi vērā jau nostiprinājušos judikatūru –
iepriekš vairāku instanču tiesu spriedumos izvērtēts un atzīts par
pamatotu, ka personvārdu atveidē nepieciešams ievērot latviešu
valodas pareizrakstības normas.
"Tātad Eiropas Cilvēktiesību tiesu spējam ar argumentiem par
latviešu valodas normām pārliecināt, bet pašu mājās konkrēti
tiesneši tos neatzīst par gana spēcīgiem," satraucas valodnieki.
"Uzskatām, ka šajā gadījumā tiesa nav pietiekami izvērtējusi ne
problēmas lingvistisko pusi, nedz arī sekas, ko nākotnē varētu
radīt latviešu valodas pareizrakstības jautājumu reducēšana līdz
personai labvēlīga administratīvā akta izdošanai," skaidro I.
Rūmniece un M. Baltiņš.
Viņi ir pārliecināti – liekot Dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt
personu ar vārdu Otto, tiesa prasa pārkāpt Valsts valodas
likumu.
"Tomēr nav šaubu, ka spriedums nav ne taisnīgs, ne satversmīgs. Ja
jau tiesai šķiet, ka tā var vienā gadījumā atcelt pareizrakstības
normas, tad kāpēc citā gadījumā nevarētu atzīt sestdienu par
trešdienu vai 13. februāri pasludināt par vasaras saulgriežiem?"
retoriski vaicā valodas eksperti.
Teksts: Kristaps Kārkliņš, www.nra.lv