Augstākā tiesa atļauj bērnu saukt par Otto

Līdz ar to ierobežojums nav uzskatāms par nepieciešamu. Senāta ieskatā, vārds ir viens no personas privātuma kodola elementiem un saistīts ar personas kā personības apzināšanos un valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam.

Strīds gada garumā
2010. gada janvārī bērna vecāki vērsās Rīgas domes Kurzemes izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļā pēc mātes dzīvesvietas un februārī – Rīgas domes Ziemeļu izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļā pēc tēva dzīvesvietas, kur pieteikuši sava bērna dzimšanu un lūguši ierakstīt bērna vārdu Otto. Abos gadījumos vecākiem mutiski atteikta bērna reģistrācija, un 2010. gada 20. aprīlī nosūtīta Rīgas domes Ziemeļu izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas vēstule, kurā norādīts bērna reģistrācijas ar vārdu Otto atteikuma tiesiskais pamats. Tas pamatots ar personvārdu rakstības noteikumiem.
Zīmīgi, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personvārdu datubāzē ir reģistrētas 159 personas ar vārdu Otto, bet Oto ir 177 iedzīvotājiem. Senāta ieskatā, šis ir būtisks lietas faktisko apstākļu konstatējums, ko nevar ignorēt. Šis fakts apliecina, ka valsts ilgstoši nav uzskatījusi burta t dubultojumu par iemeslu, lai atteiktu šā vārda reģistrāciju.

Zīmīgi, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personvārdu datubāzē ir reģistrētas 159 personas ar vārdu Otto, bet Oto ir 177 iedzīvotājiem.

Sauc par absurdu
"Šāds spriedums ir absurds pēc būtības, jo tiesa faktiski lēmusi par latviešu valodas pareizrakstības jautājumu, kas nav tās kompetencē. Šeit pārprasta jēdziena likums nozīme, netiek šķirtas tiesību normas no cita veida likumsakarībām, kas darbojas dabā un sabiedrībā, arī katrā valodā. Grūti būtu iedomāties, ka tiesa var uzlikt kādam par pienākumu lietot vārdu mežs sieviešu dzimtē vai atzīt par pareizu vārda labs rakstību ar p, jo tā to izrunā. Līdzīgos gadījumos senie romieši teica: "pat Cēzars nestāv pāri gramatiķiem", uzsverot, kas ir valsts varas ziņā un kas nav. Tomēr pēdējā atziņa Latvijā tagad tikusi apšaubīta, turklāt Augstākajā tiesā," pārliecināti ir Valsts valodas centra (VVC) eksperti – Latviešu valodas ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ilze Rūmniece un centra direktors Māris Baltiņš.

VVC eksperti ir pārliecināti – liekot Dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt personu ar vārdu Otto, tiesa prasa pārkāpt Valsts valodas likumu.

Valsts valodas likums un Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumi nr. 114 Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju paredz, ka personvārdus raksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem. Latviešu valodas pareizrakstība nosaka, ka burti b, c, d, f, g, h, k, p, s, t, v un z vārda saknē netiek dubultoti. 19. gadsimta latviešu valodas rakstībā šo burtu dubultojums apzīmēja iepriekšējā patskaņa īsumu, taču jau tajā laikā radās iebildumi pret šādu burtu dubultojumu, jo reāli praksē tos neizrunā.

Pārkāpj likumu
VVC eksperti norāda, ka minētā sprieduma absurds izpaužas arī tādējādi, ka tiesa nav ņēmusi vērā jau nostiprinājušos judikatūru – iepriekš vairāku instanču tiesu spriedumos izvērtēts un atzīts par pamatotu, ka personvārdu atveidē nepieciešams ievērot latviešu valodas pareizrakstības normas.
"Tātad Eiropas Cilvēktiesību tiesu spējam ar argumentiem par latviešu valodas normām pārliecināt, bet pašu mājās konkrēti tiesneši tos neatzīst par gana spēcīgiem," satraucas valodnieki. "Uzskatām, ka šajā gadījumā tiesa nav pietiekami izvērtējusi ne problēmas lingvistisko pusi, nedz arī sekas, ko nākotnē varētu radīt latviešu valodas pareizrakstības jautājumu reducēšana līdz personai labvēlīga administratīvā akta izdošanai," skaidro I. Rūmniece un M. Baltiņš.
Viņi ir pārliecināti – liekot Dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt personu ar vārdu Otto, tiesa prasa pārkāpt Valsts valodas likumu.
"Tomēr nav šaubu, ka spriedums nav ne taisnīgs, ne satversmīgs. Ja jau tiesai šķiet, ka tā var vienā gadījumā atcelt pareizrakstības normas, tad kāpēc citā gadījumā nevarētu atzīt sestdienu par trešdienu vai 13. februāri pasludināt par vasaras saulgriežiem?" retoriski vaicā valodas eksperti.

Teksts: Kristaps Kārkliņš, www.nra.lv