Zīdaiņu joga. Vai tā ir bērniņa mocīšana? Latvijas speciālistu viedokļi
Pirms neilga laika interneta vidē populārs bija mātes acīm neizturams video — sieviete, kas teju žonglē ar zīdaini. Met to gaisā un noķer, svaida šurp un turp. Neticīgie mierināja sevi ar domu — video redzamais nav bērns, bet lelle. Bet... Izrādās, ka tas tiešām ir īsts bērniņš un šo žonglēšanu saucot par zīdaiņu jogu. Ģimenes portāls mammam.lv/tetiem.lv nolēma noskaidrot — kas īsti ir zīdaiņu joga un vai video redzamie vingrojumi mazulītim tiešām ir iesakāmi.
Video ar zīdaiņa žonglēšanu:
Krievu kanāla 1TV.ru raidījumu, kurā atklājas, ka sieviete
augstāk redzamajā video ir zīdaiņu jogas speciāliste, SKATI ŠEIT.
Klaudija Hēla: „Bērni pacieš daudz. Bet kāpēc to
vajag?”
Komentē bērnu fizioterapeite Klaudija Hēla, klīnika Premium
Medical:
„Lai pārliecināti spriestu par zīdaiņu jogu, būtu jāveic pētījums
par bērnu, kuri šādā veidā vingrināti, attīstību vēlākajos vecuma
posmos. No fizioterapijas viedokļa būtu jādomā par iespējamo saišu
vājumu un pārstiepšanu, kā arī locītavu nestabilitāti. Neesmu ar
šādiem pētījumiem saskārusies. Manā praksē ir gadījumi, kad bērniem
nevis uzreiz pēc dzemdībām, bet pēc mēneša vai vairākiem uzrādās
problēmas smadzenēs. Esmu pārliecināta: ja ar šiem bērniem būtu
veikti šādi jogas vingrinājumi, sekas būtu dramatiskākas nekā tās
ir tagad. Vai vecāki, kuri pavisam mazam zīdainītim uzsāk jogas
vingrinājumus, var būt 100% droši, ka bērns ir pilnībā vesels?
Pastāv bažas, ka bērns, kam jogas vingrinājumu laikā galvā ir lielāks asins pieplūdums un rodas zināms „kaifa” efekts, vēlāk vēlas arvien lielākus „kaifus”. Iespējams, ka tas var veicināt atkarības problēmas pusaudža vecumā.
Interesējoties par šo zīdaiņu jogu vairāk, konstatēju, ka
fizioterapeitu vidū pastāv bažas, ka bērns, kam jogas vingrinājumu
laikā galvā ir lielāks asins pieplūdums un rodas zināms „kaifa”
efekts, vēlāk vēlas arvien lielākus „kaifus”. Iespējams, ka
tas var veicināt atkarības problēmas pusaudža vecumā vai pārāk
lielu tieksmi pēc ekstrēmiem piedzīvojumiem. Vēlreiz uzsveru, ka
pati neesmu šādus pētījumus lasījusi, vecākiem tikai varu ieteikt
kārtīgi pārdomāt, vai izvēlēties savam zīdainim šādus
vingrinājumus. Aizliegt, protams, nevar, bet noteikti nevajadzētu
ļaut kuram katram tādus veikt. Vēl varu piebilst — bērni jau pacieš
ļoti daudz ko un pieņem to, par ko vecāki ir pārliecināti, un, ja
no zīdaiņu vecuma ir pie kaut kā radināti, tad pieņemt to nav
grūti. Bet vai ir kāds pierādījums tam, ka bērns bez šiem jogas
vingrinājumiem nebūtu tik pat vesels un kustīgs?
Godīgi sakot, skatoties šos video, esmu mazliet šokēta — vai tiešām
tas ir vajadzīgs? Pat trūkst komentāru, jo manī tas izraisa
skumjas.”
Jogas pasniedzēja Evita Ruza: „Savu bērniņu turēju aiz
kājām gaisā”
Pieredzē dalās Evita Ruza, trīs bērnu mamma, jogas pasniedzēja:
„Kad manam pirmajam bērnam bija aptuveni divi trīs mēneši, mēģināju
uz viņu vingrojumus pēc grāmatas Joga bērniem. Sākumā tie bija tādi
vienkārši izvingrināšanās vingrojumi. Ekstrēmākais, ko darīju — no
guļus stāvokļa uz vēdera, satverot abas potītes, lēni pacēlu un,
turot ar galvu uz leju, viņa karājās. Tad lēni noliku atpakaļ
gultā, novietojot pakāpeniski galvu, plecus, gurnus, kājas. Man tas
likās ļoti ierasti, viņai arī patika. Ja kāds no malas to redzēja —
šausminājās. Sāku arī viņu mest gaisā un ķert ļoti nelielā
augstumā, bet tas mazajam nepatika, un es šo nodarbi
neturpināju.
Nevaru komentēt visu raidījumu, jo dators man ielādēja tikai
nepilnas trīs minūtes no raidījuma. Bet tas, ko redzēju, principā
man nelikās nekas šausmīgs un draudīgs. Ar noteikumu, ja bērnam
pašam tas patīk, sieviete perfekti izjūt mazulīti un ir
pārliecināta, ka izpildījums ir perfekts.
Vai tas ir vajadzīgs... Domāju, bez šī var iztikt, bet dvēselītes,
kas par saviem vecākiem izvēlējušās ekstrēmistus jau laikam zināja
ar ko rēķināties...”
Sāku savu zīdainīti mest gaisā un ķert ļoti nelielā augstumā, bet tas mazajam nepatika, un es šo nodarbi neturpināju.
Joga trenere Zane Eriņa : "Kāpēc bērnam
jākrata smadzeņu šķidrumu?!"
„Es šo video noskatījos deviņas minūtes, ilgāk neizturēju, tas ir
kārtējais šovs un tiem ir savi piekritēji, bet, vai tur kaut
kas atbilst patiesībai.... Grūti spriest.
No jogas es arī tur nekā neredzēju, izņemot to — ka šo vārdu
atkārto tikai šova vadītājs — bet vispār tur stāsts ir par
dinamisko aerobiku vai kaut ko tamlīdzīgu...
Neesmu kompetenta medicīnas jautājumos, bet no malas tas izskatās
briesmīgi un neredzu tam nekādu vajadzību — kāpēc ir jāstimulē
bērna organisma locītavu un saišu ātrāka izstaipīšana,
nospriegošana? Kāpēc jākrata smadzeņu šķidrumu?! Šajā ekstrēmajā
jaundzimušā bērna mētāšanā neredzu neko dabisku, kas mazuli
saistītu ar māti un to līgano sajūtu mātes vēderā. Tas nabaga
mazulītis neizdvesa nekādu skaņu, sejā neredzēja nekādus mīlīgus
vaibstus, rociņas kulaciņos savilktas, nekādas atbrīvotības sajūtas
tur nemanīju....
Domāju, ka šeit komentāri lieki...
Ar bērniem, jaundzimušajiem un grūtniecēm jau eksperimentēja Otrā
pasaules laikā koncentrācijas nometnēs un no tā veidoja zinātniskus
un medicīniskus pētījumus, kam nebija nekāda sakara ar cilvēcisko
faktoru, viss notika zinātnes un medicīnas vārdā...”
Kundalinī jogas skolotāja Agnese Guļāne: „Zīdainis sevi
nevar aizstāvēt”
Skaidro Agnese Guļāne, Kundalinī jogas skolotāja ar specializāciju
grūtnieču un pēcdzemdību jogā:
„Negribētos, lai TAS, kas redzams video, jebkādā veidā tiktu
asociēts ar jogu, turklāt ar īpaši uzsvērtu Kundalinī jogu. Es
domāju, ka tas ir ļaunprātīgs cilvēku stulbums: zīdainis sevi nevar
aizstāvēt. Es kā māte, kurai mājās ir apmēram tāda izmēra
cilvēciņš, to filmiņu nespēju ilgāk par trīs sekundēm
noskatīties.
Manā izpratnē zīdaiņu joga ir ļoti kvalitatīvi kopā pavadīts laiks
starp mammu (un/ vai tēti) un mazuli. Tas ir laiks, kad mamma ļoti
"kvalitatīvi" un nesteidzīgi pievēršas savam mazulim — masē,
glāsta, vingrina, priecājas, iepazīst, murca un ņurca, runājas un
viņam dzied. Varbūt kaut ko stāsta par to, kā bērniņu gaidīja, vai
par to, ko viņi darīs, kad viņš paaugsies. Varbūt priecājas, ka
viņa kāju pirkstiņi ir tieši tādi paši kā opim. Tas viss noris ļoti
nesteidzīgi, ērti, skatoties acīs.
Principā tie ir pavisam vienkārši vingrinājumi, kādi mazulim varētu
patikt, un to māmiņa savam mazulim palīdz veikt. Ir pamatmasāžas
elementi, ko māmiņa var mazulim piedāvāt pēc jogas, jo bēbim var
būt kaut kur kādi saspringumi, gribas izstaipīties, un mamma palīdz
viņam apjaust savu ķermeni. Kad bērniņš piedzimst, viņam nenāk
līdzi rokasgrāmata, kā savu ķermeni lietot:). Mamma viņam to var
parādīt, iemācīt. Un viņa arī jūt, ko mazais grib, kas viņam patīk,
kas nē. Katrs bērns ir savādāks un katram patīk kaut kas cits.
Mazulīšu jogas vingrinājumi ir ļoti vienkārši, un tur nevar neko ne sajaukt, ne nepareizi izdarīt. Katra mamma savam bērnam ir vislabākā, un mazulis pateiks priekšā, kas viņam patīk, kas nē.
Tikpat svarīga ir garīgā saikne, kas veidojas/stiprinās starp
mammu un bērnu šīs jogas laikā. Jogi uzskata, ka bērnam sava aura
veidojas trīs gadu laikā no piedzimšanas, līdz tam viņš ir daļa no
mammas auras. Sievietei savukārt ir svarīgi apjaust, ka mazulis ir
autonoma būtne ar savām vajadzībām un vēlmēm, ka viņš ir savādāks,
ka viņi ir kopā, bet divi dažādi cilvēki (nu tas varbūt kādam
liekas pašsaprotami, bet daudzas sievietes vēl ilgi pēc dzemdībām
par bērnu runā pirmās personas daudzskaitļa formā). Turklāt šīs
garīgās saiknes veidošana ir pirmā patiesā bērna audzināšana.
Mazulīšu jogas vingrinājumi ir ļoti vienkārši, un tur nevar neko ne
sajaukt, ne nepareizi izdarīt. Katra mamma savam bērnam ir
vislabākā, un mazulis pateiks priekšā, kas viņam patīk, kas nē.
Mazuļiem ķermeņa kontakts ir ļoti svarīgs, ne velti dzemdību laikā
dzemde mazuli kārtīgi "izmasē" kontrakciju laikā, un jogi uzskata,
ka tā ir mazuļa endokrīnās sistēmas iniciācija. Īpaši svarīga šāda
vingrošana un masāža ir mazuļiem, kuri ir dzimuši ar
ķeizargrieziena palīdzību. Jogi Badžans (viņš Rietumu pasauli
iepazīstināja ar šo jogas tradīciju) ir teicis, ka bērns, kuru
vecāki ir glāstījuši un murcījuši, nekad otram nesitīs.
Ideāli ir šo bēbīšjogu ieviest savā ikdienā kā daļu no visiem
veicamajiem darbiņiem/rituāliem. Piemēram, katru dienu vienā un
tajā pašā laikā jau noskaņoties, varbūt ieslēgt kādu jauku, mammai
iedvesmojošu mūziku (vai iedegt sveces) un sākt ar mazuļa
izvingrināšanu, tad var ķermenīti izmasēt (ar kādu vienkāršu,
dabisku, tīru, sasildītu eļļu), tad novannot, pabarot un bēbim
salds miegs un mammai savas trīs brīvas stundas garantētas!
Īpaši svarīgas šādas nodarbības ir mazuļa pirmajās 40 dienās, kad
viņš pierod pie šīs pasaules, mācās paļauties, viņam veidojas
drošības sajūta un pieķeršanās, uzticēšanās un viņš mācās mīlēt.
Masāža ir ļoti laba un spēcīga smadzeņu stimulācija, savukārt tas,
cik vecāki saviem bērniem velta laiku, noteiks bērnu pašcieņu un
pašvērtējumu. Jogi uzskata, ka zīdaiņi ir ļoti jūtīgi. Ne tikai
pret gaismu un skaņu, bet arī enerģijām. Ja mājās ir dusmīgi vai
kliedzoši cilvēki, bērns, lai sevi pasargātu, notrulina savas maņas
un tādējādi neattīstās tā, kā to varētu, ja apkārtējā vide būtu
atbilstoša.
No vienas puses mums kā vecākiem ir jāsaprot, ka ir jāmaina savs
dienas ritms, prioritātes saskaņā ar mazuļa vēlmēm un vajadzībām,
jo bērnam vissvarīgāk ir sajust vecāku/dzīves pastāvīgumu. Kā katra
diena sākas ar saules lēktu un beidzas ar rietu, mazulim patīk un
viņa attīstību veicina tas, ka viņš "zina", kas šodien notiks, jo
šodien notiks tieši tas pats, kas vakar. Tomēr no otras puses mums
jāapzinās, ka mēs dzīvojam arī savas dzīves un jebkurā gadījumā
esam saviem bērniem vislabākie vecāki, viņi mūs ir izvēlējušies un
mīl mūs tādus, kādi esam (vai par kādiem cenšamies būt).