Kas vērtīgs ir mātes pienā

Pirmpiens
Pirmpiens ir līmveidīgs, dzeltens šķidrums, saukts arī par „šķidro zeltu”, kas aizpilda krūts alveolas jau pēdējos trīs grūtniecības mēnešos un turpina veidoties vēl dažas dienas pēc bērna piedzimšanas. Pirmpiens ir ļoti barojošs. Tā enerģētiskā vērtība ir līdz 150 kcal/100ml. Tādējādi bērns ar nelielu pirmpiena apjomu uzņem vajadzīgo enerģijas daudzumu, jo mazuļa nieres vēl nav pilnībā nobriedušas un nespēj filtrēt lielu šķidruma daudzumu. Pirmpienā ir septiņas reizes vairāk olbaltumvielu (līdz 10g/100ml) nekā vēlākā perioda mātes pienā, tajā ir mazāk cukura (<4g/100ml) un tauku (<3g/100 ml), jo bērna organisms vēl neveido pietiekoši daudz enzīmu, vielu, kas varētu tos sašķelt. Tāpēc pirmpiens ļoti viegli uzsūcas bērna zarnu traktā.

Pirmpiens ir ļoti barojošs. Tā enerģētiskā vērtība ir līdz 150 kcal/100ml.

Pirmpiens satur daudz vitamīnu, īpaši taukos šķīstošos A, E un K vitamīnus. Tie pasargā bērnu no hemorāģiskā (jeb asinsizplūduma) sindroma un mazina uzņēmību pret infekcijām. Pirmpiens veicina ātrāku zarnu nobriešanu un samazina zarnu sieniņu caurlaidību, nodrošinot labāku piena uzsūkšanos. Bez tam pirmpiens darbojas arī kā viegls caurejas līdzeklis, kas uzlabo zarnu kustības un veicina agrīnu mekonija izvadi. Mekonijs ir sterils, melns, darvai līdzīgs jaundzimušā zarnu saturs, kas satur bilirubīnu, kurš savukārt var izsaukt jaundzimušā dzelti, kad bērna ādas un acu ābolu krāsa kļūst izteikti dzeltena. Biežas pirmpiena devas palīdz izvadīt šo bilirubīnu no mazuļa ķermeņa, mazinot jaundzimušo fizioloģiskās dzeltes smaguma pakāpi. Pirmpiens satur aizsargfaktorus, kas veido vietējo imunitāti zarnās un nodrošina pirmo svarīgāko bērniņa imunizāciju.

Mātes piena sastāvs
Īstais mātes piens parasti sāk veidoties 3. — 4. dienā pēc dzemdībām. Mātes piens bioloģiskā un ķīmiskā sastāva ziņā atšķiras no mākslīgiem maisījumiem vai govs piena. Tā sastāvs mainās atkarībā no diennakts laika, no zīdīšanas ilguma, no bērna vajadzībām, kā arī no slimībām, ar kurām mātei bijis kontakts. Bērnam, kuram tiek atļauts ēst no krūts, kad vien viņš to vēlas, nav nepieciešams papildus šķidrums (glikoze, tēja, ūdens) pat karstā un sausā laikā.
Olbaltumvielas. To daudzums mātes pienā ir 1,3g/100ml un tas ir pilnīgi pietiekami, lai bērns tās spētu uzņemt, nepārslogojot nieres un aknas. Olbaltumu līmenis mātes pienā nav atkarīgs no mātes uzņemtā uztura daudzuma. Mātes piena olbaltums atšķirībā no govs piena olbaltuma ir ļoti viegli sagremojams, un nodrošina ātrāku bērna gremošanas trakta atslodzi. Mātes pienā ir augstāks nepieciešamo aminoskābju (cistīna un taurīna) līmenis. Cistīns veicina bērna attīstību. Sevišķi svarīgs tas ir priekšlaikus dzimušiem bērniem. Taurīns nodrošina centrālās nervu sistēmas attīstību un acs struktūru nobriešanu.
Tauki. Tie nodrošina vairāk nekā 50% no bērnam nepieciešamās enerģijas. Mātes pienā ir 3 — 4 g/100ml tauku, un tie ir galvenais kaloriju avots bērnam. Tauku saturs pienā variē - tas ir zemāks zīdīšanas sākumā t.s. sākuma pienā, un augstāks zīdīšanas beigās t.s. beigu pienā. Bez tam tauku saturs pienā ir augstāks no rītiem un zemāks vakaros. To daudzums mātes pienā var būt atkarīgs arī no mātes ēšanas paradumiem. 57% no kopējā tauku daudzuma mātes pienā ir nepiesātinātās taukskābes, kas svarīgas smadzeņu nobriešanai. Pateicoties lipāzei, kas darbojas zīdaiņa zarnās, mātes piena tauki ļoti ātri tiek pārstrādāti.
Ogļhidrāti. To mātes pienā ir divas reizes vairāk nekā govs pienā. Mātes piena laktoze nodrošina 40% no bērna diennakts kaloriju patēriņa un piedalās vielmaiņā. Tā lēnāk uzsūcas tievajās zarnās un, nonākot resnajā zarnā, veicina B grupas vitamīnu veidošanos.
Vitamīni. Mātes piens satur četrus taukos šķīstošos vitamīnus —A, D. E un K. Bez tam tajā ir arī B un C vitamīni. Mātes pienā ir 43mg/100ml C vitamīna, un tā daudzums ir atkarīgs no diētas, tāpēc būtu labi mātei zīdīšanas laikā papildus lietot C vitamīnu.
Dzelzs. Tas mātes pienā ir 0,1g/100ml un ļoti labi uzsūcas apmēram 70% no kopējā daudzuma. Bērniem, kuri pirmajos 6— 8 mēnešos tiek tikai zīdīti, ļoti reti novēro dzelzs deficīto anēmiju (jeb mazasinību).
Ūdens. Mātes pienā ir pietiekams ūdens daudzums un nav nepieciešams bērniņam to dot papildus, neatkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem.
Citi mikroelementi. Mātes pienā ir pietiekošs daudzums kalcija, cinka, fosfora, nātrija un citu mikroelementu, kas nerada lieku slodzi bērna nierēm.
Mātes piens satur arī vielas, kas aizsargā pret infekcijām — IGA imunoglobulīns (saista vīrusus un mikrobus); IGE (saista alergēnus); leikocīti (cīnās pret mikrobiem); limfocīti (dod bērnam imunitāti); interferons; lizozīms (iznīcina mikrobus); bifidum faktors (samazina pH līmeni); laktoferīns kopā ar dzelzi (kavē mikrobu darbību).

Raksta veidošanā izmantoti materiāli no Veselības veicināšanas valsts aģentūras Zīdīšanas ABC