Māmiņa jautā: vai tiešām dārgie rati ir "zīmēšanās"?

"Mazo plānojām, pēc kāzām 4 gadus, jo vēlējāmies izbaudīt vēl brīvību, iekārtot dzīvesvietu un sakrāt naudu lielajam notikumam. Tā kā visu bijām darījuši plānoti, tad arī nauda mazuļa lietu iegādei mums bija.

Veikalos un internetā izvēlējāmies pašas kvalitatīvākās lietas, cik nu to kvalitāti varējām, paši izvērtējām palasījām arī atsauksmēs internetā, arī ārzemju portālos un starptautiskos sertifikātus palūkojām. Tā nu tikām pie super skaistiem, kvalitatīviem ratiem, pašiem prieks.
 Stāsts tāds, ka cilvēki mums apkārt visu kvalitatīvo un dārgo uztver kā velmi vecākiem zīmēties un savu bērnu padarīt par kaut kādu superbēbi. Tas ir sāpīgi, pat no tuviem cilvēkiem dzirdēt tādas atsauksmes, ka kvalitāte gan tiem ratiem, kas maksā 200 Ls un 700 Ls ir vienāda un atšķiras tikai vēlme vecākiem zīmēties. Man tas ir ļoti sāpīgi, jo ne vienu mirkli, pērkot ratus, nedomāju, ka man tie būs modernākie pilsētā. Domāju tieši par kvalitāti, jo šajos ratos mazulim ir nevis sintētikas iekšējā apdare, bet gan eko-kokvilna un tā varētu turpināt.

Vai tiešām tā ir cilvēku skaudība, ka es, lūk, tādus ratus nevaru atļauties, tad tie, kas to var, ir nepieskaitāmi vai arī cilvēki ar kompleksiem?

Vai tiešām tā ir cilvēku skaudība, ka es, lūk, tādus ratus nevaru atļauties, tad tie, kas to var, ir nepieskaitāmi vai arī cilvēki ar kompleksiem? Man sāp sirds, laikam es būtu labāka māte, ja pirktu visas lētās lietas, kaut arī varu atļauties kvalitatīvākas???

 Un vai tiešām cenai un kvalitātei nav pilnīgi kāda saistība?
 Paldies, mammas un tēti, ka mani uzklausījāt, esmu ļoti apmierināta ar lietām, kuras iegādājām bērnam, un zinu, ka lietām jau nav tā svarīgākā loma bērna attīstībā un tālākā nākotnē, mīlestību nekas nespēs aizstāt! :)
Novēlu vairāk pārējām mammām un tētiem vairāk sapņot, priecāties par dzīvi un atrast darbu, lai varētu arī savu bērnu pienācīgi pēc savām vēlmēm nodrošināt!"