"Bērns, pret kuru izturas ar cieņu, attīstās par patīkamu personību," un vēl 10 ungāru pediatres Emmijas Pikleres ieteikumi zīdaiņu vecākiem

Kā lielākā daļa no visiem revolucionārajiem atklājumiem, Piklera pedagoģijas skatījums ir īpašs savā vienkāršībā – katram bērnam attīstībai nepieciešams savs, pavisam personīgs laiks. Stabilās, drošās attiecībās un vidē augoši bērni, kustības un rotaļas apgūst pašiniciatīvas ceļā atbilstoši savām interesēm. E. Pikleres izstrādātie principi un teorija ir viņas dzīves laikā iegūtās pieredzes un pētījumu rezultāts. Vairāk par Piklera metodēm vari lasīt E. Kālo un Ģ. Bālogas grāmatā “Brīvas spēlēšanās sākums".

Ieklausies Emmijas Pikleres teiktajā:

• Jau piedzimstot, bērns ir personība.
• Katrai mātei nepieciešams laiks, lai iepazītu savu bērnu. Tikai mierīgā atmosfērā viņa var iemācīties saprast sava bērna valodu un viņa īpašās vajadzības.
• Katram bērniņam vajag laiku, lai pierastu pie pasaules, neatkarīgi no tā, vai viņš ir mierīgs, vai daudz raud. Arī tas visvieglāk izdodas, ja vecāki, pirmajās nedēļas pēc dzemdībām, mierīgā atmosfērā uzmanīgi ieklausās bērnā un mierīgi izvada viņu cauri šim laikam.
• Miers un drošība, tuvums un siltums, piens un miegs – tas ir viss, kas nepieciešams jaundzimušajam pirmajās nedēļās. Atsakieties no domas ņemt viņu līdz visur, kur dodaties.
• Katrs vesels bērns sevī nes visu savu attīstības potenciālu. Neprasi no sava bērna darīt to, kam viņš vēl nav gatavs. Neliec viņam sēdēt pirms laika un nepieradini pie citām pozām, kā vien pie viņam atbilstošās guļošās pozīcijas. No guļošās pozīcijas katrs bērns savā laikā pagriezīsies, tad velsies vai rāpos un pievilksies, lai brīvi stāvētu un sēdētu, lai beigās sāktu staigāt.
• Arī kas attiecas par piebarošanu un radināšanu pie podiņa: jūs ievērosiet, kad jūsu bērns tam būs gatavs. Nepiespied viņu! Attiecībā uz bērnu visu steidzināt un paātrināt nav ieteicams.

Jums nevajag savu bērnu ne “spēlināt” ne ”nodarbināt”. Jaundzimušajam dzīve ir pietiekoši aizraujoša. Spēja spēlēties ir ielikta katrā bērnā, arī tad, ja viņš spēlējas savādāk, nekā pieaugušais to ir gaidījis. 

Zīdainis, ja viņam tas tiek ļauts, kā rotaļlietu atklās un izmantos savus pirkstiņus un vēlāk arī savus kāju pirkstus. Ar to viņam pietiks ilgam laikam. Tādēļ, protams, ir svarīgi, lai viņš var brīvi kustēties un visu laiku neatrodas šūpulī vai gultiņā.

• Ļaut pašam mierīgi iemācīties spēlēties – tā ir liela dāvana, ko varat sniegt savam bērnam. Bērns, kas atklājis savas rotaļas, neaugs par niķojošos, visu laiku uzmanību prasošu, garlaikotu čīkstuli, bet pats atradīs sev nodarbošanos.
• Laikā, kad barojat, mazgājat un apkopjat mazuli, dāvājiet viņam visu savu uzmanību. Nesteidzieties un paskaidrojiet mazulim, ko jūs ar viņu darāt un ko no viņa vēlaties. Jau drīz viņš pats sāks jums palīdzēt. Daudz prieka autiņu nomaiņa sagādā arī jau lielākam bērnam, kurš jau zīdaiņa vecumā aktīvi iesaistījies sevis apkopšanā.
• Pēc šādas intensīvas kopā būšanas ar vienu no vecākiem bērns ļoti labprāt kādu brīdi atkal nodarbosies pats ar sevi.
• Bērns, pret kuru izturas ar cieņu, pavisam noteikti attīstās par patīkamu personību.

Meklējiet sarunas ar citiem vecākiem, bet apzinieties to, ka jūsu mazulis ir vienreizējs un neatkārtojams. Veidā, kā izturēties pret viņu, nav gatavas receptes, un arī iepriekš uzskaitītie domu graudi no Pikleres zīdaiņu pedagoģijas, kurus mēs pēc labas pašu pieredzes gribam sniegt citiem, ne obligāti atbildīs arī jūsu bērnam.