Bērns atkal mostas naktī. Vai jāatsāk nakts zīdīšana?
Bērns jau labu laiku guļ visu nakti nebarots, bet tad pēkšņi viņš sāk mosties. Vecākiem liekas, ka tas ir izsalkuma dēļ, tādēļ bērns tiek pabarots pirmo, otro un trešo nakti. Tādā veidā nakts ēšana atkal ir izveidojusies par ieradumu.
FOTO: Shutterstock.com
Tāpēc, ja esat pārliecināti, ka bērns ir aizgājis gulēt paēdis, bez sirdsapziņas pārmetumiem varat aizmirst par nakts barošanu.
Ko darīt? Apmēram sešu septiņu mēnešu vecumā vai tad, kad bērns
sāk ēst putras un biezeņus, viņam nakts maltītes teorētiski vairs
nav nepieciešamas. Mošanās naktī un prasīšanās pēc piena ir tikai
un vienīgi ieradums. Tāpēc, ja esat pārliecināti, ka bērns ir
aizgājis gulēt paēdis, bez sirdsapziņas pārmetumiem varat aizmirst
par nakts barošanu. Bērns raudās, jo ir pieradis ēst, bet tā vietā,
lai dotu pienu, paņemiet viņu rokās, samīļojiet, iedodiet māneklīti
un varbūt mazliet ūdens un lieciet atpakaļ gulēt. Agri vai vēlu
mazulis aizmigs.
Kad savu vecāko meitu sāku atradināt no nakts barošanām, viņa
pirmās trīs naktis nebija aizmidzināma gandrīz divas stundas, bet
jau ceturtajā viņa nepamodās, un nakts ēšana vairs neatkārtojās.
Viņa bija sapratusi, ka gaužā raudāšana situāciju neuzlabo, tādēļ
var tikpat labi gulēt līdz rītam. Tā kā bērnam māmiņas visbiežāk
asociējas ar ēšanu (un tās, kuras baro ar krūti, vēl arī pēc piena
smaržo), ieteicams atradināšanas periodā nakts dežūras uzņemties
tētim. Bērns zina, ka no tēta viņš pienu dabūt nevar, tāpēc bieži
nomierinās ātrāk nekā pie mammas.
Autore: Zaiga Strautmane. Ikdiena ar Mazuli —
praktiski padomi mazu bērnu vecākiem, R.: Jumava,
2008, www.jumava.lv
