Dūlas pieredze: Ja mammai PATIEŠĀM neizdodas zīdīt savu bērniņu

Sākšu ar savu pieredzi. Es, pilnīgi pārliecināta, ka bērniņa zīdīšana ir vienīgais un labākais mazulim, baroju savu mazo ar pudelīti, ar piena maisījumu. Man nesanāca. Es izmēģināju visu, ko zināju, ko lasīju, saņēmu divu dažādu zīdīšanas konsultantu palīdzību, man sākumā bija blakus mana mīļa vecmāte, es pati grūtniecības laikā biju uz lekciju par zīdīšanu, saņēmu Pep mammas atbalstu,  esmu daudz lasījusi, dzirdējusi un klausījusies. Man tas viss likās tik dabiski, pašsaprotami. Pirmajos trīs mēnešos izgāju cauri visiem punktiem (tādiem, kas minēti, piemēram, kkm.lv), lai pārliecinātos, ka visu daru pareizi, bet zīdīšana bija nesekmīga. Trešā mēneša beigās pārtraucu pieniņu atslaukt ar asarām acīs, jo visas diennakts garumā nesanāca pat viena ēdienreize mazajai ar mammas pienu. Likšana pie krūts pēc bērna vēlmes, konsultācijas, jauktā barošanas sistēma Medela, piena bieža atslaukšana, tējas, āda-āda kontakts, savstarpējā piesaiste un pozitīvās domas – nepalīdzēja nekas.  Kādēļ, to es joprojām nezinu.

Tā ir mana problēma un ar to es vēl kādu laiku padzīvošu, bet šis raksts nebūs tieši par mani, bet mammu, kas nonāk šādā situācijā, kad kaut kas ar zīdīšanu neizdodas.

Kāda brīdī mamma, kas baro savu bērniņu ar pudelīti, iedomājas pameklēt citu mammu pieredzi interneta vidē. Un mamma ieraksta googlē „Es baroju bērnu ar mākslīgo piena maisījumu” ar domu, ka atradīs vēl kādu mammu, kas baro mazo šādi, varbūt atradīs līdzīgu situāciju, meklēs mierinājumu… Un ko izmet google:

Mākslīgie piena maisījumi var būt nāvējoši. Barošana ar mākslīgo piena maisījumu provocē lieko svaru. Atverot neitrālākus rakstus – tur uzbrukumu mammai, kas tikai jautā pēc padoma, netrūkst – bērnam labākais ir mammas piens. Jā, mamma to zina. Un viņa ar šo frāzi saskaras visu laiku. Uz piena maisījuma pakas, atverot maisījuma mājaslapu, ieejot jebkurā lapā, kur runā par zīdaiņa barošanu – bērnam vislabākais ir mammas piens. Un ko tas nozīmē mammai, kas baro ar mākslīgo maisījumu? To, ka viņa ir slikta, jo nedod mazajam to labāko. Un dot labāko savam bērniņam, tas ir mammas galvenais uzdevums. Un, pat ja galvā tu saproti, ka neko nevar darīt, un tu dod labāko piena maisījumu (vienalga pēc kādiem kritērijiem labāko), tomēr katra reize, kad tu uzduries šim teikumam, tas ir kā spēriens pa visjūtīgāko vietu – mammai, kas neizvēlējās barot ar maisījumu tāpat vien.

Pasaulē ir valstis, kur barošana mākslīgi ir modes lieta, bet tā nav Latvija. Palasot forumus un blogus, mammas  saskaras ar problēmām, kuru dēļ bērns tiek piebarots  – cik daudz kura mamma pacenšas barot pati, tas paliek uz viņas sirdsapziņas, bet vispārējā tendence runājot par zīdīšanu – ir tās labumu uzsvēršana nevis problēmu risināšana.  Pilns internets tiek nopludināts ar dievišķo mammu fotogrāfijām, kur bērniņš ir mammas rokās un ēd no krūts, uzraksti: „Mēs par mammas pienu”, „Mammas piens ir vislabākais”, „Tikai barojot ar krūti veidojas šī īpašā saikne..”

Protams, pietiek arī informācija par problēmu, kas saistītas ar zīdīšanu, risināšanu, ir pieejams lielisks atbalsts no zīdīšanas konsultantiem, bet savā ziņa mamma, kas baro ar mākslīgo piena maisījumu, atbalstu atrast tikpat kā nevar. Un jautājumu māmiņu forumā par kādu sev aktuālu problēmu, noteikti parādīsies kāds zīdīšanas entuziasts, kurš lieku reizi pajautās, kāpēc tu nebaro pati  – „jo man pietrūka piena” – „piens nepietrūkst, visām mammām ir piens, tu nemēģināji kārtīgi, paskaties šito…”- „…”

Mamma satiek draudzeni uz ielas, citu mammu bēbīšu skoliņā, vecmāmiņu un viņa baro savu mazo ar pudelīti. Un atskan it kā tik nevainīgs jautājums:
-„Vai tu baro ar savu pienu vai maisījumu?”

Mamma pazemina balsi, nodur acis: ”Es mēģināju barot ar krūti.. bet man nesanāca. Man pietrūka piens, vajadzēja piebarot, bet pēc trīs mēnešiem man piens pazuda pavisam. Es jūtos slikti par to, bet es vienkārši nevarēju”. Un tāpēc, ka mamma nevarēja, viņa šo diskusiju neturpinās, jo jau tā to pārdzīvojusi pie sevis ir simtiem reižu – gandrīz katru reizi, kad mazajam tiek piedāvāta pudelīte. Un ar ilgu pilnu skatienu mamma kafejnīcā noskatās uz blakus barojošo mammu, viņa trīs reizes pārlasa  „Zīdīšanas ABC”, lai sameklētu pieļauto kļūdu. Bet, mīļā mamma, kas mēģināji – vienalga, vai tā bija viena reize pēcdzemdību palātā, vai pāris dienas, nedēļas vai mēneši – ja tu mēģināji,  Tu jau esi devusi labāko savam bērniņam! Tev nav jājūtas vainīgai, sliktākai, mazvērtīgākai – Tu vienalga esi labākā mamma savam mazulim!

Un te dažas atbildes tiem, kas kaut ko pārmetoši jautā. Jo mēs zinām, ka barot ar pudelīti nemaz nav tik viegli, tā ir nepārtraukta pudeļu mazgāšana, liels finansiālais ieguldījums, un tas nav tas, ko tu izvēlējies pilnīgi brīvprātīgi (un pat ja tā, zini, Tu vienalga esi foršākā mamma!).

-“Tev noteikti ir daudz vieglāk barot ar pudeli…”
-“Jā, es baroju ar pudeli, jo esmu slinka, bet tu baro ar krūti, jo tev nav naudas maisījumam.”

-“Es nekad nedotu savam bērnam mākslīgo piena maisījumu”
-“Un es nekad nedotu spēlēties ar nazi. Mēs abas esam tik labas mammas! ”

-“Krūts barošana padara bērnus gudrākus”
-“Hmm.. tevi baroja ar maisījumu, ja?”

IZLASI ARĪ: Iemesli, kādēļ mammai var neizdoties zīdīt savu mazulīti

Autore: Anete Baškevica, dūla apmācībā, jaunā vecmāte, 9menesi.wordpress.lv