Veiksmīgas zīdīšanas sākšana

Vai tu zini, kāpēc grūtniecības laikā topošās māmiņas krūtsgali kļūst tumšāki? Atbilde ir pārsteidzoši vienkārša — lai jaundzimušais, kuram pirmajās dienās pēc nākšanas pasaulē ir diezgan neasa redze, vieglāk ieraudzītu krūtsgalu un sāktu zīst. Zīšanas reflekss bērnam ir iedzimts. Tas ir viens no aptuveni 50 refleksiem, kas piemīt bērnam jau uzreiz pēc dzimšanas, un iespējams — pats svarīgākais. Zīšanas reflekss bērniņam ir tik spēcīgs, ka, vienkārši uzlikts sievietei uz vēdera, zīdainis pats spēj aizkārpīties līdz mammas pupam un to ieraudzīt, sasmaržot un sagaršot. Tāpēc nedot bērnam krūti nozīmē pretoties dabas likumiem. 

Noskaņojies zīdīšanai
Lai arī zīdīšanai nav vajadzīga īpaša sagatavošanās, būtu labi, ja tu jau grūtniecības laikā par to iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas, par tās ieguvumiem un iespējamām grūtībām, ar ko var nākties saskarties. Tas palīdzēs šīs grūtības vieglāk pārvarēt vai pat izvairīties no tām.

Pamatprincips, kas jāievēro, zīdīšanas laikā — katrā barošanas reizē dodam vienu krūti.

Pirmā zīdīšana jau dzemdību zālē
Ja dzemdības noris normāli un gan mammai, gan mazulim viss ir kārtībā, tad „ideāli, ja uzreiz pēc piedzimšanas bērniņu uzliek mammai uz punča, kur ir viss, ko viņš tobrīd vēlas, — jau pazīstamā mammas balss, smarža, sirdspuksti”, saka pediatre un sertificēta zīdīšanas speciāliste Dace Zavadska. „To sauc par mammas un bērna kontaktu: āda pret ādu.” 
„Turklāt mammas vēderā bērniņš atradies sterilā vidē, un pēc dzimšanas viņam uz savas ādas pašam jāveido tā vide, kas viņam būs vislabvēlīgākā, tātad — viņa ģimenes un mājas vide,” turpina speciāliste. „Uz mammas ādas tas viss ir. Ja mēs vispirms uzliekam tikko dzimušu bērnu uz pārtinamā galda zem sildlampas, pirmais, ar ko viņš saskaras, ir slimnīcas vide, kur sastopami neskaitāmi slimnīcas vidē mītošie mikrobi. Bērnam ir vajadzīga mammas flora, mammas siltums un sirdspuksti, kas palīdz nomierināties. Svarīgi arī, lai bērniņš mammai uz krūtīm būtu pliks, un tad jāļauj abiem vismaz pusstundu pabūt kopā. Ja ir auksti, mazulim var uzsegt segu, taču svarīgākais, lai saglabājas bērna un mātes ādas kontakts.”

Lai spētu koordinēt elpošanu, zīšanu un rīšanu, zīdainim vajadzīgas aptuveni 15–17 minūtes. „Tā ir atbilde, kāpēc bērns mammai uz krūtīm jāatstāj pusstundu un ne mazāk, citādi mēs no bērna prasīsim par daudz, to, ko viņš vēl nav gatavs izdarīt,” skaidro speciāliste. „Ja dodam bērnam mieru, dabas instinkti nav mainījušies un nemainīsies — bērniņš pats tiks līdz krūtij.” 

Bērnam ir vajadzīga mammas flora, mammas siltums un sirdspuksti, kas palīdz nomierināties.

Ja bijuši sarežģījumi
Arī tad, ja bērniņš piedzimis ar nelieliem sarežģījumiem, piemēram, uzreiz nav sācis elpot, pētījumi pierāda, ka mazuļa atlabšana noris daudz straujāk, jūtot mammas tuvumu un siltumu. „Mammas ķermenis pat spēj paaugstināt savu temperatūru, lai mazulim būtu siltāk un labāk,” stāsta speciāliste.
Pēc ķeizargrieziena operācijas to visu izpilda, tiklīdz mamma ir atguvusies. „Ja bijusi spinālā anestēzija, to var darīt turpat dzemdību zālē vai arī tad, kad mamma aizvesta uz palātu. Bērniņu tieši tāpat izģērbj un noliek mammai pie krūtīm. Kamēr mammas nav, kontaktu āda pret ādu var nodrošināt mazuļa tētis. Tas nekas, ka viņš nevar zīdaini pabarot ar krūti, jebkurā gadījumā kontakts ar tēti vai citu ģimenes locekli būs labāks nekā ar slimnīcas vidi,” saka ārste un smaidot piebilst, ka no tēta spalvainām krūtīm arī nevajag baidīties! 

Pareizs satvēriens
Ļoti svarīgi, lai jau pirmajā barošanas reizē bērns pareizi satver krūti. „ Jāsaņem ir krūts, nevis krūtsgals, un te vajadzīga mediķu palīdzība jau pašā sākumā. Tā ir pirmā profilakse, lai vēlāk neplaisātu un nesāpētu krūtsgali,” pamāca speciāliste. Krūts ir satverta pareizi, ja zīdaiņa mute ir plaši atvērta un apakšējā lūpa ir atstiepta vai mazliet atlocījusies, aptverot arī krūts apakšējos audus. Lielākā daļa areolas vai tā visa iegulst bērnam mutē, un redzams, kā ēdot kustas viņa žoklis. Sāpes krūtsgalā ir brīdinājuma signāls, kas liecina par nepareizu krūts satveršanu.

Pirmpiena nozīme
Pirmpienam ir ārkārtīgi svarīga nozīme — un ne tik daudz uztura ziņā, cik tieši imunoloģiski aizsargājoša. Ne mazāk svarīgs ir psiholoģiskais aspekts un emocionālais kontakts ar bērnu arī pašai sievietei.
Reizēm mamma satraucas, ka pirmpiena ir tik maz, ka bērns pirmajā dienā dabūjis tikai dažas piles. „Bet viņam vairāk nav vajadzīgs,” uzsver Dace Zavadska. „Bērna kuņģa tilpums pirmajā diennaktī ir tik mazs, ka viņam nepieciešami vien septiņi mililitri mammas piena, kas ir pusotra tējkarote. Tas ir vēl viens aspekts, kāpēc nevajadzētu bērnam dot mākslīgā piena maisījumu, jo neviens jau nedos zīdainim tikai pusotru karotīti mākslīgā maisījuma, bet, dodot pirmajā reizē vairāk, mēs mākslīgi palielinām bērna kuņģa tilpumu, un tas ir pirmais solis uz aptaukošanos gan bērna vecumā, gan vēlāk dzīvē. Tas ir par daudz arī kaloriju ziņā, un zīdaiņa ķermenim jāpatērē lielāka enerģija, lai sagremotu šo mākslīgo maisījumu.”

Pirmās četras, sešas nedēļas ir svarīgākās
Kad bērniņš pirmo reizi paēd mammas pienu, viņš vienlaikus ierosina piena produkciju. „Sākot zīst, mazulis iedarbina piena fabriku,” skaidro speciāliste. „Turpmākās četras, sešas nedēļas notiek bērna dialogs ar mammu par to, cik daudz piena viņam vajadzēs.” Ļoti svarīgi ļaut bērniņam ēst pēc pieprasījuma — neierobežoti ilgi un neierobežoti bieži, jo piena veidošanās mehānisms ir gaužām vienkāršs: bērniņš zīž, kairina krūtsgalu, kur atrodas receptori, kas raida informāciju uz smadzenēm. Tur informācija tiek apstrādāta, un atbilstoši pieprasījumam sākas ražošana. „Sievietes krūts dziedzerī nav tāda brīža, kad vispār nav piena. Katra mamma spēj saražot tieši tik daudz piena, cik viņas bērnam nepieciešams — vai tie būtu 400 ml vai pusotrs litrs diennaktī,” skaidro Dace Zavadska. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, vai pietiks piena dvīnīšiem un trīnīšiem. Pietiks, jo piena daudzumu krūtīs nosaka tikai pats bērns — jo vairāk viņš ēd, jo vairāk piena ir mammai. „Ja mēs šajā dabiskajā procesā iejaucamies, dodot mazulim ūdeni vai mākslīgo maisījumu, sievietes organisms varbūt nekad nenovērtēs viņas bērnam vajadzīgo piena daudzumu un nesasniegs to. Tāpēc pirmajās sešās nedēļās papildus krūtij tiešām neko nevajag dot, pat ūdeni ļoti karstās dienā ne, jo mammas pienā 80% ir ūdens,” silti iesaka pediatre.

Vēl jāņem vērā — tas piena apjoms, ko bērns sasniedz ar savu ēšanu šajā laikā, būtiski nemainās. Mammai varētu šķist, ka bērniņš aug un vai viņam nav vajadzīgs vairāk piena? Nē, visintensīvāk bērniņš aug tieši pirmajās četrās, sešās nedēļās, kad viņam nepieciešams visvairāk kaloriju. Nebūs tā, ka pirmajā mēnesī mamma saražo litru un sestajā mēnesī bērniņam vajadzēs sešus litrus piena diennaktī.

Katru reizi savu krūti
Pamatprincips, kas jāievēro, zīdīšanas laikā — katrā barošanas reizē dodam vienu krūti. „Sākuma pieniņš ir liesāks, bet beigu piens — treknāks. Sākuma pienā ir vairāk laktozes, kas uzpūš vēderu un veido tā saucamās kolikas, jo mazuļa vēderā vēl nav pietiekami izstrādājies ferments un zīdainis nespēj to sašķelt līdz galam. Beigu piens ir treknāks, to saņemot, bērniņš būs paēdis sātīgāk, arī viņa svara dinamika būs labāka.”

Un nevajag skatīties pulkstenī, tas ir pilnīgi normāli, ja viens bērniņš ēd stundu, bet cits sātu gūst jau 10 minūtēs, vienkārši jāpieņem, ka tava mazuļa vajadzības ir šādas.

Konsultēja Dace Zavadska, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Premium Medical pediatre un sertificēta zīdīšanas speciāliste