Vārda izvēle mazulim – vai tas ietekmē bērna personību un dzīvi

Kādi ir populārākie vārdi, kā mainās vārdu došanas mode, kādas ir jaunākās tendences šajā jomā, stāsta valodniece, Helsinku Universitātes un Latvijas Universitātes asociētā profesore, LU Lituānistikas centra vadītāja Laimute Balode un geštaltterapeite Dana Lukševica. 
 
Baltu onomastikas jeb īpašvārdu, vietvārdu un persnovārdu cilmes pētniece Laimute Balode pētījusi Latvijā reģistrētos retos personvārdus. Šobrīd  ir ap 700 personvārdu, kas iedoti tikai vienam cilvēkam. Iespējams, ka šo reto personvārdu sarakstā tiks iekļauti arī nesen Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes publiskotie 2015. gada neparastie vārdi - Pirāts, Prezidents, Tautmīlis, Tagadne, Ripa, Glīta, Afrikants. 
 

Ieliekot bērnam neparastu vārdu, būtu jāpadomā, kā bērns tiks galā ar šo to bērnudārzā un skolā. Jāņem arī vērā, ka šajā vecumā veidojas bērna pašvērtējums. Pusaudža gados dažādi ārējie apstākļi var ietekmēt attieksmi pret bērnu, attiecīgi arī viņa pašvērtējumu.

Neparastu, oriģinālu vai dažreiz arī smieklīgu vārdu došanas motīvus pasaulē ir pētījis pētnieks Leslijs Dankins, kas atklājis ap 20 iemesliem, kāpēc vecāki izvēlas ielikt savam bērnam vārdu, kas ierindojams neparasto vārdu kategorijā. Viens no izplatītākajiem iemesliem ir vēlme būt oriģināliem. "Vecāki, kas izvēlas bērniem neparastus vārdus, vadās pēc pārliecības "esam radījuši neparastu būtni, tāpēc viņai jādod neparasts vārds". Bet pētnieks Leslijs Dankins uzreiz arī brīdina – bērni ar šādiem vārdiem ļoti cieš, komunicējot ar citiem bērniem," atklāj Laimute Balode. Vēl viņa ir novērojusi, ka vecāki, pirms liek bērnam neparastu vārdu, ne vienmēr izpēta tā nozīmi. "Visiem vārdiem ir nozīme, bet vecāki to izvēlas, jo skaisti skan. Iedodiet līdzi bērnam dzīves ceļā ne tikai skanīgu vārdu, bet arī skaistu, interesantu stāstu par to!"
 

Kādi motīvi vēl ietekmē vēlmi izcelt savu bērnu ar neparastu vārdiņu? Leslijs Dankins uzskaitījis izplatītākos iemeslu un tie ir šādi:

• mode "par" kaut ko vai mode "pret";
• labskanība;
• bērna dzimums, izvēloties vīrišķīgi vai sievišķīgi skanošus vārdus;
• personiskās asociācijas;
• par godu draugiem, slavenībām, politiķiem;
• Ietekmējoties no literatūras, populārās mūzikas, kino, seriāliiem;
• ņemot vērā dzimšanas vietu, tās nosaukumu;
• izvēloties vārdu, kura pirmais burts sakrīt ar uzvārda pirmo burtu;
• vārda un uzvārda semantisks saskaņojums, piemēram, Agris Pavasaris vai Vilnis Vējš;
• saskaņojot jaunā ģimenes locekļa vārdu ar citu bērnu vārdiem, piemēram, lai visiem bērniem vārdi sākas ar vienu burtu. Vai arī tiem būtu līdzīga nozīme, piemēram, māsa Selga, bet brālis Vilnis;
• ir valstis, kurās ļoti svarīga ir ģimenes tradīcija. Latvijā to īpaši ņem vērā, izvēloties otro vārdu, piemēram, otro vārdu liekot tādu, kāds bija vectēvam vai vecmāmiņai.

"Iespējams, ka neparastus vārdus bērniem liek tie vecāki, kuriem bērnībā ir pietrūcis uzmanības," pieļauj psiholoģe Dana Lukševica. "Lai bērnam šī uzmanība tiktu, vecāki izvēlas vārdu, ko pamana visi. Tomēr noteikti būtu jāpadomā, kā bērns tiks galā ar šo vārdu bērnudārzā un skolā. Jāņem arī vērā, ka šajā vecumā veidojas bērna pašvērtējums. Pusaudža gados dažādi ārējie apstākļi var ietekmēt attieksmi pret bērnu, attiecīgi arī viņa pašvērtējumu. Ja runājam par dzimtas vārdiem, tad tos liekot, jāpadomā, kāds ir bijis liktenis cilvēkam, kura vārdu liek. Labi, ja šim vārdam līdzi nāk spēcīgs pozitīvais vēstījums. Galu galā mēs pārmantojam ne tikai ģenētiku, bet arī dzimtas atmiņas. 

Pašlaik psiholoģijā izmanto modernu terapijas metodi – skaņu terapiju. Tā pievērš uzmanību arī tam, kā skan cilvēka vārds, cik tas ir ausij tīkams, vai nav ļoti sarežģīti un nepatīkami skanoši burtu savienojumi. Liekot bērnam vārdu, tas būtu vērā ņemami," iesaka psiholoģe. 

"Ir vecāki, kas skatās uz bērniņu un domā, vai izvēlētais  vārds piestāv. Bērnam ir savas kustības, sejas izteiksmes, skaņas... Varbūt iepriekš izvēlētais vārds nepiestāv? Bija tautas, kurās bērniem deva "piena" vārdu, kas bija pagaidu vārds līdz kristībām, kad nu deva īsto kristīto un paliekošo vārdu." 

Ar darbā gūtajiem iespaidiem dalās Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vecākā inspektore Lolita Ozoliņa, kuras darba vieta ir tieši Rīgas Dzemdību nama telpās: "Vecāki pie mums nāk jau ar izdomātiem vārdiem. Lēmums jau ir pieņemts, kabinetā viņi vairs neminstinās. Prieks ir par tiem vecākiem, kas izvēlas kādus neparastākus vārdus, piemēram, Lehijs, Lerols, Kajs, Bernerds, Dante, Elisa, Sofiko, Līva Lapsa, Jorta, Nola, Endžija. Tos pārsvarā aizgūst no citu valstu vārdiem. Atteikt vai nereģistrēt neparastu vārdu mēs nedrīkstam."

Neparastus vārdus saviem trim dēliem ir devis makšķernieks un vides speciālists Māris Olte. Viņa dēliem ir vārdi Vits, Nemo un Tots. Kas vadīja viņu, izvēloties šādus vārdus latviešu puikām?
"Ja jūs ieliksiet bērnam parastu vārdu, bērns nevarēs ieraudzīt pasauli savādāk un iekrāsot to košāku. Vārdi raksturo viņu personības, vārda un skaņas salikumi iedvesmo!" 
 Izvēloties vārdus dēliem, izgāju no sajūtas, ka esam diezgan spīdzināti kā tauta un mūs daudz ir ierobežojuši. Citās valodās liek dīvainus vārdus un cilvēks nodzīvo jauku dzīvi. Turklāt, ja skatās sieviešu vārdus, tad latviešu sieviešu vārdi ir daudz greznāki, bet vīriešu vārdi nu tādi... garlaicīgi un pelēki. Mēs neesam pārāk radoši. Tāpēc bērniem devām pirmos vārdus šādus. Piemēram, liekot vārdu "Tots", pētīju arī Raiņa darbu, lai saprastu, kādas rakstura  īpašības ir Totam. Puikām ir otrie vārdi, kas ir "normāli". Ja gribēs, kad izaugs, varēs lietot tos."


No Latvijas radio 1 raidījuma "Ģimenes studija"