Jokus mīlot, vecāki bērnu var nosaukt, kā vien grib, piemēram, par Ministru

Šā jautājuma juridiskās nianses skaidro Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta juriskonsulte Zane Golovacka.

Pirmie lēmēji – vecāki
Jaundzimušā vārdu vecāki reģistrē kopā ar pašu dzimšanas faktu.
“Ja vecāki ir laulībā, paziņot par bērna piedzimšanu var abi vai tikai viens no vecākiem. Ja vecāki nav laulībā, paziņot par bērna piedzimšanu jāierodas abiem vecākiem, taču, ja māte ir laulībā vai no laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu nav pagājušas 306 dienas, bet bērna mātes vīrs (vai bijušais vīrs) nav dzimušā bērna tēvs, paziņot par bērna piedzimšanu ir jāierodas bērna mātei, bērna mātes vīram un bioloģiskajam tēvam, lai iesniegtu kopīgu trīspusējo paternitātes atzīšanas iesniegumu,” stāsta Golovacka.

“Iepriekšminētajā kārtībā reģistrējot bērna dzimšanas faktu, dzimšanas reģistrā tiek norādīts bērna vārds atbilstoši vecāku norādījumiem. Ja vecāki ir laulībā un par bērna piedzimšanu paziņo viens no vecākiem, tiek pieņemts, ka pirms tam vecāki ir vienojušies par sava bērna vārdu.”

Persona, kas vēlas mainīt savu vārdu, iesniedz jebkurai dzimtsarakstu nodaļai attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda vārda maiņas iemeslu.

Vārda maiņas iemesli
Vārda un uzvārda ieraksta maiņu regulē Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums un noteikumi. Tas ļauj mainīt vārdu gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, gan personām, kam Latvijā ir piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no likumā minētajiem iemesliem.

Likuma 2. panta pirmā daļa paredz vārda maiņu šādos gadījumos: vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā, persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu, personai mainīts dzimums, viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
“Persona, kas vēlas mainīt savu vārdu, iesniedz jebkurai dzimtsarakstu nodaļai attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda vārda maiņas iemeslu. Nepilngadīgai personai vecumā no 15 līdz 18 gadiem iesniegums jāiesniedz ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu,” skaidro departamenta pārstāve.

Par vārda maiņu maksājama valsts nodeva ir 71,14 eiro. Taču, ja iemesls ir jau pieminētā situācija, kurā vecāki notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, nodeva par vārda maiņu nav jāmaksā.

Situāciju var pārņemt bāriņtiesa
Likums nosaka, ka bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna vārdu, iejaucas bāriņtiesa, kas tad pieņem izšķirošo lēmumu par jaundzimušā vārdu. Piesaistīt bāriņtiesu vārda izvēlei ir tiesīgs jebkurš no vecākiem.
Šobrīd normatīvajā regulējumā vienīgais vārda došanas kritērijs ir tā atbilstība latviešu valodas pareizrakstības normām.

Dzimtsarakstu departaments skaidro, ka situācijā, kad vecāki izvēlas vārdu, kas ir aizskarošs vai grūti izrunājams, dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai, respektējot bērna cilvēktiesības, ir pienākums censties skaidrot izvēlētā vārda nozīmi, akcentējot iespējamās sekas bērna turpmākajā dzīvē, un pārliecināt vecākus, lai viņi pārdomātu savu lēmumu.

Kopš 2013. gada gadījumi, kad vecāki savam jaundzimušajam izvēlas vārdu, kas ir aizskarošs vai ar nievājošu nozīmi, nav konstatēti.

“Vienlaikus dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir iespēja vērsties bāriņtiesā, jo saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 17. panta pirmo un otro daļu bāriņtiesa kā aizbildnības iestādes aizstāv bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības, kā arī izskata iesniegumus un sūdzības, tostarp iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību,” skaidro departamenta juriskonsulte.

Vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.

Departaments gan informē: kopš 2013. gada gadījumi, kad vecāki savam jaundzimušajam izvēlas vārdu, kas ir aizskarošs vai ar nievājošu nozīmi, nav konstatēti.

Ja negribēs būt par Prezidentu
Latvijā pērn bērni nosaukti visai savdabīgos vārdos, piemēram, par Prezidentu un Pirātu. Kā liecina likumā teiktais, ja vecāki ir laulībā, pietiek ar tēva vai mātes jautru noskaņojumu, lai jaundzimušo nosauktu par Ministru vai Sekretāru, kamēr mājās palikusī otra pusīte neko nenojauš. Vārds taču nav ne nievājošs, ne necenzēts...

Un bērns, kurš ar to nebūs mierā, cietīsies līdz 15 gadiem, lai nomainītu vārdu. Ja vecāki tam nedos atļauju, būs jāsagaida pilngadība.

Teksts: Edvīns Rakickis, žurnāls "Likums un Taisnība"

Avots: www.kasjauns.lv