Sociālie pabalsti, ja bērns piedzimis pirms laika un bērna nāves gadījumā

Maternitātes un vecāku pabalsts
Likums paredz, ka sievietēm, kurām dzemdības notikušas pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa, maternitātes pabalstu piešķir tieši tāpat kā vispārējos gadījumos. Ierastā situācijā maternitātes pabalstu sieviete saņem kādu laiku pirms un kādu laiku pēc dzemdībām, bet priekšlaicīgu radību gadījumā abus – pirms un pēc dzemdībām pienākošos – maternitātes pabalstus izmaksā vienā reizē.

Ja sieviete stājusies grūtniecības uzskaitē līdz 12. grūtniecības nedēļai, viņai pienākas darbnespējas B lapa par 70 pirmsdzemdību atvaļinājuma dienām un 56 vai 70 pēcdzemdību atvaļinājuma dienas. Priekšlaicīgu dzemdību gadījumā abas šīs darba nespējas lapas tiek izsniegtas vienlaikus, proti, sākot no dienas, kad bērns ir piedzimis. VSAA aprēķina un piešķir maternitātes pabalstu par kalendārajām dienām, par kurām izsniegta darbnespējas lapa B (56 vai 70). Neatkarīgi no tā, kā un kad notikušas dzemdības, maksimālais kalendāro dienu skaits, par kurām dod maternitātes pabalstu, ir 140 dienas.
Tā kā vecāku pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu ir iedots maternitātes pabalsts, tad, izvēloties 140 dienas saņemt maternitātes pabalstu, sieviete vienlaikus nevar saņemt vecāku pabalstu jeb tautā saukto māmiņalgu. 

 

Neatkarīgi no tā, kā un kad notikušas dzemdības, maksimālais kalendāro dienu skaits, par kurām piešķir maternitātes pabalstu, ir 140 dienas.

Ārsts var izsniegt B lapu maternitātes pabalsta saņemšanai par laiku pirms dzemdībām, bet, ja šajā laikā māte ir strādājusi, viņa nevar saņemt šo pabalstu, jo to piešķir un izmaksā, ja sieviete neierodas darbā un tāpēc zaudē iespēju saņemt algu par algotu darbu. Ja sieviete nav darba ņēmēja un neveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātā, viņa nav sociāli apdrošināta un viņai nav tiesību uz maternitātes un vecāku pabalstu. Šādā gadījumā māmiņa var saņemt bērna kopšanas pabalstu no bērna piedzimšanas dienas – 171 eiro mēnesī līdz bērna pusotra gada vecumam. 


Bērna kopšanas atvaļinājumu, kas var būt pusotru gadu ilgs, vecāki var izmantot astoņu gadu laikā pēc dzemdībām. Taču, ja šo atvaļinājumu neizmanto uzreiz pēc dzemdībām, bet vēlākos gados, vecāku pabalsts vairs netiek piešķirts. 


Vecāku pabalstu piešķir un izmaksā līdz bērna viena vai pusotra gada vecuma sasniegšanai, bet, ja vecāku pabalstu piešķir par 140 dienām pēc mazuļa piedzimšanas, tad šā pabalsta saņemšanas periods iznāk īsāks. Faktiski vecāks, kurš kopj priekšlaikus dzimušu bērnu, vecāku pabalstu saņem īsāku periodu. Tiesa, pastāv izvēles iespēja – ja aprēķinātais maternitātes pabalsts ir mazāks nekā vecāku pabalsts, persona var izvēlēties, kuru no abiem pabalstiem saņemt.
Vecāku pabalstu var saņemt līdz bērna viena gada vecumam, ik mēnesi saņemot 60% no vidējās algas, vai arī līdz bērna 1,5 gada vecumam, ik mēnesi saņemot 43,75% no vidējās algas.

Bērna kopšanas atvaļinājums
Bērna kopšanas atvaļinājumu uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, darba devējs piešķir pēc tam, kad ir beidzies grūtniecības un dzemdību atvaļinājums. Šo atvaļinājumu var izņemt līdz bērna 8 gadu vecumam, bet tas nebūs apmaksāts, jo vecāku pabalstu, kas ir daļējs darba algas aizvietojums, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, var saņemt (pēc pabalsta pieprasītāja izvēles) līdz bērna viena gada vecuma vai līdz bērna 1,5 gada vecuma sasniegšanai. Parasti bērna kopšanas atvaļinājumu vecāki izmanto uzreiz pēc  darbnespējas lapas B noslēgšanas, savukārt, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu vēlāk, vecāku pabalsts vairs netiek piešķirts. 
 

Bērna kopšanas pabalsts
Paralēli vecāku pabalstam jeb māmiņalgai no valsts budžeta piešķir arī bērna kopšanas pabalstu, kas ir 171 eiro mēnesī. Tā ir konkrēta summa, ko saņem bērna kopējs līdz bērna 1,5 gada vecumam. No bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai šis pabalsts tiek samazināts – 42,69 eiro mēnesī.

Ikgadējais atvaļinājums 
Ja dzemdības notikušas pirms noteiktā laika un tādējādi nav izņemtas visas pienākošās grūtniecības atvaļinājuma dienas vai šis atvaļinājums vispār vēl nav piešķirts, sievietei pilnībā tiek piešķirts viss grūtniecības un dzemdību atvaļinājums un to aprēķina kopā, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienu izmantots līdz dzemdībām. Šādos gadījumos neizmantotās grūtniecības atvaļinājuma dienas vai viss atvaļinājuma periods tiek pieskaitīts dzemdību atvaļinājumam. 

Sievietei ir tiesības izņemt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu arī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Taču jāņem vērā, ka vidējā izpeļņa atvaļinājuma naudas aprēķināšanai pēc pavadītā pusotra gada bērna kopšanas atvaļinājumā tiks rēķināta no minimālās mēneša darba algas kopsummas pēdējos sešos mēnešos. Tātad finansiāli tas var būt zaudējums. 

Priekšlaikus dzimuša bērna nāves gadījumā 
Ja bērns piedzimst nedzīvs, māmiņai tāpat ir tiesības uz maternitātes pabalstu par dzemdību atvaļinājuma laiku, ja viņai ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar dzemdībām. To, kad sievietei būtu jāatgriežas darbā, nosaka ārsts, izsniedzot darbnespējas lapu. Ja sievietei ir izsniegta B lapa pirms dzemdībām un pēc dzemdībām, tad maternitātes pabalsts tiek piešķirts. Darbnespējas lapā ārsts atzīmē darbnespējas cēloni. Ja ārsts darbnespējas lapā norāda, ka darbnespēja saistīta ar grūtniecību un dzemdībām, tad tiek piešķirts maternitātes pabalsts. Ja darbnespējas lapā tiek atzīmēts „cits cēlonis”, tad tiks piešķirts slimības pabalsts.
 

Nedzīvi piedzimis bērns – pienākas apglabāšanas kompensācija
Apbedīšanas pabalsts tiek piešķirts arī gadījumā, ja to pieprasa sakarā ar nedzīvi dzimuša bērna apbedīšanu, kas dzimis pēc 22. grūtniecības nedēļas. Šādos gadījumos VSAA pārliecinās, ka vecāki savu bērnu apbedīs. Apbedīšanas pabalsta apmērs ir 3 x 64,03 eiro – apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu piešķir trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Ja sieviete no bērna atsakās 
Ja sieviete pēc dzemdībām atsakās no bērna kopšanas un audzināšanas, tad viņai neizsniedz darbnespējas lapu B ar atzīmi „dzemdības”, bet gan slimības lapu B ar atzīmi „cits cēlonis” par laiku līdz darbspēju atgūšanai. 

Avoti: 
Likums „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Pieejams tiešsaistē: www.likumi.lv/
MK noteikumi Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”. Pieejams tiešsaistē: www.likumi.lv
Darba likums. Pieejams tiešsaistē: www.likumi.lv

Ārsti var pieteikties bezmaksas žurnāla “Mammām un Tētiem” saņemšanai, rakstot signe@mammam.lv.

Topošie un jaunie vecāki žurnālu „Mammām un Tētiem” bez maksas var saņemt Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Preiļu, Madonas, Jūrmalas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Ventspils, Dobeles, Jēkabpils, Gulbenes, Jelgavas dzemdību nodaļās un aprūpes iestādēs, kā arī „Mammamuntetiem.lv” birojā vai apmeklējot pirmsdzemdību kursus „Gudro Sievu skolā” (adrese: Brīvības iela 40; pagalmā).

Par žurnālu „Mammām un Tētiem”
Ģimenes portāls „Mammamuntetiem.lv” un nodibinājums „Fonds Mammām un Tētiem” 2014. gada nogalē sāka izdot izglītojošu bezmaksas žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem – „Mammām un Tētiem”. Žurnāls iznāk četras reizes gadā – nākamais (ziemas) numurs gaidāms decembrī. Izdevumu vecāki bez maksas var saņemt ārstu praksēs un dzemdību iestādēs visā Latvijā, kā arī to var lejupielādēt internetā un lasīt viedtālruņos adresē: www.mammamuntetiem.lv/zurnals. Projekta mērķis ir uzlabot mātes un bērna veselības rādītājus Latvijā, tai skaitā zīdīšanas rādītājus, veikt mātes pēcdzemdību depresijas profilaksi, kā arī veicināt bērnu traumu samazināšanos. Žurnālu izdod ģimeņu organizācija „Mammamuntetiem.lv” un nodibinājums „Fonds Mammām un Tētiem”. Kontaktinformācija, lai atbalstītu projektu vai izvietotu reklāmas informāciju žurnālā, – e-pasts: fonds@mammamuntetiem.lv; tālr.: 26466250.