Noderīgi fakti un padomi par zīdīšanu

Bērns piedzimst ar zīšanas refleksu, tāpēc, kā atzīst speciālisti, zīdīšana ar krūti ir nevis kaut kas tāds, ko māmiņa dara ar bērnu, bet gan tas, ko mazulis dara pats. Lai gan viņa domā, ka bērns jābaro (un, protams, ir jābaro!), tomēr tieši mazulis izvēlas, kad un cik daudz ēdīs. Tāpat kā pieaugušie neēd konsekventi vienā laikā, arī veseli zīdaiņi regulē ēšanas laiku. Arī barošanu naktī bērns izvēlas pats. Vecāku loma, organizējot mazuļa barošanas ritmu, būtībā ir vienkārša – ļaut bērnam saprast: ja gribas ēst, viņš to var saņemt. Ja bērns zina, ka svarīgākās vajadzības – ēšana, mīlestība un siltums – tiks apmierinātas, viņš būs mierīgs. Taču, ja mazajam tas jāpanāk ar regulāru raudāšanu, viņš sapratīs: lai kaut ko dzīvē dabūtu, ir jāraud (jākliedz).

Sākumā varbūt ir grūti saprast, vai mazais ieraudas tāpēc, ka izsalcis, vai tāpēc, ka iesāpējies vēders, tomēr regularitāti ēšanas pārtraukumos bērns lielākoties ievēro. Līdz ar to vēlamo ēdienreižu intervālu var ielāgot.

Šī brīvība gan nenozīmē, ka bērns jābaro ik pēc stundas, tāpēc, tiklīdz mazais ieraudas, lai viņu nomierinātu, nepiedāvā uzreiz krūti. Ja bērns raud bieži, iespējams, viņš ēdienreizē izzīž mazāk, nekā nepieciešams, tāpēc nākamo nevar sagaidīt. Vēro mazuli, seko līdzi viņa svara pieaugumam – tā tu palīdzi viņam labi attīstīties. Esi uzmanīga, ja jaundzimušais regulāri starp ēdienreizēm izlaiž pārāk ilgu intervālu, guļ 4–5 stundas un nemostas.

“Protams, sākumā ir grūti barot ik pa divām stundām, arī naktīs, bet tas nav ilgstoši. Vēlāk var izvērtēt, vai ēšana naktī ir saistīta ar vajadzību uzņemt barību. Nemierīgumu naktī var izraisīt arī zobu šķilšanās vai nepatīkami sapņi, tāpēc, bērnam pieaugot, no tās var atteikties, naktī tikai uzliekot bērnam roku, paglāstot un ieaijājot,” iesaka zīdīšanas konsultante Klaudija Hēla.

Piecas TOP krūts barošanas pozas

1. Uzreiz pēc dzimšanas mazuli novieto guļus māmiņai uz vēdera, un šādā pozā bērniņš saņem mātes piena pirmās lāses. Klaudija Hēla iesaka šo pozu barošanai izmantot arī pirmajos mēnešos pēc dzemdībām, jo tā ļauj just īpašu tuvību ar mazuli. Neuztraucies, ka mazajam šādi varētu būt grūti elpot, jo bērniņš pats atrod labāko veidu, kā satvert krūti.

2. Viena no tradicionālākajām ir guļus poza, kad māmiņa noguļas uz sāniem un tāpat uz sāniem iepretim krūtīm nogulda bērnu. Ērtības labad bērnu vari guldīt uz savas rokas, bet tikpat labi ar roku, sarullētu dvieli vai sedziņu atbalstīt no mugurpuses. Būtiski, lai mazais uz sāniem gulētu stabili – nevarētu novelties ne uz priekšu, ne atpakaļ. Otru roku novieto vai nu aiz galvas, vai atspiežoties pret elkoni. Izpētīts, ka guļus pozā māmiņa intuitīvi notur bērnu drošā stāvoklī: vienu roku liek bērnam pie galvas, lai viņš nevar atvirzīties nost, savukārt augšstilbu – iepretim bērna pēdām, lai viņš neslīdētu uz leju un nepakļūtu zem segas. Galvenais labums – guļus pozā vari izvēlēties, vai mazo zīdīt ar tuvāko krūti vai, paliecoties uz priekšu, sasniegt arī tālāko. Tas ir gan ērti, gan noderīgi, ja mazulim vienā ēdienreizē nepietiek ar piena daudzumu vienā krūtī.

3. Tradicionālajā šūpuļa pozā māmiņa sēž un bērns guļ viņai klēpī uz sāniem. Lūkojies, lai arī šajā pozā mazais gulētu uz sāniem iepretī tavām krūtīm. Nepareizi, ja bērniņš guļ uz muguras ar krūts virzienā pagrieztu galvu. Abām bērna rokām jābūt viņam priekšā. Lūkojies, lai mazais neliek rociņu tev padusē. Ērtībai vari iesēsties speciālajā sēžamajā maisā, kas pildīts ar putuplasta granulām, šūpuļkrēslā. Šim nolūkam der arī spilveni vai “pakaviņš”. Mazulim jāatrodas pietiekami augstu, lai tev barojot nebūtu jāsasprindzina mugura un plecu daļa.

4. Tā dēvētajā futbola bumbas pozā māmiņa sēž un bērnu tur guļus uz muguras, piespiestu sev pie sāna, lai bērna galva būtu tev klēpī, bet kājiņas padusē. Bērnam ar rociņām jāaptver krūts no abām pusēm. Zem bērna muguriņas novieto “pakaviņu” vai spilvenus. Svarīgi, lai, turot mazo, tu ar plaukstu no pakauša puses aptvertu visu mazuļa galviņu. Futbola bumbas poza īpaši vēlama sievietēm ar lielām krūtīm. Tā arī noder, ja bērnam ir grūti satvert krūtsgalu barošanas laikā, kā arī ļauj izlīdzēties, ja māmiņai ir maz piena, jo tādējādi var piedāvāt vispirms vienu un tad otru krūti. Šī poza ir ideāla, vienlaikus barojot dvīnīšus, – katru bērniņu tur sānos ar kājiņām katrā padusē. Futbola bumbas poza vairāk nekā citas piemērota arī priekšlaicīgi dzimuša mazuļa barošanai, jo bērnam nodrošina lielāku stabilitāti. Atšķirībā no šūpuļa pozas, kuras laikā lielākoties iztukšojas krūts augšējā un apakšējā daļa, futbola bumbas pozā no piena vairāk atbrīvojas krūts sānu daļas.

5. Pie alternatīvām barošanas pozām pieder variants, kad bērns novietots gultā vai uz paaugstinātas virsmas nedaudz ieslīpi un māmiņa viņu baro, ar ķermeņa augšdaļu noliecoties pāri. Šajā pozā pēc izvēles vari atrasties gan četrrāpus (ja baro gultā), gan stāvus (ja mazuli novieto uz paaugstinātas virsmas, piemēram, galda). Šī poza izmantojama piena trūkuma gadījumā, jo šādi gravitācijas spēka iespaidā piens labāk iztek no krūts. Ar to var izlīdzēties arī tad, ja bērnam grūti satvert krūtsgalu. Tomēr šī drīzāk ir izņēmuma poza problemātiskos gadījumos.

Mainīt barošanas pozas ir labi, jo tādējādi iztukšojas sievietes piena dziedzeru dažādas daļas, tāpēc tā noder profilaksei, lai izvairītos no piena sastrēgumiem krūtīs. Jāņem vērā, ka šādi mazulis nepierod pie viena barošanas veida. Ja mazais labprāt ēd jebkurā pozā, kā arī mierīgi uztver mātes piena aizstāšanu dažkārt ar mākslīgu barošanu, viņš būs atsaucīgs arī tad, kad viņu ar šļirci, karotīti vai pudelīti pabaros cita persona.

Deviņi gudras barošanas pieturpunkti

1. Seko zīmēm. Kad bērns ir gatavs ēšanai, viņš sāk šmakstināt ar muti, kustināt plaukstas. Turklāt mazais to var darīt arī ar aizvērtām acīm, it kā pusmiegā. Ja viņš jau atver acis un šmakstina skaļi, nevilcinies, sāc barot!
2. Neļauj mazajam slinkot. Viena ēdienreize var ilgt no piecām minūtēm līdz pat nepilnai stundai. Taču lūkojies, lai šajā laikā bērns ēd aktīvi, nevis drusku pazīž un desmit minūtes guļ. Pareizi ēdot, bērns zīž un rij aizrautīgi un ritmiski, bez ilgām pauzēm. Ja paēdis viņš pats krūti neatlaiž, ieliec mazo pirkstiņu bērna mutes kaktiņā – mazulis zīšanu pārtrauks un krūti atlaidīs. Tikai necenties krūti bērnam no mutes izvilkt ar spēku.
3. Pati iekārtojies ērti. Tā kā ēdienreize var būt gara, domā, kur novietosi kājas, kā apsēdīsies vai atlaidīsies, lai ķermenis nebūtu sasprindzis. Ērtības labad laikus sagatavo “pakaviņu” vai daudz spilvenu. Iepriekš arī padomā, kādi vēl priekšmeti barošanas laikā būs vajadzīgi līdzās, lai, uzsākot zīdīšanu, tā nav jāpārtrauc. Bērnam ēšanas laikā svarīgi ir just māmiņas mieru.
4. Izvēlies piemērotu apģērbu. Piemēram, atpogājamu blūzīti vai rītakleitu. Piepacelts, ar zodu pieturēts krekls, kas ik pa brīdim slīd bērnam virsū, noteikti nav labākais variants.
5. Ļauj bērnam pašam sameklēt krūti. Tas ir svarīgākais, kas jāievēro, uzsākot zīdīšanu. Radi apstākļus, lai bērna sejiņa atrastos iepretim krūtsgalam, – tad viņš nedaudz atvēzē galvu atpakaļ, atver plaši muti un satver krūti. Lūkojies, lai viņš saņemtu ne tikai pašu krūtsgalu, bet daļēji arī brūngano oreolu tai apkārt. Galvenais, lai bērnam nav atpakaļ atliekta galva, jo tā mazais var aizrīties. Galva nedrīkst būt arī pārāk noliekta uz priekšu. Atslābinies un mierīgi ļaujies dabiskajām norisēm. Vērojumi rāda: ja bērnam ir problēmas ar zīšanu, tās lielākoties ir saistītas ar māmiņas neprasmi mazuli pielikt pie krūts, retāk ar kādu bērna mutes muskulatūras defektu, piemēram, pārāk īsu mēles saiti.
6. Pievērs uzmanību sāpēm krūtīs. Zīdīšanas laikā pirmajā mirklī krūts var mazliet sāpēt (sevišķi to novēro pirmajā laikā pēc dzemdībām). Bieži pat nevar pateikt, kura vieta tieši sāp. Taču ēdienreizes laikā sāpēm jāizzūd. Ja tā nenotiek, bērns krūtsgalu ir satvēris nepareizi. Šādā gadījumā nebaidies barošanu pārtraukt. Izmanto jau zināmo mazā pirkstiņa paņēmienu, atbrīvo krūti un mēģini vēlreiz.
7. Ja bērns regulāri krūti satver nepareizi. Konsultējies ar ģimenes ārstu, zīdīšanas konsultantu vai mikrologopēdu, lai noskaidrotu, vai bērnam nav mutes muskulatūras darbības traucējumi. Otrs – izmēģini citu barošanas pozu un vēro, vai jaunajā pozā bērnam krūts satveršana neizdodas labāk. Pēc Klaudijas Hēlas teiktā, šādos gadījumos gandrīz vienmēr palīdz atsacīšanās no tradicionālās šūpuļa pozas par labu tā dēvētajam futbola bumbas variantam.
8. Piesardzīgi ar māneklīti. Ja izmanto māneklīti ar plakanu galu (optimālais ir ar apaļu galu, kuram ir līdzība ar mammas pupu), tas mudina bērnu iemācīties košļāt. Ir arī atšķirība: krūti mazulis zīž, bet mānekli vai pudelīti sūc. Jo mazāks bērns, jo lielāka iespēja, ka viņam šie procesi var sajukt. Tādējādi bērns krūti, iespējams, sāk satvert nepareizi un līdz ar to rodas risks iedzīvoties krūtsgalu bojājumos. Tāpēc reizi pa reizei vari izlīdzēties, mānekļa vietā dodot bērnam pazīst pašam savu dūrīti (tikai ne pirkstus!).
9. Izglītojies par zīdīšanas jautājumiem jau pirms dzemdībām. Ir tik daudz jautājumu, par kuriem māmiņas vēlāk saka: “Ja būtu to pirms tam zinājusi…” Zīdīšanas konsultācijās uzzināsi par barošanas pozām, problēmu profilaksi, zīdīšanas alternatīvām, piemēram, kā iedot bērnam mātes pienu gadījumos, ja krūtis sasprēgājušas, kā saglabāt pienu ilgstošai lietošanai un citus.

Tas jāzina!

• Pirmajā dienā pēc dzemdībām visām māmiņām ir maz piena, tāpēc neklausies, ja kāds apšauba tavu spēju barot mazo! Jaundzimušā kuņģis pirmajās dienās ir mazas stikla bumbiņas lielumā (apmēram 1 cm diametrā), un viņam vienā ēdienreizē nepieciešami 3–5 ml piena. Trešajā dzīves dienā mazuļa kuņģis sasniedz 2–3 cm diametru, desmitajā dienā – 4–5 cm jeb galda tenisa bumbiņas lielumu un vienā ēdienreizē bērnam nepieciešami apmēram 40–65 ml piena.

Mātes piens – vislabākais!

Pierādīts, ka:
• mātes piens pilnībā apmierina visas mazuļa prasības pēc uzturvielām un šķidruma pirmajos sešos mēnešos
• tas ir vispiemērotākais zīdaiņa gremošanas traktam
• apgādā organismu ar imūnvielām
• ar mātes pienu baroti bērni ir mazāk alerģiski pret govs pienu
• zīdīšana pozitīvi ietekmē māti un veicina hormona oksitocīna izdalīšanos, kas ir sievietei nozīmīgs gan agrīnā pēcdzemdību periodā, gan vēlāk (to mēdz saukt par „mīlestības hormonu”)
• mātēm, kas baro bērnu ar krūti, dzemde ātrāk atgūst parasto lielumu, samazinās asiņošanas risks
• zīdīšana veicina prolaktīna izdalīšanos, kas ne tikai stimulē piena veidošanos, bet arī palīdz veidoties mātes jūtām
•  zīdīšana veido stipru garīgo saikni starp māti un bērnu.

Dažas raksturīgas iezīmes mazuļiem, kuri ēd krūts pienu*
Barošanas biežums 
Pirmajā mēnesī: 8-12 barošanas 24 stundu laikā
No 1-2 mēnešiem: 7-10 barošanas 24 stundu laikā
No 2-4 mēnešiem: 6-9 barošanas 24 stundu laikā
No 4-6 mēnešiem: 6-8 barošanas 24 stundu laikā

Vidējais svara pieaugums
Līdz 6 mēnešiem: 113-226 grami nedēļā
No 7-12 mēnešiem: 85–170 grami nedēļā

Bērns saņem pietiekamu daudzumu piena, ja:
• guļ pāris stundas pēc ēšanas
• ēd krūti vismaz astoņas reizes 24 stundu laikā
• ēdienreizi ietur 10 un vairāk minūtes, bet ne ilgāk kā stundu (ļauj bērnam pašam, ne pulkstenim lemt ēdienreizes ilgumu!)
• barošanas laikā vari dzirdēt ritmu — zīž/pauze/zīž
• bērns parasti ēd vienu krūti katrā barošanas reizē
• krūtis šķiet pilnas pirms barošanas un mīkstākas pēc tam
• bērns ikdienā jūtas apmierināts.

*informācija no interneta mājaslapas www.pienaskola.lv

Teksts: Evija Egle, Žurnāls VESELĪBA
Konsultējusi zīdaiņu un bērnu fizioterapeite, zīdīšanas konsultante Klaudija Hēla.