Stāsts par Annu Mariju. Mazulītes piemiņai un sērojošiem vecākiem
Annai Marijai bija jāpiedzimst augusta beigās. Dāvana. Ziemassvētku brīnums. Anna Marija nolēma uzdāvināt dāvanu. Viņa piedzima 24. nedēļā, Mātes dienā Daugavpils dzemdību namā un bija 600g svarīga. Nākamā dienā viņa aizgāja mūžībā.
Laimīgie vecāki sākumā par bērniņu paziņoja vecākiem, māsām,
dāvinot hiacintes podiņos rozā, zila, baltā krāsā ar domu, kura
ātrāk uzziedēs, prognozējot, kurš mums būs puisītis vai meitiņa .
Pirmā uzziedēja baltā un tad kuplas, vairākas rozā...
Zemes stundā, sveču gaismā par šo brīnumu uzzināja arī citi radi un
draugi. Tas bija aizkustinošs mirklis…
Mamma un tētis bija sākuši veidot gaidību albumu, kur redzami
visi Annas Marijas mīļie un tuvie, sonogrāfiju bildes, mammas un
tēta laimes selfiji, pastaigas un ekskursijas pa dabas takām,
pavasaris mammas un tēta sirdīs, dabā. Pašu veidotās punčbildes
stāsta, cik esi gaidīta un lolota, cik skaista tava mamma, cik mīļš
tavs tētis!
Vecāki bija izvēlējušies savu dūlu, kas būs blakus dzemdībās un
norunāja satikies, lai pamazām sāktu gatavoties lielajam
notikumam.
Mamma un tētis bija sākuši veidot gaidību albumu, kur redzami visi Annas Marijas mīļie un tuvie, sonogrāfiju bildes, mammas un tēta laimes selfiji, pastaigas un ekskursijas pa dabas takām, pavasaris mammas un tēta sirdīs, dabā.
Anna Marija nolēma uzdāvināt dāvanu. Viņa piedzima 24. nedēļā,
Mātes dienā Daugavpils dzemdību namā un bija 600g svarīga. Nākamā
dienā viņa aizgāja mūžībā.
Mirkļi, kad vecāki viņu redzēja dzīvu, bija īsi. Tomēr tie ir
svarīgi mirkļi. Tētis stāsta, ka, pieskaroties savas meitiņas rokai
inkubatorā, tā kustoties atsaucās uz savu mīļo cilvēku pieskārienu.
„Savējie. Mēs esam satikušies, mīļie! Es gribēju nāk pasaulē
Latgalē, tuvāk pie Dievmātes, tuvāk dzimtas mājām, tuvāk radiem,
tur, kur tētis ceļ mūsu māju. Mātes dienā. Es jūs ļoti
mīlu!”
Es raudu, jo esmu pateicīga…, jo sāp…, jo Dieva Mīlestība ir arī
tāda – tik bezgalīga un visaptveroša. Vakar kopā ar sērojošiem
vecākiem tā atnāca un pieskārās man. Lasījām mammas uzrakstīto
dzemdību plānu, kurš bija ik tuvu patiesībai, šķirstījām Annas
Marijas foto albumiņu ar gaidību foto ar daudzajiem pavasara
ziediem Latgalē, bēru foto, kur viņa tik skaisti saģērbta kolēģes
draudzenes adītā, baltā kleitiņā, abu vecvecmammu un mammas adītās
zeķītēs un cepurītē gulēja mammas rokās. Eņģelītis! Skaista!
Mirkļi, kad vecāki viņu redzēja dzīvu, bija īsi. Tomēr tie ir svarīgi mirkļi. Tētis stāsta, ka, pieskaroties savas meitiņas rokai inkubatorā, tā kustoties atsaucās uz savu mīļo cilvēku pieskārienu.
Annai Marijai esot mammas deguns un tēta garais augums. Visiem mīļajiem ir viņas fotogrāfija. Viņa ir viņu mīļotā gaidītā meitiņa, mazmeitiņa, māsīca, Anna Marija un viņi ir mamma un tētis savam eņģelītim.
Albumā ir arī mīļo cilvēku sūtītie stiprinošie vārdi grūtajā brīdī, mammas un tēta vēstules meitiņai. Paldies visiem, kas lūdza Latvijā un ārpus robežas, jo mammai bija sajūta, ka visa pasaule sadodas rokās, lai viņus atbalstītu! Tik daudz tas ir! Paldies jums vecāki, ka ļaujat būt klāt jūsu notikumā, lai arī šķīra mūs daudzie km un tikai vakar jūs satiku klātienē, dziedinošā mīlestībā.
Ik vakaru visi Annas Marijas tuvie vienojas kopīgā lūgšanā. Tas ir
viņu rituāls, kā viņi ļaujas sērām, kas palīdz visiem kopā iet tam
cauri, mīlestībā. Paldies Anna Marija! Paldies Tev, Jēzus Kristus
vārdā! Āmen!
Visdziļākā līdzjūtība vecākiem, vecvecākiem, radiem un
draugiem!
Mīlestībā,
jūsu dūla Līga Giniborga
http://paradizesdarzs.blogspot.com/
P.S. Publicēts tas tiek tādēļ, ka par to jau neviens nerunā.
Liekas, ka citiem jau tā nenotiek. Tomēr notiek un tas sāp tik
ļoti, ka nav vārdu tām sāpēm.
P.S.S. Kādu dienu arī mamma un tētis uzrakstīs savu Annas Marijas
stāstu - vēl garāku, vēl gaišāku.
Mīlestībā, Līga