Jaundzimušā un jaunās māmiņas pirtīžas – mazgāšanās kā svētki

Vēl pagājušā gadsimta sākumā – mūsu vecvecmāmiņu laikos – neskaitāmas latviešu sievietes bērnus laida pasaulē pirtī. Gandrīz katrā tradicionālajā viensētā bija nomaļš pirts namiņš, uz kuru  devās sievas, kad pienāca radību diena, „palaidušas jostiņu desmitā rakstiņā”. Pirtī allaž valda tīrība, puskrēsla, siltums un nošķirtība. Arī mūsdienās šie ir nosacījumi, kas palīdz dzemdību hormoniem darboties un radībām ritēt savu gaitu.

Dzemdētājai līdzi, mīļi lūgta, gāja ne tikai Laima, „plaši matus izlaidusi”, bet arī māte, vecmāmiņa vai sieviņa bērnu ķērāja – sievietes ar pieredzi un izpratni. Viņas sniedza atbalstu un iedrošinājumu gan dzemdībās, gan pēc tām, aprūpējot jauno māti nedēļnieces laikā. Bija pašsaprotami, ka dzemdējusi sieviete ir pelnījusi atpūtu divatā ar mazuli, kad viņa tiek atbrīvota no mājas rūpēm, paēdināta un apmazgāta. Sievietes ķermenim tika dota iespēja aptvert notikušo, iekšējiem orgāniem – palēnām atgriezties savās vietās, un piena upēm – rast savas gultnes. Dienu pirms bērna kristībām bija pienācis laiks pirtīžām – pirmajai lielajai mātes un bērna mazgāšanās reizei pēc dzemdībām.

Kā to darīja mūsu vecvecvecmāmiņas
Pirmais jaunās māmiņas un mazuļa gājiens uz pirti tika svinēts kā svētki. Māte tam gatavojās jau gaidību laikā, sagatavojot pirtsslotas bērnam un ziedojumus saviem dzemdību palīgiem – kā redzamajiem, tā neredzamajiem. Pirtīžu dienā pateicībā par bērna veiksmīgu piedzimšanu tika kauta vista vai gailis, cepts plācenis, gatavota maltīte un mieloti visi mājas ļaudis. Tās pašas sievietes, kas palīdzēja mātei radībās, kurināja pirti, īpašā veidā sagatavojot malku un skaidru ūdeni. Pirtī viņas mazgāja un braucīja māmiņu un mazuli, ar dziesmām, vārdiem un darbiem cenšoties piesaistīt viņiem labo spēku palīdzību, nodrošinot veselību un labu mūžu. Lai atpestītu bērniņu no ļaunām kaitēm, viņam tika dzīti sari. Parasti tas tika darīts, noziežot mazuli ar maizes ieraugu, ietinot drāniņā un izperot ar mātes sagatavotajām slotiņām. Pirtīžas bija svarīga iespēja visām dzemdībās iesaistītajām sievietēm pabūt kopā, pakavēties atmiņās par bērna piedzimšanu un kā fiziski, tā emocionāli „noslēgt dzemdību vārtus”.

Kā pirtīžas notiek mūsdienās
Mūsdienās pirtīžu izpausmes ir mainījušās, taču to būtība mūs sasniegusi – pirtīžas ir ķermeņa un dvēseles šķīstīšanās pēc dzemdībām, radību vārtu aizvēršana un jauna ceļa attīrīšana. Sieviete pirtīžās var nomazgāt dzemdību sāpes – gan fiziskās, gan dvēseliskās –, var noslēgt savu dzemdību stāstu. Ir stāsti, kuri ir vārdiem izstāstāmi, priekā un lepnumā izgavilējami, un ir tādi, kurus dziedina pieskārieni vai nomazgā asaras. Pirtīžas mātei palīdz pāršķirt lapaspusi dzīves grāmatā un skatīties pēc nākamās. Savukārt bērnam tiek dota līdzi „ceļamaize” viņa dzīves ceļam – labu vārdu, vēlējumu un mīļu rituālu veidā.

Pirtīžas bija nozīmīga iespēja visām dzemdībās iesaistītajām sievietēm pabūt kopā, pakavēties atmiņās par bērna piedzimšanu un kā fiziski, tā emocionāli „noslēgt dzemdību vārtus”.

Bieži pirtīžas ir ģimenisks pasākums. Tajās, tāpat kā gaidību un radību procesā, labprāt iesaistās arī vīrieši, bērnu tēvi. Vīrietis un sieviete, kas nule nomainījuši statusu, kļūstot par tēvu un māti, pirtīžās var apstāties sadzīves skrējienā, kopīgi pārrunāt dzemdību pieredzi, pasapņot par to, kāds būs viņu lolojums, kad izaugs liels. Tā ir laba iespēja teikt pateicības vārdus viens otram par atbalstu un kopābūšanu. 
 

Tāpat kā sendienās, topošā māmiņa pirtīžām var gatavoties, salasot zālītes mazuļa pirmajai vanniņai, domās jau rodot saikni ar bērnu sev zem sirds. Pirtsslotas gaidāmajam dēlam vai meitai var sagriezt tētis. Vecāki jaundzimušajam var sarūpēt tradicionālas dāvanas, piemēram, māmiņa var  pašūt krekliņu vai sapīt jostu, bet tētis – pagādāt sudraba lietu, ko ielikt vanniņā kā simbolisku pārticības velti un praktisku ūdens attīrītāju. Arī vecākie brāļi un māsas var iesaistīties pirtīžu sagatavošanas darbā, tā labāk iejūtoties savās jaunajās lomās, – piemēram, uzzīmēt kartīti, kurā tiks ierakstīti vēlējumi mazākajam ģimenes loceklim. Skaisti un simboliski ir bērnu mazgāt avota ūdenī, kas uzvārīts uz dzīvas uguns. Taču tikpat daudz mīlestības mazulim iespējams sniegt, mazgājot viņu vanniņā, kas pielieta no pilsētas ūdenskrāna, uzlādētā ar sirsnību, labiem vārdiem un domām. 
 

Tāpat kā dzemdību atbalstītāju, katra sieviete var atrast savu dūlu vai pirtnieku, kuram būs gods piedalīties viņas ģimenes svētkos – pirtīžās –, palīdzot tos veidot par atmiņā paliekošu notikumu.

Saru pēršana mazulim mūsdienās nav mistiska darbība ar pamatojumu, lai bērnam „nemestos līka mugura” vai „neizietu mati no galvas”, bet gan ādas poru attīrīšana no visa, kas lieks, tostarp sierveida ziedes (verniksa) un to izdalošo dziedzeru paliekām. Maizes mīklu saru dzīšanai mūsdienās izmanto piesardzīgi, lai izvairītos no iespējamām alerģiskām reakcijām. Biežāk bērns tiek izmasēts un izbraucīts ar māmiņas pienu, līdz no ādas porām tiek izspiesti tumši vai gaiši sariņi.

Nozīmīga pirtīžu daļa ir māmiņas ķermeņa lutināšanas. Izpēršana ar zāļu slotām, izbraucīšana ar skrubi, sazemēšana ar māliem, maigi pieskārieni, masāža, izšūpošana un ietīšana lakatos – gan šīs, gan citas metodes tiek izmantotas, lai mīlestībā un cieņā pateiktos par dzemdībās padarīto darbu. Šāda uzlādēšanās nepieciešama, lai vairotu sievietes spēku pilnvērtīgi pievērsties bērnam, kurš pirmajos mēnešos pēc piedzimšanas prasa no mātes visu un vēl mazliet.

Autore: Dace Miezīte, dūla un pirtīžu vadītāja
 

Ārsti aizvien var pieteikties bezmaksas žurnāla “Mammām un Tētiem” saņemšanai, rakstotsigne@mammam.lv.

Topošie un jaunie vecāki žurnālu „Mammām un Tētiem” bez maksas var saņemt Rīgas Dzemdību namā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Preiļu, Madonas, Jūrmalas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Ventspils, Dobeles, Jēkabpils, Gulbenes, Jelgavas dzemdību nodaļās un aprūpes iestādēs, kā arī „Mammamuntetiem.lv” birojā vai apmeklējot pirmsdzemdību kursus „Gudro Sievu skolā” (adrese: Brīvības iela 40; pagalmā).

Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.

Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.
 

Iepriekšējos žurnāla numurus var lasīt un lejupielādēt šeit.

Pirtīžas bija nozīmīga iespēja visām dzemdībās iesaistītajām sievietēm pabūt kopā, pakavēties atmiņās par bērna piedzimšanu un kā fiziski, tā emocionāli „noslēgt dzemdību vārtus”.