Riskantie produkti zīdīšanas periodā. Mīti un fakti

Pēc Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām, mazulis līdz sešu mēnešu vecumam ir jāzīda tikai un vienīgi ar mātes pienu un zīdīšanu ieteicams turpināt līdz pat bērna divu gadu vecumam. Mātes piens ir pats labākais un pilnvērtīgākais uzturs, ko bērns var saņemt.

Cik vienkārši būt bērnam – tev ir pieejams pasaulē labākais ēdiens, turklāt nemaz nav jādomā par to, ko tieši iekļaut savā ēdienkartē! Mammai gan ir krietni sarežģītāk, īpaši tad, ja viņa savai atvasei novēro alerģijas izpausmes. Iestājas mulsums un apjukums – vaina par to, ka ir apēdusi kādu nepareizu produktu, neizpratne, kurš tieši produkts no visiem pārtikā lietotajiem izraisījis alerģijai līdzīgus simptomus.
 

Ko saka zinātne
Ar zinātnisko pamatojumu ēdienkartes izstrādē, kas būtu vēlama mammai, kura zīda mazuli, gājis kā pa kalniem. Lai arī cik ļoti gribētos piedāvāt jau gatavus secinājumus un rīcības formulu, pētnieki atzīst – nav universālas diētas, kas ir jāievēro zīdīšanas laikā. Gan mammu, gan bērnu organismi uz dažādu veidu produktiem reaģē ļoti daudzveidīgi. Tāpēc zīdīšanas periods ir laiks, kad paļauties uz pašsajūtu un novērojumiem gan par savu, gan bērna reakciju uz mammas apēsto. Jāievēro veselīga uztura pamatprincipi, bez vajadzības nekas nav jāierobežo. Taču pieredze rāda, ka ir produkti, kas caur mammas pienu var izraisīt bērnam alerģijai līdzīgas izpausmes un nepatīkamus gremošanas simptomus. Izskatīsim, kādas ir populārākas mammu sūdzības un novērojumi.

Alkoholam – kategorisks nē!
Katrai mammai bērna zīdīšanas laikā pašai ir jāizveido savai atvasei nekaitīga ēdienkarte, balstoties savā pieredzē. Taču viens ieteikums ir universāls – alkohols un zīdīšana nav savienojami, jo alkohols, kas nonāk mātes asinīs, nonāk arī krūts pienā. Par laimi, kad alkohols sāk izvadīties no sievietes organisma, tas attiecīgi izvadās arī no piena.
 

Ideāli, ja māte zīdīšanas laikā no alkohola atsakās pilnībā, tomēr, ja svētku reizēs arī viņai ļoti kārojas glāzi vīna, ir ieteicams pienu pirms tam atslaukt un nākamajā zīdīšanas reizē barot bērnu no pudelītes. Modernās tehnoloģijas piedāvā arī aplikācijas (piemēram, FeedSafe), kas operatīvi izrēķina, cik ātri pēc alkohola lietošanas var atsākt zīdīt. Bez šaubām, runa ir par alkohola patēriņu īpašos gadījumos, nevis par tā regulāru lietošanu ikdienā.

Kofeīns – ar mēru 
Runājot par kofeīnu, arī šī viela nonāk krūts pienā, kas bērnam var veicināt nemieru un aizmigšanas traucējumus. Par laimi, tikai 1% no uzņemtā kofeīna nonāk krūts pienā – aptuveni 60 minūtes pēc kafijas baudīšanas. Mammas droši var dzert 2–3 tasītes kafijas dienā, bet tām sievietēm, kurām novērojamas asinsvadu spazmas krūtsgalā, vēlams uzmanīties, jo kafija var situāciju pasliktināt.

Govs piens
Govs piens ir izplatīts alergēns. Ja mazulim novēro ūdeņainu vēdera izeju, kolikas, vēdera uzpūšanos, nemieru un fēces ar netipisku smaku, ir ieteicams vērsties pie ārsta, jo var būt problēmas ar piena panesamību. Tas nenozīmē, ka vaina ir tikai tajā, ka mamma pati lieto govs pienu, taču arī šāda iespēja nav izslēgta, un tad mammai no govs piena turpmāk būs jāizvairās. Taču pilnībā atteikties no piena produktiem nav laba doma, jo organismam tiek liegts viegli uzsūcama kalcija avots. Var mēģināt iekļaut uzturā skābpiena produktus, vērojot bērna reakciju uz tiem.

Augļi un ogas
Augļus un ogas zīdīšanas laikā mammas uzturā bieži saista ar izsitumiem uz mazuļa ādas. Simptomi nav visos gadījumos vienādi – dažas mammas var apēst spaini zemeņu un bērnam nebūs nekādu alerģisku izpausmju. Ja mazulim ir reakcija uz augļiem, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka ir jāatsakās no visiem augļiem, jo tad ir risks nesaņemt pilnvērtīgu vitamīnu un minerālvielu klāstu. Augļi ir jāievieš uzturā pakāpeniski un pa vienam, vērojot zīdaiņa ādu un vēdera izeju vismaz nedēļu. Piemēram, pirmo nedēļu mamma ēd zemenes – ja atvasei netiek konstatētas nekādas alerģiskas reakcijas, produktu var uzskatīt par drošu. Nākamajā nedēļā ēdienkartei pievieno ķiršus – ja mazais uz tiem reaģē, šis produkts uz laiku jāsvītro no uztura.
 

Pākšaugi un kāposti
Šiem produktiem ir tendenci mazulim veicināt pastiprinātu gāzu veidošanos. Ja mammai ir nepatīkami gremošanas simptomi pēc pākšaugu vai kāpostu lietošanas, tie uz laiku jāsvītro no ēdienkartes, kompensējot ar citu dārzeņu patēriņu. Taču mammām veģetārietēm šis nozīmēs pilnvērtīgu augu valsts izcelsmes olbaltumvielu pazušanu no uztura, kas nebūs veselīgi viņu organismam. Tāpēc šīm māmiņām būtu nepieciešams konsultēties pie uztura speciālista par pilnvērtīgu olbaltumvielu avotu nodrošināšanu.

Ja mammai nav diskomforta, lietojot uzturā pākšaugus un kāpostus, nevajag steigties svītrot tos no ēdienkartes. Jāsaprot, ka vielas, ko zīdainis uzņem ar mātes pienu, nav gluži tie paši pākšaugi, ko ēd mamma. Sievietes organisms jau ir veiksmīgi tos pārstrādājis. 

Nevajag ļauties iedomām – ir rūpīgi jāvēro, vai mazais uz pākšaugiem reaģē regulāri vai arī tā ir vienkārši sakritība. 


Saldumi un pusfabrikāti
Saldumi pārmērīgā daudzumā un pusfabrikāti nav produkti, kas būtu ieteicami uzturā. Ņemot vērā, ka to sastāvā ir ļoti daudz E vielu, tie caur mātes pienu bērnam var izraisīt alerģiskas reakcijas, pat ja māte nekādu diskomfortu nejūt. Īpaši jāizvairās no krāsvielām, izņemot dabiskas izcelsmes, piemēram, beta-karotīnu un biešu sarkano, ko iegūst no biešu sulas. Uzmanīgi jāizturas arī pret saldinātājiem un konservantiem. Tāpēc ir ieteicams pusfabrikātus izslēgt no ēdienkartes pavisam, savukārt saldumus mammām gatavot mājās pašām, lai varētu būt pilnīgi drošas par to sastāvu.
 

Apkopojot visus ieteikumus, secinājums ir šāds: ja bērns ir vesels, mammai ir jāizvairās tikai no viņai jau konstatētajiem alergēniem. Ja mazulim rodas alerģijai līdzīgi simptomi vai sākas problēmas ar gremošanas sistēmu, vainīgais produkts ir meklējams, veidojot uztura dienasgrāmatu un izmantojot izslēgšanas diētu. Ārsta apmeklējums ir obligāts, jo vienmēr pastāv iespēja, ka vaina nebūt nav mātes uzturā.
 

Kā atklāt riskantos produktus zīdīšanas laikā?
Riskantā produkta uziešana ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Sievietei zīdīšanas laikā ir ieteicams rakstīt uztura dienasgrāmatu brīvā formā, vadoties pēc šādiem principiem:

1) datums, kad bērnam novērotas ādas vai gremošanas sistēmas reakcijas uz mātes pienu;

2) apēstie produkti konkrētajā dienā un dienu pirms tam;

3) ja mazulim organisma reakcija atkārtojas, pieraksta to pašu;

4) atzīmē tos produktus, kas uzturā bijuši atkārtoti periodos, kad mazulim rodas ādas vai gremošanas sistēmas reakcijas;

5) kad bērna organisma reakcijas izraisošais produkts ir identificēts, izslēdz to no ēdienkartes un vēro bērnu vēl vismaz 7–10 dienas. Ja reakcijas izzūd, produkts ir noteikts pareizi. Ja reakcijas turpinās, vainīgā produkta meklēšana jāturpina. Obligāts ir pediatra apmeklējums, jo pastāv iespēja, ka bērna organisma reakcijas nemaz nav mammas uzņemtā uztura rezultāts.

Ieteicams pusfabrikātus svītrot no ēdienkartes pavisam, savukārt saldumus māmiņām gatavot mājās pašām, lai varētu būtu pilnīgi drošas par to sastāvu.

Ja mammai ir nepatīkami gremošanas simptomi pēc pākšaugu vai kāpostu lietošanas, tie uz laiku ir jāsvītro no ēdienkartes, kompensējot ar citu dārzeņu patēriņu.

Izmantotie avoti
1. PVO krūts barošanas vadlīnijas. Pieejams šeit. 
2. Chin, B.; Chan, E. S.; Goldman, R. D. Early Exposure to Food and Food Allergy in Children. Canadian Family Physician, 60(4), 2014, 338–339.
3. Joneja, J. M. Infant Food Allergy. Where Are We Now? Journal of Parenteral and Enteral Nutrition, 36(1), 2012, 49–55.
4. Food Standards Australia New Zealand, 2011. Pieejams šeit
5. AAP Committee on Drugs. The Transfer of Drugs and Other Chemicals into Human Milk. Pediatrics 93(1), 1994, 137-50.