Speciāliste: laikmetam mainoties, mainās arī mazuļa ādas kopšanas paradumi

Protams, nav tikai viena pareizā risinājuma, jo katrs bērniņš ir individuāls. Tomēr jāņem vērā, ka 21. gadsimta dzīvesveids ievieš korekcijas it visā – arī mazuļa ādas kopšanā. Par to vairāk stāsta ārste un “BENU veselības un skaistuma akadēmijas” lektore Irēna Putniņa.

Būtiski ir apzināties, ka pasaule mainās, tāpēc jaunās māmiņas vairs nevar pilnībā paļauties uz savu mammu un vecmammu ieteikumiem un pieredzi par bērna ādas kopšanu, kas tika praktizēta 20. gadsimtā. Laikam ejot, ir mainījušies dzīves apstākļi, kas veicina arī attiecīgas izmaiņas ādas kopšanas paradumos.

Sauss gaiss mājoklī

Mūsdienās lielākoties visas dzīvesvietas ir aprīkotas ar pakešu logiem un kvalitatīvu apkuri, nodrošinot telpās 20–25 grādu temperatūru. Lai gan nodrošināts komforts, tam visam ir blakusefekts - sauss gaiss mājoklī. Tādēļ šādos apstākļos svarīgi ir parūpēties par mazuļa ādas mitrināšanu, izmantojot bērnu eļļu vai ādas pieniņu. Īpašu uzmanību ādas mitrināšanai nepieciešams pievērst rudens un ziemas sezonās, kad pastāv krasa atšķirība starp iekštelpu un āra gaisa temperatūru, kas ādu sausina vēl vairāk.

Saules ietekme

Savukārt vasarā mazuļa āda ir jāsargā no saules kaitīgā starojuma, jo tas spēj ietekmēt ne tikai bērna ādas stāvokli, bet arī mazuļa vispārējo veselību kopumā. Esot saulē 5–15 minūtes, iespējams iztikt bez aizsargkrēma uzklāšanas, jo krēms aiztur ne tikai ultravioleto starojumu, bet arī D vitamīna uzņemšanu organismā. Tādēļ pāris minūšu atrašanās saulē bez aizsargkrēma mazulim būs pat veselīga, jo ļaus uzņemt vērtīgo vitamīnu. Savukārt ilgākai pastaigai ārpus mājas noteikti nepieciešams lietot mazulim speciāli piemērotu krēmu ar 30–50 SPF aizsargfiltru.

Ādas kopšanas līdzekļi

Lietojot ziepes, krēmus vai citus bērna ādas kopšanas līdzekļus, visieteicamāk ievērot principu – labāk mazāk nekā vairāk. Bērna ādai piemīt augstākas uzsūkšanas spējas nekā pieaugušajiem, tāpēc nevajadzētu pārspīlēt ar apjomīgu produkta daudzuma uzklāšanu. Tāpat bērna ādai piemīt arī dabīgs skābju aizsargslānis, kas to pasargā no ārējās vides ietekmes, taču, izmantojot nepareizus vai pārāk stiprus mazgāšanas līdzekļus, to viegli iespējams nomazgāt, padarot ādu uzņēmīgāku pret baktērijām un citiem ārējās vides faktoriem. 21. gadsimtā esam pārņemti ar tīrības kultu, taču jāatceras, ka ne katru reizi mazuli nepieciešams mazgāt ar speciāliem līdzekļiem, pietiks arī ar tīru ūdeni. 

Produktu sastāvs

Bieži vien, iegādājoties ādas kopšanas līdzekļus bērnam, tiek pievērsta uzmanība sastāvam – vai nesatur parabēnus, sulfātus, krāsvielas, smaržvielas un citas sintētiskas vielas. Tomēr ārste Irēna Putniņa vērš uzmanību vēl kādam aspektam - iegādājoties ziepes vai želeju, priekšroku vajadzētu dot līdzeklim, kam piemīt attīrošas īpašības, bet nav novērojama pārlieka putošanās. Pat, ja izmantotais līdzeklis nav alerģisks, bērns var ieelpot putu mākoni, kas attiecīgi var izraisīt alerģisku reakciju. 

Ādas īpatnības

Bērns ir daļa no ģimenes, tāpēc, izvēloties vai neizvēloties mazulim speciālus ādas kopšanas līdzekļus, vecākiem būtu jāizvērtē arī pašiem savas ādas īpatnības. Piemēram, ja vecākiem ir nosliece uz sausu ādu un viņi regulāri lieto dažādus kosmētiskos līdzekļus, visticamāk arī viņu atvasei būs nepieciešami speciāli līdzekļi veselīgas ādas uzturēšanai. Bet, ja ģimenē nav ierasts lietot ādas kosmētiku, arī mazuļa ikdienu nevajadzētu pārsātināt ar dažādu produktu klāstu. 

Raksts tapis “BENU veselības un skaistuma akadēmijas” ietvaros.