Bērna galvas avotiņš. Kas par to jāzina vecākiem

Vieta, kur mazuļa galvā ir iedobe jeb avotiņš, daudziem vecākiem liekas ļoti trausla, un labāk tai vispār klāt neskarties. Tomēr tik vārīga tā nemaz nav. Daba ir parūpējusies, lai nejauši pieskārieni to netraumētu. Vecāki vizītē pie pediatra var palūgt parādīt, kā avotiņam pareizi pieskarties, kā pārliecināties, ka tas tomēr nav tik neaizsargāts. Neaizaudzis avotiņš nerada paaugstinātu savainojumu risku, jo biezā galvas āda un smadzeņu apvalki rūpējas par pietiekamu smadzeņu aizsardzību līdz brīdim, kad avotiņi ir aizvērušies un pārklājušies ar saistaudiem un skrimšļaudiem. 
 

Kādēļ avotiņš ir nepieciešams

Tā kā dzemdību ceļi ir šauri, savukārt bērna galva – apaļa un salīdzinoši liela, lai mazulis piedzimtu, dzemdību laikā galvaskausa plātnes pārliecas viena pār otru. Tūlīt pēc dzemdībām zīdaiņa galva var izskatīties kā konuss, bet jau pēc dažām dienām galvas plātnes sabīdās tieši tā, kā tām jāstāv, – galva atgūst apaļu formu. Vēl svarīga avotiņu funkcija ir nodrošināt iespēju bērna pirmajā dzīves gadā viņa smadzenēm un galvaskausam strauji augt un veidoties. Mazulis šajā laikā apgūst daudz jaunu prasmju un iemaņu, tāpēc smadzenes aug strauji, un līdz ar tām aug arī galvaskauss.
 

Kad avotiņam ir jāaizaug

Lielais avotiņš ir aptuveni 1,5 cm x 1,5 cm liels rombveida atvērums, bet mazais avotiņš ir 2–3 mm liels. Sākot ar sesto dzīves nedēļu, avotiņi sāk vērties ciet. To, vai zīdaiņa galva aug normāli, ikmēneša pārbaudēs pārliecinās bērna ārsts. Galvas mērījumi ir obligāti veicami līdz bērna sešu mēnešu vecumam. Mazie avotiņi pakausī un sānos pirmā dzīves gada laikā aizveras pilnībā, bet lielais avotiņš virs pieres slēdzas tikai nepilnu divu gadu vecumā. 

Mazais avotiņš aizaug līdz trešajam dzīves mēnesim. Lielā avotiņa aizaugšanas laiks ir no 6. līdz 18. dzīves mēnesim. Pilnībā galvaskausa plātnes saaug kopā, tikai sasniedzot 20 gadu vecumu. Ja bērna galva aug un ir simetriska, par avotiņa izmēriem vecākiem nav jāuztraucas. Tas pats attiecas arī uz situāciju, ja bērniņš piedzimst ar mazu avotiņu, bet galva aug, tad tā ir iedzimta īpatnība, par kuru nav sevišķi jāuztraucas.

Pilnībā galvaskausa plātnes saaug kopā, tikai sasniedzot 20 gadu vecumu.

Dažreiz ikmēneša vizītēs dzird pediatru secinām, ka avotiņš aizaug vai arī neaizaug tā, kā tas ir pareizi. Ja avotiņš slēdzas pārāk vēlu, tas var liecināt par kalcija un D vitamīna trūkumu bērna uzturā. Pārāk ilgi neaizvēries avotiņš var norādīt arī uz kaulu vielmaiņas slimībām. 
 

Ja avotiņš aizaug par ātru

Avotiņiem ir vēl viens svarīgs uzdevums – tie nodrošina ātru asinsspiediena izlīdzināšanos galvā. Gadījumos, kad avotiņš slēdzas par ātru, bērns var būt niķīgs, nervozs, slikti gulēt. Iespējams, viņam sāp galva pārāk strauji aizaugošā avotiņa dēļ, jo spiediens galvā vairs netiek pareizi regulēts un arī smadzenēm nav, kur augt. Šādos gadījumos ārsts nosūta uz galvas ultrasonogrāfiju un, ja nepieciešams, arī pie neiroķirurga.

Tūlīt pēc dzemdībām bērnam galva var izskatīties kā konuss, bet jau pēc dažām dienām galvas plātnes sabīdās tieši tā, kā tām jāstāv, – galva atgūst apaļu formu.

Savā ārsta praksē pediatrs Edgars Mednis ir novērojis, ka arvien vairāk ir bērnu, kam avotiņš aizaug par ātru. Viņš pieļauj, ka tas ir saistīts ar nepamatotu un nevajadzīgu grūtnieču vitamīnu uzņemšanu un neveselīgu pārtiku, kā arī nevajadzīgi lietotu D vitamīnu. „Ir ļoti jāizvērtē, vai bērnam tiešām ir nepieciešams D vitamīns pilienu formā. Ja bērnu katru dienu ved ārā uz vairākām stundām, tad tas, iespējams, nav vajadzīgs,” uzskata ārsts, vienlaikus rekomendējot veikt nepieciešamās analīzes pirms D vitamīna lietošanas uzsākšanas.

Arī Dace Tropa iesaka šo vitamīnu zīdaiņiem dot ārsta noteiktajās devās. „Latvijā lielākoties ir D vitamīna trūkums, jo īpaši tas attiecas uz zīdaiņiem un pusaudžiem, kuriem teju visiem ir pazemināts D vitamīna līmenis”

Endokrinoloģe Dr. Iveta Dzīvīte-Krišāne stāsta, ka nevienā uz pētījumiem balstītā medicīnas datu bāzē (PubMed vai Cochraine) nav publikāciju ar pierādījumiem, ka D vitamīna lietošana ietekmētu avotiņa slēgšanās procesu. Speciāliste uzsver, ka starptautiski akceptētas vadlīnijas paredz obligātu D vitamīna profilaksi zīdaiņiem. 
 

Ja ir saslimšana

Ātrāk avotiņi var slēgties un galvas šuves saaugt, ja ir slimība – kraniostenoze. Tai var būt primārs un sekundārs cēlonis. Ja smagu dzemdību laikā bērna smadzenes ir cietušas un daļa pat gājusi bojā, galvas šuves saaug ātrāk. Bet kraniostenoze var būt arī ģenētiska slimība, ko ārstē operatīvi. Pieci fakti, ko vecākiem vajadzētu zināt par mazuļa galvas avotiņu:

• ja avotiņš ir pietūcis, tad jānoskaidro, kādos apstākļos tas noticis. Ja pēc ilgstošas raudāšanas, tad tā ir normāla parādība, bet, ja visu laiku, jākonsultējas ar ārstu. Ar ārstu jākonsultējas arī tad, ja avotiņš ir pietūcis pēc galvas sasišanas, augstas temperatūras, paaugstinātas nervozitātes. Tā var būt arī infekcijas pazīme;
• ja avotiņš ir iekritis laikā, kad mazulis ir slims – vemj, ir caureja. Tas var liecināt par šķidruma trūkumu organismā. Tajā pašā laikā tas var būt arī pavisam normāls stāvoklis, ja vecāki bērnu tur vertikāli – avotiņš var ieliekties gravitācijas iespaidā;
• no seniem laikiem ir palicis uzskats, ka liels avotiņš var nozīmēt, ka bērna galvā ir ūdens. Taču mūsdienās ir sonoskopiskās izmeklēšanas metodes, kas parāda, ka ne vienmēr liela avotiņa iemesls ir tieši šis. Lielā avotiņa palielināšanās gan var norādīt uz atsevišķām slimībām, bet tas ir komplekss jautājums, ko vērtē ārsts;
• galvas avotiņa ultrasonoskopija nav skrīninga metode, kas būtu obligāti jāveic visiem bērniem. Šī izmeklēšanas metode nedos atbildes uz jautājumiem, kāpēc bērns raud vai slikti guļ. To ir vērts veikt tad, ja mazulim ir pastiprināta atvemšana, ja viņš neaug, ja ir pazemināts muskuļu tonuss;
• priekšlaikus dzimušiem bērniem avotiņi ir lielāki.
• Pilnībā galvaskausa plātnes saaug kopā, tikai sasniedzot 20 gadu vecumu.

Izmantotā literatūra:

• Tiešsaistē: http://www.osteoporozesasociacija.lv/uploads/PDF/Biedru%20saraksts/MMukane_IRasa_D_vitami ns_petijumi_2015.pdf
• Global Consensus Recommendations on Prevention and Management of nutritional Rickets. Horm Res Paediatr, 2015.
• Evaluation, treatment and prevention of vitamin D deficiency: an Endocrine Society Clinical Practice Guideline. J Clin Endocrinol Metab, 2011.
• Vitamin D and Child Health. Extraskeletal and Other Aspects. Arch Dis Child, 2013.