Pareiza zīdīšanas pārtraukšana - kādā vecumā darīt un kā to izdarīt

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas paredz, ka bērnam līdz 6 mēnešu vecumam ieteicama ekskluzīvā zīdīšana, tas nozīmē, ka mazulis saņem tikai mammas pienu. Speciāliste teic, ka zīdīšanu iespēju robežās ieteicams saglabāt līdz bērna divu gadu vecumam un ilgāk. Ja zīdīšana tiek pārtraukta agrāk par gada vecumu, to mazuļa uzturā iesaka aizstāt ar mākslīgo piena maisījumu, jo bērna organisms nav pilnībā gatavs pāriet uz pieaugušo pārtiku. 
 

Piebarošana

Pēc bērna 6 mēnešu vecuma sasniegšanas bieži mammas pamazām sāk viņam piedāvāt kaut ko no pieaugušo ēdiena. Tajā periodā zīdīšana un piebarošana ir paralēli katrā ēdienreizē. Bērns zīdīšanu neuztver kā ēšanu. Tā, viņaprāt, ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Savukārt ēst ir interesanti, un tā ir jauna prasme, ko mācīties. Tātad – zīdīšana turpinās.

 

Nav mūžīgi zīdošo bērnu

Vairums mammu uzskata, ka bērns kādā noteiktā vecumā no krūts ir jāatradina, baidoties, ja to neizdarīs laikus, no zīšanas viņš nekad neatteiksies. Taču tā nav. Zīdīšanai, kā jebkuram dabīgam procesam, ir savs sākums un nobeigums. Dabiski bērnam aptuveni 2,5 līdz 3,5 gadu vecumā pakāpeniski izbeidzas zīšanas reflekss, līdz ar to viņš pats atsakās no krūts. Līdz tam, ja iespējams, var palikt viena zīdīšanas reize dienā, piemēram, vakarā pirms aizmigšanas. Ja mamma vienkārši ļaujas procesam, parasti viņa kādā brīdī saprot, ka bērns vairākus vakarus ir aizmidzis bez krūts. 

Zīdīšanas socializācija

Ar vārdu „socializācija” šajā gadījumā tiek saprasta dažādas pieredzes sniegšana bērnam saistībā ar zīdīšanu. Mammai ir jāapzinās, ka zīdīšanas paradumu veidošanā noteicošā loma ir viņai. Mamma ir tā, kura pamazām iemāca jaunos principus, ko pati konsekventi ievēro, pretējā gadījumā rodas situācijas, kad bērns pieprasa krūti un kliedzot „izģērbj” mammu sabiedriskajā transportā, taču šis stāsts ir par mammas nespēju kontrolēt situāciju. Ja pirmajos dzīves mēnešos mazulis ir saņēmis krūti pēc pieprasījuma teju jebkurā laikā un vietā, tai skaitā ārpus mājas, tad, viņam paaugoties, pamazām notiek socializācijas process. Tas nozīmē, ka pamazām bērns iemācās: 

• iemigt ar citiem cilvēkiem (tēti, auklīti, vecmāmiņu), ja mamma kādā reizē būs ārpus mājas. Bērns labi saprot – mammas nav, krūts nav;
• pagaidīt. Ja mamma dara kādu darbu, bet bērns pienāk vai pierāpo klāt un izrāda vēlmi pēc krūts, tad var viņam atbildēt, ka tūlīt. Sākumā tas nozīmē pagaidīt pāris minūšu, kamēr mamma pabeidz iesākto. Pamazām šo laiku var pagarināt. Te ir svarīgi būt godīgai un negraut bērna uzticēšanos – ja teici pēc brīža, tad arī piedāvā pēc brīža. Ja ir sajūta, ka mazulis ir pārdomājis vai aizmirsis prasīto, vienalga pārjautā – varbūt tomēr viņš vēlas. Un pamazām gaidīšana var ieviesties dažādās situācijās – „pagaidi, ienāksim no āra dzīvoklī, tad varēsi”, „pārbrauksim mājās, tad varēsi”. Var izdomāt kādu konkrētu vietu, piemēram, īpašo krēslu, kur pa dienu bērns drīkst zīst krūti;
• ka zīdīšana ir intīms process. Ja kāds atnāk ciemos vai paši ir ciemos, zīdīšana nenotiek citu cilvēku klātbūtnē;
• ka ir arī citi nomierināšanās veidi, piemēram, vienkārši pasēdēšana klēpī, dziesmas dziedāšana, mīļmantiņas apkampšana.
   

Dažkārt mammas domā – ja izbeigšu zīdīt, parādīsies vairāk brīvā laika. Taču brīdī, kad zīdīšana iet mazumā, bērns pēkšņi sāk izrādīt neremdināmu vajadzību pēc zīšanas. 

Ievērojot šos principus, laikā, kad bērnam aprit gads, mamma jau var doties strādāt uz visu dienu, un mazais labi iztiek bez krūts. Zīdīšana var būt vairs tikai no rīta un vakarā.

Piena nozīme bērnam pēc gada vecuma sasniegšanas

Imunitāte. Dažkārt mammas pārtrauc bērna zīdīšanu, sakot, ka pēc gada vecuma sasniegšanas pienam zūd uzturvērtība. Jā, uzturvērtība tiešām samazinās, sarūk olbaltumvielu daudzums, taču pienā joprojām ir visas vielas imunitātei. Tā kā bērnam imunitāte nobriest līdz sešu gadu vecumam, šāda veida atbalsts viņam joprojām ir ļoti nozīmīgs. Zīdīts bērns retāk slimo, un, ja slimo, ātrāk atveseļojas. Dažkārt mammas saka – „es nezīdu, mans neslimo”, savukārt cita saka – „zīdu, bet vienalga slimo”. Tomēr šādi nevar salīdzināt, jo zīdīšana ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka mazuļa veselību. Tāpēc salīdzināt bērnu var tikai ar viņu pašu. Ja konkrētais bērns netiktu zīdīts, ļoti iespējams, viņš slimotu vēl vairāk, slimības pārietu hroniskās stadijās. Starp citu, zīdīšana labi palīdz stresa mazināšanā un imunitātes stiprināšanā laikā, kad bērns sāk iet dārziņā.

Augšanas faktori. Mammas pienā ir vielas, kas nepieciešamas bērna smadzeņu augšanai un nervu sistēmas attīstībai. Smadzenes aug ļoti strauji. Bērnam piedzimstot, smadzeņu apjoms ir 30%, gada vecumā – 70% no pieauguša cilvēka smadzeņu apjoma, trīs gadu vecumā – 90% no smadzeņu apjoma. 
 

Gremošanas sistēmas atbalstīšana. Mammas piens darbojas kā dabīgais probiotiķis, kas bērna zarnu traktā palīdz veidot mikrofloru. Pilnībā cilvēkam mikroflora izveidojas līdz astoņu gadu vecumam, un sākumā tā ir trausla un nestabila. Ja bērns ēd to pašu, ko mamma, tad mammas pienā ir konkrētā ēdiena fermenti, kas palīdz bērna gremošanas sistēmai tikt galā ar cietā ēdiena sagremošanu. 
 

Ceļš uz zīdīšanas nobeigumu. Paradumu maiņa soli pa solim

Ja mamma vēlas atradināt bērnu no krūts ātrāk, nevis gaidīt, kad viņš no tās atteiksies pats, svarīgi to darīt pakāpeniski.

Samazini zīdīšanas reižu skaitu. Samazinot zīdīšanu skaitu, pirmās, no kurām var atteikties, ir tās, kas ir nomoda laikā. Zīdīšanas reizes pirms iemigšanas un pēc pamošanās sākotnēji labāk saglabāt. Līdz gada vecumam bērns, visticamāk, modīsies zīst arī naktīs. Aptuveni līdz gada vecumam mazulis aug visu diennakti, tāpēc gan ēšana, gan mošanās ir normāla parādība. Lieki nerunā par zīdīšanu. Laikā, kad notiek zīdīšanas pārtraukšana, centies nevalkāt apģērbu, kas izceļ vai izrāda krūtis, tādējādi bērnam atgādinot par zīšanu. Vienojieties ar mājiniekiem, ka lieki neatgādināsiet bērnam, kāds viņš malacis, ka vairs nezīž krūti, un nežēlosiet viņu, ka pieniņš beidzas, jo šādas sarunas nevajadzīgi liks bērnam domāt par zīšanas procesu.

Novērs uzmanību. Ja esat uzsākuši zīdīšanas pārtraukšanas procesu, bet bērns izrāda vēlēšanos tikt pie mammas krūts, sāc ar alternatīvu piedāvāšanu – paskatīties grāmatiņu, padzerties ūdeni vai tēju, ēst biezeni vai putru. Nekad nepiedāvā alternatīvas, kas var kļūt nevēlamas, – animācijas filmu skatīšanos, rotaļāšanos ar kārotiem, bet bīstamiem priekšmetiem.
 

Pamazām atdali zīšanas procesu no aizmigšanas. Ejot gulēt, ar bērnu var sarunāt, ka viņš zīž noteiktu laiku, piemēram, kamēr mamma lēnām skaita līdz desmit (vai jebkuram citam ciparam). Kad ir izskaitīts, mamma var vienkārši pagulēt blakus, paglāstīt mazuļa muguru vai paturēt roku, kamēr viņš aizmieg.

Naktī, ja iespējams, iesaisti tēti. Tas, ka zīdīšana tiek pārtraukta pilnībā, vēl nenozīmē, ka bērns uzreiz nogulēs visu nakti un nemodīsies. Tā kā vairs nebūs mierinošās krūts, vecākiem būs jāpiedāvā bērnam padzerties ūdeni, jāaijā uz rokā, jāpaijā. Un te tētis var būt labs palīgs. Bērnam ir vieglāk pieņemt pārmaiņas – ja midzina tētis, loģiski, ka krūts nav. Ja mazulis naktīs ir ļoti nemierīgs un laktācija vēl pilnībā nav beigusies, ir vērts pārdomāt – varbūt zīdīšanu naktī tomēr kādu laiku atstāt.
 

Velti bērnam gana daudz uzmanības. Dažkārt mammas domā – ja izbeigšu zīdīt, parādīsies vairāk brīvā laika. Taču brīdī, kad zīdīšana iet mazumā, bērns pēkšņi sāk izrādīt neremdināmu vajadzību pēc zīšanas. Viens no iemesliem – līdztekus ar zīdīšanas samazināšanos, samazinās arī uzmanība, ko mamma velta bērnam. Un bērns meklē veidus, kā šo uzmanību kompensēt. 

Atkāpes no ierastā

Ja gadās, ka bērns ir saslimis vai ir bijuši kādi citi emocionāli pārdzīvojumi, var būt tā, ka viņš izrāda pastiprinātu interesi par zīšanu. Iespēju robežās tai vajag ļauties, jo bērnam ir vajadzīgs mierinājums un endorfīni, kas ir mammas pienā. Uz to periodu var nedaudz palielināties piena daudzums, kas samazinās, ikdienai atgriežoties ierastā ritmā.
 

Pārmaiņas krūtīs, samazinoties zīdīšanas biežumam

Visbiežāk bērnam līdz gada vecumam ēdienkartē jau būs iekļauts salīdzinoši plašs pieauguša cilvēka ēdienu klāsts. Mammas piena daļa mazuļa uzturā būs vairs tikai 20–30%, līdz ar to piena veidošanās krūtīs būs samazinājusies.
 

Ja bijuši kādi emocionāli pārdzīvojumi, var būt tā, ka bērns izrāda pastiprinātu interesi par zīšanu. Iespēju robežās tai vajag ļauties, jo mazulim ir vajadzīgs mierinājums un endorfīni, kas ir mammas pienā.

Ja starp zīdīšanas reizēm veidojas lielākas laika atstarpes un piens tomēr sakrājas tādā daudzumā, ka mammai izraisa diskomfortu, var to atslaukt līdz atvieglojuma sajūtai, lai neveidotos piena sastrēgums (par šo tēmu lasi iepriekšējā numurā – pieejams: www.mammamuntetiem.lv/zurnals). Ja periodā, kad zīdīšana ir pārtraukta, krūtis pārpildās, kļūst cietas, var atslaukt pavisam nedaudz – līdz atvieglojuma sajūtai. Aptuveni divu nedēļu laikā piena dziedzeris pielāgosies jaunajai situācijai un piena ražošanas apjomi samazināsies. Krūtīs notiks piena dziedzeru audu redukcija – tie pārtaps taukaudos un saistaudos. Piena sastāvs nedaudz būs pielīdzināms pirmpienam – tā būs maz, koncentrēts un vairs nebūs paredzēts izsalkuma remdēšanai. Kad bērns beidz zīst pavisam, izdalījumi no krūtīm var būt pat vairākus mēnešus. Bet tie nedrīkst tecēt un pavairoties. Ja parādās asiņaini izdalījumi, jādodas pie ārsta. Ja ir bažas, labāk konsultēties ar speciālistu.

Ņem vērā!

- Svarīgi, lai bērns, kuram mammas piens vairs nav galvenais pārtikas avots, pirms gulētiešanas ir labi paēdis. Ja vakariņas ir pulksten 8, bet gulēt iet 10, pieaugušajiem ir pieņemami vairs neēst, bet bērns var justies izsalcis. Ir normāli, ja viņš vēl ieēd īsi pirms aizmigšanas, protams, pēc tam atceroties iztīrīt zobus. Ja bērns naktī prasa krūti, vispirms piedāvā ūdeni – iespējams, viņš vienkārši ir izslāpis.

- Bērns ir spējīgs pielāgoties dažādiem zīdīšanas modeļiem, piemēram, ja mamma diennakti strādā, trīs dienas ir mājās. Ja bērns dzīvo vasarnīcā pie vecmāmiņas, bet mamma atbrauc trešdienas pēcpusdienās un nedēļas nogalēs.

- Mamma var izvēlēties bērnu atradināt no zīdīšanas sev vēlamā laikā, un apkārtējiem būtu šis lēmums jārespektē.

Ko nedarīt laikā, kad bērnu atradini no krūts?

• Nemāni bērnu, ka krūts kļuvusi veca, slima vai slikta.
• Iespēju robežās neatradini pārāk strauji. Tas nozīmē neaizvest bērnu uz trim dienām pie vecmammas un pēc atbraukšanas nepaziņot, ka krūts vairs nebūs. Tas nav labi arī piena dziedzeriem, jo tie vēl aktīvi ražo pienu, arī hormonālā sistēma nav gatava šādām pārmaiņām. Ja bērnam pārāk strauji atņem zīšanas iespēju, viņš var sākt zīst pirkstus, segas stūrus vai ko citu.
• Neatņem krūti vienlaikus ar knupi.
• Ja iespējams, zīdīšanu nepārtrauc vienlaikus ar dārziņa gaitu uzsākšanu vai citām radikālām pārmaiņām ikdienā.

Vai zīdīšana samazina iespēju saslimt ar vēzi?

Ir pierādīts, ka zīdīšana neveicina onkoloģisko procesu sākumu. Tieši otrādi – samazina reproduktīvo orgānu onkoloģisko slimību riskus gan mātei, gan bērnam. Tajā pašā laikā grūtniecības un vēlāk arī zīdīšanas periodā organismā aktivizējas augšanas hormoni, līdz ar to, ja sievietes organismā kaut kas ļaundabīgs ir bijis, onkoloģiskie veidojumi var sākt aktīvāk attīstīties.
 

Avoti:

1. Clinical Guidelines for the Establishment of Exclusive Breastfeeding, ILCA. Pieejams tiešsaistē: www.ilca.org

2. Global Strategy for Infant and Young Child Feeding World Health Organization, UNICEF. Pieejams tiešsaistē: http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/42590/1/9241562218.pdf

3. Replija, Dž., Murketa, T. Bērna vadīta ēšana. Rīga: „Muki Buki”, 2012.

4. Защитные иммунные свойства грудного молока. Pieejams tiešsaistē: http://gvinfo.ru/zashitn_svoistva_moloka_lg

5. Association Between Breastfeeding and Intelligence, Educational Attainment, and Income at 30 Years of Age. Pieejams tiešsaistē: http://thelancet.com/

6. In Vitro Study Finds Digested Baby Formula Toxic to Cells. Pieejams tiešsaistē: http://clinicalnews.org/2014/11/08/in-vitro- study-finds- digested-baby- formula-toxic- to-cells/

7. Комплекс HAMLET, возникающий из грудного молока, убивает раковые клетки. Pieejams tiešsaistē: http://gvinfo.ru/node/197