Koliku iemesls zīdaiņiem – "priekšējais" un "aizmugurējais" piens

Par koliku izplatītāko iemeslu stāsta Dubultu doktorāta galvenā vecmāte Anastasija Pavloviča-Viļčinska.

Pirmajās divās dzīves nedēļās vairums mazuļu saņem tikai mātes pienu. Piena apjomi nav lieli, tāpēc tā sagremošana notiek  diezgan viegli. Trešajā dzīves nedēļā zīdainim nepieciešamās pārtikas apjoms aug, bet nepareiza krūts satveršana vai slikta zīdīšanas tehnika samazina piena kvalitāti - bērniņš ēdot saņem vairāk „priekšējo pienu”. Tieši tad parādās vecākiem tik pazīstamā aina - ēšanas laikā vai drīz pēc tās bērns sāk spiest kājas pie vēdera, kļūst nemierīgs, strauji piesarkst un sāk kliegt. Tas var turpināties ilgi un nepārejoši. Tieši šādas izpausmes sauc par zīdaiņu zarnu kolikām. 

 
Iespējamie koliku iemesli:

• gremošanas sistēmas nobriešana notiek aptuveni trīs mēnešus;
• kāda pārtikas produkta nepanesamība vai alerģija;
• „priekšējā” un „aizmugurējā” piena disbalanss.

 
Jaunās māmiņas bieži sūdzas ģimenes ārstam, ka bērna vēdera izeja ir putaina, ūdeņaina, ar skābu smaku, zaļganā krāsā un ar nesagremotiem kunkuļiem. Tas izraisa anālās atveres kairinājumu, apsārtumu un iekaisumu. Ēšanas laikā mazulis ir nemierīgs un, iespējams, dēļ vēdera sāpēm, atsakās no krūts.

Pirmajās nedēļās zīdainītis ir labi pieņēmies svarā, bet neizprotamās uzvedības dēļ mamma pieņem, ka viņas piens ir slikts. Ja šajā situācijā ģimenes ārsts nav pietiekami zinošs par krūts barošanas fizioloģiju, tad viņš ātri vien piekrīt māmiņas bažām: "Jā, jums, iespējams, ir laktāzes nepietiekamība vai disbakterioze"  un iesaka pārbaudīt piena sterilitāti vai arī iesaka bērnu pārvest uz bezlakozes maisījumu.
Un tad sākas... dārgas un nevajadzīgas fēču analīzes, bērna barošana ar mātes piena aizvietotāju. Visi atviegloti uzelpo, bet cilvēku apziņā nostiprinās mīts, ka mātes piens var būt slikts. Bet tas principā nav iespējams!

Vecāku bieds - laktāzes nepietiekamība
Daudzi vecāki, dzirdot diagnozi „laktāzes nepietiekamība”, sākt ļoti uztraukties. Patiesībā šī diagnoze tiek uzstādīta pārlieku bieži un nepamatoti. 
Ogļhidrātu izmeklēšana fēcēs, uz kā pamata parasti tiek uzstādīta diagnoze, vēl nenozīmē diagnozi "laktāzes nepietiekamība”. Bet pats svarīgākais ir tas, ka latktāze bērnam ir nepieciešama smadzeņu attīstībai, tieši tāpēc tā mātes pienā ir tik daudz.
Lai saprastu, kāpēc mazulim sākas kolikas, jāzina, kā notiek viņa attīstība. Deviņi mēneši mātes ķermenī ir pārāk īss laika posms, lai bērna orgāni pietiekami attīstītos. Tāpēc piedzimstot, mātes pienam ir būtiska nozīme orgānu tālākā nobriešanā. Piemērojoties bērna vecumam un vajadzībām, mātes piena sastāvs mainās visu bērna augšanas laiku. Pirmajās 3-4 dzīves dienās jaundzimušais saņem pirmpienu, bet vēlāk – pārejas pienu.

Pirmpiens mazajam tiek ļoti maz, tā devas ir niecīgas, bet tieši tāpēc tā sastāvs vislabāk atbilst jaundzimušā vajadzībām. Pirmpiens labi pārstrādājas bērna organismā. Salīdzinot ar nobriedušu mātes pienu, jaunpienā ir vairāk proteīnu, mazāk laktozes, tauku un vitamīnu. Šajā pienā ir vairāk arī taukos šķīstošu vitamīnu un dažu minerālvielu, hormonu un citi aizsargājoši faktori. Pirmpiens nodrošina kuņģa gļotādas un zarnu trakta aizsardzību. Faktiski tā nav tikai pārtika, bet arī bioloģiski aktīvs produkts, kas nepieciešams jaundzimušā attīstībai pirmajās dzīves dienās. Tieši tāpēc ir tik svarīgi jaundzimušo pielikt pie krūts 20-30 minūtes pēc piedzimšanas. 
 
Mātes piens nobriest un pieņem pastāvīgu sastāvu 2-3 nedēļu laikā. Tieši šajā laikā zīdaiņiem tiek novērotas arī zarnu kolikas. Tagad ir zināms, ka nobriedušam pienam nav viendabīgs sastāvs. „Priekšējā” piena porcija ir ūdeņaināka, tāpēc jaundzimušajam nav nepieciešams papildus ūdens. Šajā piena porcijā ir daudz laktozes jeb piena cukura, vitamīnu, minerālvielu un imūnglobulīnu, kas aizsargā mazuli. Savukārt „aizmugurējā” piena porcija satur vairāk taukus un fermentus, kas palīdz sagremot pienu.
 
Laktozes fermentu ietekmē laktoze uzsūcas tievajā zarnā. Jaundzimušajam līdz trīs mēnešu vecumam ir fizioloģisks šī fermenta deficīts, tāpēc daļa nepārstrādātās laktozes nokļūst resnajā zarnā. Tomēr tā tam ir jābūt, jo baktēriju ietekmē laktoze tiek pārvērsta laktātā un taukskābēs, kas ir enerģijas avots nervu šūnām un resnai zarnai. Vienlaikus palielinās arī kuņģa skābju līmenis, radot nelabvēlīgu vidi slimību mikrobiem un palīdzot augt kuņģim nepieciešamajām laktobaktērijām. Uzlabojas kalcija, dzelzs, cinka un fosfora uzsūkšanās. Šī procesa - fermentācijas blakusprodukts ir gāzes.
 
Gāzu pārpilnība zīdaiņa zarnu traktā ir normāla un tā saistīta ar intensīvu rūgšanas procesu. Dažiem bērniem laktāzes ferments nobriest vēlāk, bet īsta laktāzes nepietiekamība, kas skaidrojama ar ģenētisku iedzimtību un saistīta ar pilnīgu laktāzes trūkumu vai nopietnu šī fermenta trūkumu, sastopama ļoti reti.

 
Kāpēc kļūdās pediatri?
Kāpēc pediatri laktāzes trūkumu atklāj gandrīz katram otrajam bērnam? Kā cilvēce ir izdzīvojusi līdz šim, ja šī slimība, kas noved pie spēku izsīkuma, tiek konstatēta pusei jaundzimušo? Viss slēpjas faktā, ka patiesībā tās ir sekas nepareizai zīdīšanai. Bērns tiek nepareizi barots un saņem daudz ar laktozi bagāto „priekšējo” pienu, nesaņemot taukiem bagāto „aizmugurējo” pienu.

Ja bērnam ir zaļgana, putaina vēdera izeja ar nepārstrādātiem kunkuļiem, vēdergraizes, uzpūties vēders, ja viņš vāji pieņemas svarā, pirmais, kam jāpievērš uzmanība – kā viņš tiek barots. Bet, vecāki, nesteidzieties ar bērna vēdera izejas satura un sava piena izpēti. Lūdzu nesāciet mazuli uzreiz barot ar mākslīgajiem piena maisījumiem!

Nepārtrauciet zīdīšanu!

• Turpiniet barošanu ar krūti, tikai sekojiet dažiem vienkāršiem noteikumiem:
• Bērnu pie krūts ir jāliek pareizi, pretējā gadījumā krūts netiks pietiekoši stimulēta piena izstrādāšanai. Tādā gadījumā pat barojot bieži, bērnam ir ir grūti izzīst „aizmugurējo” taukiem bagāto pienu.
• Līdz laktāzes pilnai nobriešanai (3-4 mēneši), mazuli jābaro ne mazāk kā 10 -12 reizes diennaktī, ļaujot viņam atrasties pie krūts tik ilgi, cik viņš vēlas
• Sekojiet tam, lai bērns ēstu pienu, nevis vienkārši zīstu krūtsgalu;
• Nenoslauciet pienu, jo tas pārsvarā stimulē "priekšējā” piena izstrādāšanos;
• Barojiet bērnu naktī, tad barošana būs sabalansētāka, jo naktī izstrādājas vairāk „aizmugurējā” piena.

 
Ja sekosiet šiem noteikumiem, bērns nebūs jāārstē ar laktāzi vai jāpāriet uz mākslīgo piebarošanu. Māmiņai nevajadzēs arī ierobežot savu ēdienkarti, vienīgais, ko tādā gadījumā iesaka izslēgt, ir piens un saldumi.