Radostja, Faustīne, Čibugo Saksesa un Klims Zorijs - Latvijā pērn reģistrēti arī šādi reti vārdi

Amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka 2013.gadā pieņemti 203 lēmumi par vārda maiņu, savukārt 2014.gadā bija 204 šādu lēmumu, bet pērn atkal 203. Šogad līdz 14.oktobrim pieņemti 172 lēmumi - tātad vidēji 18 vārda maiņas gadījumi viena mēneša laikā. 

"Pārsvarā kā vārda maiņas iemeslu personas iesniegumos norāda apgrūtinātu iekļaušanos sabiedrībā. Vārda maiņas iemesli ir dažādi: izceļošana uz ārvalstīm, darba jautājumu kārtošanu ārvalstīs, proti, nereti latviskas cilmes vārdi konkrētajā valstī ir grūti izrunājami. Līdz ar to personas izvēlas vārdus bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm, piemēram, Jūlija maina uz Julia, Natālija uz Natali," pastāsta departamentā. 
 

Izlasi arī: 
Jānis, Jēkabs, Made, Māra – vai zini, kuri ir patiešām latviski vārdi un kuri aizguvumi no citām valodām?
Vārda izvēle mazulim - vai tas ietekmē bērna personību un dzīvi
Vārdiņš bērnam - skanīgs, oriģināls, mantots? Saprātīgi ieteikumi bērna vārda izvēlei
 

Izrādās, ka cilvēki reizēm ne tikai vēlas svītrot kādu no vārdiem, bet tieši otrādi - pievieno vēl vienu, pamatvārdu nereti liekot kā otro, piemēram, vārdu Maksims maina pret Dominiks Maksims. Ir gadījumi, kad cilvēki vēlas pievienot savam vārdam kristīto vārdu. Nereti personas vēlas mainīt vārdu, jo esošais vārds rada negatīvas asociācijas, proti, nespēj sadzīvot ar to. Iemesli var būt dažādi – apsaukāšana no vienaudžiem skolas laikā, stāsta departamentā.

Ziņojām, ka nesen Lielbritānijā veiktā aptauja atklājusi interesantu ainu - piektdaļa vecāku nožēlo savulaik veikto izvēli dot bērnam nedzirdētu vārdu. Vecāki skaidrojuši, ka, izvēloties vārdu, nav rūpīgi padomājuši, ka tas var veidot nepatīkamas atskaņas, dīvainas iesaukas un pat radīt netīkamas asociācijas. 

Nesen Lielbritānijā veiktā aptauja atklājusi interesantu ainu - piektdaļa vecāku nožēlo savulaik veikto izvēli dot bērnam nedzirdētu vārdu.

Latvijā šādas statistikas gan nav, taču skaidrs ir viens - arī pērn Iedzīvotāju reģistrā iekļauti vairāk nekā 2000 retu personvārdu, no kuriem, visticamāk, liela daļa ir dota Latvijā dzimušiem bērniem. 

Jāņem gan vērā fakts, ka Iedzīvotāju reģistrā iekļauj arī ārvalstīs dzimušus cilvēkus, kuri pārcēlušies šurp. Tāpat bērnu vecāki var būt ārzemnieki, tāpēc, lai arī mums šie vārdi varētu šķist neierasti, kādā citā valstī tie ir pavisam parasti. 

Kā portāls Kasjauns.lv uzzināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), pērn Iedzīvotāju reģistrā iekļauti šādi reti personvārdi: Aella (kopā reģistrā iekļautas 2 personas ar šādu vārdu), Danilo (9), Virsavija (6), Alira (1), Alsu Ariana (1), Aris (4), Asele (1), Bille (5), Bohdana (1), Briāns (1), Djesi (1), Doā (1), Dobrinja (1),  Davuds (4), Eisteins (1), Elife (1), Emīrs (7), Faustīne (2), Ferra (1), Gariks (9), Geraklits (1), Haniela (1), Idelia (1), Iļšats (1), Īvī (1), Jorta (1), Kastanis (1), Milaslava (1), Noija (1), Radostja (1), Rugi (1), Sofiko (6), Tajus (1), 

Saskaņā ar PMLP datiem, pērn reģistrēti arī šādi neierasti vārdi: Aksels Žiljēns (1), Čibugo Saksesa (1), Darians Darias (1), Darina Darja (1), Džordans Edvīns Čukvudi (1), Gustavs Didjē (1), Klims Zorijs (1), Mila Lūčija (1), Namejs Uldriķis (1), Otis Mišels (1), Platons Nikolajevičs (1), Pīters Oghenerunors (1), Žans Šarls (1), Žaks Auseklis (1). 

Avots: www.kasjauns.lv