Laktozes nepanesība mazulim. Kas tā ir, un kā tikt galā, nepārtraucot zīdīšanu

Laktoze ir piena cukurs (ogļhidrāts), kas lielā daudzumā ir mātes pienā, piena maisījumos, arī govs un kazas pienā. Savukārt laktāze ir ferments, kas sadala laktozi sastāvdaļās – glikozē un galaktozē. Laktāzi izstrādā tievās zarnas gļotādas šūnas un normālas zarnu mikrofloras baktērijas – bifidobaktērijas, laktobaktērijas, zarnu nūjiņas. Šā fermenta deficīts organismā ir laktāzes nepietiekamība, kas izraisa laktozes nepanesību jeb laktozes uzsūkšanās traucējumus. Tas nozīmē arī to, ka slikti pārstrādājas visi produkti, kas satur piena cukuru. 

Pasaules Veselības organizācijas slimību klasifikatorā nav termina „piena nepanesība”. Tas ir sadzīves nosaukums, ko izmanto, lai raksturotu gremošanas problēmas, kas rodas, lietojot piena produktus. Iespējams, tāpēc vecāki ļoti bieži laktozes nepanesību jauc ar pavisam citām problēmām – govs piena olbaltuma nepanesību un piena alerģiju.  

Laktozes nepanesamības pazīmes mazulim

Laktozes nepanesības simptomi zīdainim ir nepietiekams svara pieaugums, nemierīgums un raudulīgums; zaļa, izteikti skāba un putojoša kaka 8–10 reizes diennaktī. Mazulim parasti ir laba ēstgriba, viņš kāri sāk zīst, bet gandrīz uzreiz sāk raudāt un atlaiž krūti. Bērns ir kaprīzs, rausta kājas, spiež tās pie vēdera, „izspļauj” krūti. Viņš var būt nemierīgs pēc barošanas, ir uzpūties vēders, var būt vērojama atgrūšana. Smagos gadījumos bērns slikti pieņemas vai pat zaudē svaru, var kavēties attīstība. 

Simptomi pastiprinās līdz ar apēstā piena daudzuma palielināšanos. Pirmajās dzīves nedēļās nekādu traucējumu pazīmju vēl nav, bet 2.–3. dzīves nedēļā sākas pastiprināta gāzu izdalīšanās, vēlāk parādās sāpes vēderā un tikai pēc tam šķidra vēdera izeja. 

Nereti, redzot šādu ainu, ģimenes ārsts iesaka mammai pārtraukt zīdīt bērnu, jo pienā esot pārāk daudz laktozes, bet fermenta laktāzes šā cukura šķelšanai bērnam ir maz. Mazulis nespēj pilnvērtīgi sagremot pienu, tāpēc ātri, ar caurejas palīdzību, atbrīvojas no apēstā mātes piena. Kā nākamais solis ir ieteikums sākt bērnu barot ar bezlaktozes piena maisījumiem. Un tas visbiežāk ir pilnīgi aplams ieteikums!

Kāpēc rodas laktozes nepanesība

Bērnam līdz trīs mēnešu vecumam laktozes nepanesība ir fizioloģiska norma. Cilvēka organisms sāk izstrādāt laktāzi vēl pirms dzimšanas – aptuveni no embrija 10–12 nedēļu vecuma. Laktāzes līmenis sāk palielināties aptuveni 34. nedēļā, sasniedzot maksimumu 37.–40. nedēļā. Tāpēc no laktāzes nepietiekamības visbiežāk cieš neiznēsāti bērni – viņu zarnu trakts nav sasniedzis vajadzīgo jaundzimušajam tik nepieciešamā fermenta līmeni. Trīs līdz četru mēnešu vecumā fermenta aktivitāte sasniedz normu.

Ēdot mātes pienu, zīdainis faktiski saņem tik daudz laktozes, kas pat veselam trīs mēnešus vecam bērnam pilnībā netiek sašķelts. Nesašķeltā un nesagremotā veidā tā nokļūst resnajā zarnā un tur kalpo kā barotne derīgajām pienskābes baktērijām (bifidobaktērijām, laktobaktērijām, laktopozitīvajām zarnu nūjiņām). Šīs baktērijas sašķeļ laktozi gāzēs, ūdenī un taukskābēs, kas rada zīdaiņu izkārnījumu skābo smaku. Šīs taukskābes ir svarīgas zarnu trakta saraušanās regulēšanā, sāļu un ūdens uzsūkšanās procesā. Turklāt skābā vide kavē pūšanas baktēriju vairošanos.  

Tā kā laktāzes nepietiekamība visbiežāk ir sekas tam, ka fermentatīvā sistēma un zarnu trakts nav nobrieduši, tad nedrīkst celt paniku un pārtraukt zīdīšanu.

Ja zarnu traktā ir pārāk daudz nesašķeltas laktozes, bet pienskābo baktēriju nepietiek, tad nesagremotā laktoze provocē ūdens nokļūšanu no organisma zarnu dobumā, un tā rezultātā bērnam attīstās caureja. Analīzes laktozes nepanesības noteikšanai nav jāveic, jo problēmu var ļoti labi noteikt pēc simptomiem un uzklausot vērīgas mammas novērojumus. 

Tā kā laktāzes nepietiekamība visbiežāk ir sekas tam, ka fermentatīvā sistēma un zarnu trakts nav nobrieduši, tad nedrīkst celt paniku un pārtraukt zīdīšanu. Ja bērnam uzreiz atņem laktozi un sāk barot ar bezlaktozes piena maisījumu, viņa vēdera izeja normalizējas diennakts laikā. Ja tiek lietots maisījums ar zemu laktozes saturu, tad nepatīkamās izpausmes pāriet nedēļas laikā. Taču šajā gadījumā derīgās baktērijas nesaņem barību, samazinās zarnu satura skābums, un zarnās ieviešas slimības izraisošie mikrobi. 

Kā saglabāt zīdīšanu

• Pirmkārt, nedaudz pacietības. Iespējams, ka pēc trīs mēnešu vecuma viss normalizēsies. Ja bērnam ir zaļi izkārnījumi, bet citādi viņš jūtas labi, nav niķīgs un pieņemas svarā, mammai nav vajadzības meklēt problēmu un kaut ko risināt. Parasti trīs mēnešu vecumā zīdaiņa vēderā viss sakārtojas.
• Otrkārt, barojošai mātei jāpārskata sava diēta, izslēdzot ēdienus, kas var izsaukt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, – koncentrētas sulas, koncentrētus buljonus, garšvielas, ceptus ēdienus. No ēdienkartes jāsvītro produkti, kas veicina gāzu veidošanos, – saldumi, pākšaugi, skābēti kāposti,  āboli lielos daudzumos. Jāizslēdz piens, īpaši, ja to lieto kopā ar saldu tēju. Tiesa, laktoze no govs piena nekādi nevar nokļūt mātes pienā. Tomēr šis produkts arī pastiprina gāzu veidošanos jebkuram bērnam – gan tam, kam ir laktāzes nepietiekamības simptomi, gan pilnīgi veselam. Toties mamma drīkst lietot skābpiena produktus un saldo krējumu. Nav jāierobežo siera un sviesta lietošana.
• Treškārt, jāmaina zīdīšanas taktika. Mātes piena „sākuma” piens satur daudz piena cukuru jeb laktozes. Bet „beigu” piens, kas izdalās vēlāk zīdīšanas laikā, ir biezāks un satur trīs reizes mazāk laktozes un vairāk tauku. Lai šķeltu piena cukuru – laktozi –, nepieciešamas taukvielas, kas atrodamas tieši „beigu” pienā. Bērns no šā piena paēd labāk un vēders to pārstrādā vieglāk.

Praktiski padomi! 

• Ja mammai ir daudz piena, tad „sākuma” pienu (apmēram 30 ml) var atslaukt un krūti mazulim dot tikai pēc tam. Laktāzes nepietiekamības izpausmes izzudīs dažu dienu laikā.
• Ja mammai ir maz piena, var atslaukt pavisam nedaudz un paturēt ilgāk bērnu pie krūts.
• Ja zīdainis krūti prasa bieži, tad dod tik, cik prasa, bet krūtis maina ik pēc 2–3 stundām, lai mazulis paspētu izzīst „beigu” pienu.
• Ja mammai ir hiperlaktācija, proti, piena ir ļoti daudz, bērns tiek pie „sākuma” piena, pieēd pilnu vēderu, bet līdz „beigu” pienam netiek. Šādā gadījumā mazulis labi pieņemsies svarā, jo saņems daudz ogļhidrātu, bet visu laiku mocīsies ar šķidru kaku, sāpošu, uzpūtušos vēderu, gāzēm, būs raudulīgs. Tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka bērnam ir laktozes nepanesība. Vienkārši viņam pietrūkst treknā „beigu” piena. Mammai tādā gadījumā iesaka retāk mainīt krūti, piemēram, dodot vienu krūti 2–3 reizes pēc kārtas. Uzlabojumus parasti var redzēt jau divu nedēļu laikā. 
   

Kas var veicināt laktozes nepanesību 

1. Ir cilvēki, kuriem ir iedzimta primāra laktāzes nepietiekamība, proti, šis ferments netiek izstrādāts vispār. Tādā gadījumā ferments laktāze papildus jāuzņem ikreiz, kad tiek lietots svaigpiena produkts.   Ģimenē laktāzes nepietiekamība var tikt nodota no paaudzes paaudzē. 

Pasaules Veselības organizācijas slimību klasifikatorā nav termina „piena nepanesība”. Tas ir sadzīves nosaukums, ko izmanto, lai raksturotu gremošanas problēmas, kas rodas, lietojot piena produktus.

2. Vēdera infekcijas, piemēram, rota vīruss un citas infekcijas, kas bojā zarnu trakta bārkstiņas. Tā kā rota vīruss skar tieši tās tievās zarnas šūnas, kas nepārtraukti izstrādā laktāzi, bērniem, kuri tiek zīdīti, slimības simptomi ir ļoti izteikti. Pēc rota vīrusa infekcijas pārslimošanas jebkuram mazulim var parādīties laktozes nepanesība. Tāpēc ārsti neiesaka dot svaigu pienu, ja ir bijusi saslimšana ar vēdera vīrusu. Organismam jādod laiks, lai zarnu trakts pats sakārtotos.

3. Ferments laktāze zarnu traktā beidz izstrādāties, ja cilvēks ilgstoši nelieto uzturā piena produktus. Organisms saprot, ka konkrētais ferments, kas šķeļ piena cukuru, vairs nav nepieciešams, un to vairs neizstrādā. 

Ja problēma nemazinās

Ja, bērnam sasniedzot 3–4 mēnešu vecumu, mātes eksperimenti ar piena atslaukšanu nedod vēlamos rezultātus, mazuļa vēders turpina sāpēt un tā izeja ir putaina, tad kā risinājums tiek piedāvāts papildus lietot speciālu uztura bagātinātāju – laktāzi. Pulverīti mazulim dod pirms katras barošanas reizes. Tā devu ārsts nosaka individuāli. 

Pirmajās bērna dzīves nedēļās nekādu traucējumu pazīmju vēl nav, bet 2.–3. dzīves nedēļā sākas pastiprināta gāzu izdalīšanās, vēlāk parādās sāpes vēderā un tikai pēc tam šķidra vēdera izeja. 

Laktāzes nepietiekamība var izpausties arī vecākiem bērniem. Lielākiem bērniem, kuriem ir laktozes nepanesība, vienkārši nepiedāvā svaigu pienu, bet gan skābpiena produktus, tai skaitā sviestu un arī saldo krējumu, kurā ir daudz taukvielu un salīdzinoši maz piena cukura.
Ierobežot vajadzētu produktus, kas satur daudz laktozes, piemēram, kondensēto pienu, saldējumu, svaigu govs vai kazas pienu.

Kā nesajaukt sāpju iemeslus

Viena no raksturīgākajām laktozes nepanesības izpausmēm ir sāpīga raudāšana. Zīdīšanas konsultante Sandra Lase norāda, ka ir jānoskaidro, kas tieši bērnam sāp. Kāju vilkšana pie vēdera un izmisīga raudāšana var būt gan vēdera sāpju, gan arī tā sauktās zīdaiņu migrēnas izpausme. 

Ja raudāšanas iemesls ir galvassāpes, tad, paceļot mazuli vertikāli, spiediens galvaskausā mazinās un galvassāpes pāriet. Galva bērniem nesāp katru dienu un katrā ēdināšanas reizē, līdz trīs mēnešu vecumam šīs izpausmes parasti pāriet pašas no sevis.

Brīdī, kad mazulis zīž, izdalās endorfīni – hormoni, kas rada labsajūtu. Zīžot bērniņš parasti nomierinās, bet pēc brīža sāk intensīvi raudāt. Ja iemesls ir vēdera sāpes (tai skaitā laktozes nepanesības dēļ), tad raudāšana ir pēc katras ēdienreizes, un bērna pozas maiņa raudāšanu nemazina. 
 

Kā ievieš papildu ēdienu 

Papildu ēdienu nevajag dot pirms sešu mēnešu sasniegšanas ne ar krūti ēdinātam, ne ar maisījumu barotam bērnam, – tā iesaka ārsti. Pirmajā dzīves gadā bērnam nevajadzētu piedāvāt govs pienu vispār nemaz. 
Ja bērnam ir laktozes nepanesība un viņu ēdina ar piena maisījumu, tad viņa barošanai jāizvēlas piena maisījums, uz kura iepakojuma norādīts, ka tas ir bez laktozes. Tiesa, šie maisījumi parasti ir nedaudz dārgāki par parastajiem. 

Ar ko sāk piebarot bērnu ar laktāzes nepietiekamību

Lielākoties pusgada vecumā bērnam būtu jābūt pārgājušai šai fermenta nepietiekamībai. Izņēmums varētu būt bērni ar primāru fermenta nepietiekamību vai pārmantotu fermenta nepietiekamību. Tad šiem mazuļiem nedod piena produktus vai arī papildus dod uztura bagātinātāju – laktāzi. Tiesa, piena produktus kā pirmos neiesaka dot nevienam bērnam līdz gada vecumam. Tas pats attiecas arī uz kazas pienu. Skābpiena produktus drīkst lietot bērni ar laktāzes nepietiekamību, tā arī nav alerģija, kas prasa papildu uzmanīšanos. Nekādu īpašu ierobežojumu šajā gadījumā nav. 

Ignorēt laktāzes nepietiekamības pazīmes gan nevajadzētu. Lai arī ar laiku problēma pāriet, tomēr vāja pieņemšanās svarā un niķošanās ir pārbaudījums gan bērnam, gan vecākiem. Lai arī vieglākos gadījumos viss pāriet pats, jebkurā gadījumā jādodas uz konsultāciju pie ārsta. 

Pieredze: Ksenijas dēlēns Jans piedzima ņiprs un veselīgs. Viņš kāri metās ēst mammas pienu, bet diemžēl, neraugoties uz to, ka piena netrūka, mazulis bija raudulīgs, iemiga un nemierīgi gulēja tikai mammas rokās. Pirmajā mēnesī bērns pieņēmās svarā gandrīz 600 gramu. Nav slikti, bet, ņemot vērā nepārtraukto „karāšanos” pie krūts, varēja būt labāk. Nākamajos mēnešos svars pieauga sliktāk – 480 gramu, tad tikai 170 gramu. Tā kā mamma Ksenija Solovjova nebija nepieredzējusi mamma bez zīdīšanas pieredzes, bet gan mediķis un zīdīšanas konsultante, tad, novērtējot esošo situāciju, kļuva skaidrs, ka bērnam ir visas klasiskās laktozes nepanesības pazīmes.