Kastanis, Noels, Kortnija, Ezra Klāvs. Vecāki stāsta, kā devuši bērniem vārdus

Grupas "Astro’n’out" solistes Māras Upmanes-Holšteines un dziedātāja Jāņa Holšteina-Upmaņa ģimenē aug meitiņa Ronja un dēliņš Ezra Klāvs. Grupas "Astro’n’out" koncerttūres "Urda" priekšvakarā Māra ģimenes portālam Mammamuntetiem.lv stāsta, kāds bijis bērnu vārdu izvēles process. 

Māra atceras, ka veids, kā pie viņiem atnāca bērnu vārdi, abās reizēs ir līdzīgs. Tobrīd topošie vecāki bez kalendāra palīdzības saukuši visus vārdus, kas nākuši prātā un mēģinājuši sajust, vai tas ieķeras prātā un sirdī. Kad bijis izveidojies neliels saraksts, gājuši vēlreiz cauri un mēģinājuši saklausīt, kurš no vārdiņiem ir īstais. "Kad pirmo reizi nosaucām vārdu Ronja, pasmaidījām. Saucām citus. Taču visu laiku atgriezāmies pie šī vārdiņa. Tas bija iepaticies tik ļoti, ka gribējās vārdiņu atkārtot un atkārtot," atceras Māra. 

Māra un Jānis kopā ar bērniem - Ronju un Ezru Klāvu. Foto: Artūrs Martinovs, speciāli Mammamuntetiem.lv.

Ar vārdu Ezra bijis līdzīgi - ļoti, ļoti iepaticies skanējums un sajūta, ko izraisa šis vārdiņš. Otru vārdu - Klāvs - pievienojuši tādēļ, lai būtu arī Latvijā ierastā vīriešu dzimtas galotne. Un tas bijis arī kā kompromiss, jo vecvecāki sākotnēji neesot bijuši pārliecināti par vecāku uzvēli. "Mēs mājās dēliņu saucam par Ezru, vecvecāki lieto vārdu Klāvs. Manuprāt, tas ir pareizi, ka cenšamies iedzīvināt abus vārdus, lai dēls vēlāk var objektīvi izvēlēties, kuru vārdu lietot ikdienā. Varbūt lietos abus," stāsta Māra. 

Divu bērnu māmiņa ir nesapratnē, kādēļ cilvēki nosoda vecāku izvēli: "Katram taču ir sava sajūta par to, kāds vārds viņa bērnam ir īstais. Turklāt līdz galam nesaprotu, kādēļ vārds Ezra šķiet tik neparasts - tas ir vārds, kas atrodams vecajā derībā. Tāpat mūsu ģimenē ir vairāki iemīļoti dziedātāji ar šādu vārdu. Un pēc tam, kad dēlam vārdu jau bijām izvēlējušies, izlasījām, ka Lielbritānijā Ezra ir bijis 2015. gada populārākais vārds zēniem." Māra stāsta, ka vārdi bērniem "pielīp tik superorganiski", ka jebkādas sākotnējās blakus asociācijas pazudušas. Un nu nav ne mazāko šaubu, ka vārdu izvēle ir bijusi pareizā.

Katrīnes un Kaspara Sauliešu ģimenē aug divas meitas - Kerija un Kortnija. Katrīne ģimenes portālam Mammamuntetiem.lv stāsta, kā meitenes tikušas pie tik skanīgiem vārdiem. "Mēs ar vīru ilgi nevarējām izlemt, kādu vārdu dot vecākajai meitai. Nolēmām taisīt "slepenos" vārdu sarakstus, tas nozīmē, katrs veidojām savējo tā, ka otrs neredz un neietekmējas. Vienīgi bijām vvienojušies, ka vārdam jāsākas uz K un tajā jābūt burtam R, jo saka, ka tādu vārdu īpašnieki ir garā spēcīgi un par sevi pārliecināti cilvēki. Tīkamos vārdus izrakstījām no paplašinātā vārda dienu kalendāra. Vienīgais vārds, kurš mums sakrita - Kerija."

Katrīne un Kaspars ir priecīgi, ka meitām ir tik skanīgi vārdi - Kerija un Kortnija. Foto no ģimenes arhīva. 

Par jaunākās meitiņas vārdu Katrīne atceras, ka gala vārds piederēja Kerijai. Atkal vecāki veidoja sarakstu, no kura jaukāko vārdiņu lūdza izvēlēties meitai. Viņa izvēlējās - māsu saukšot Kortnija. "Nu visi esam uz burta K. Pat kaķis," smaida Katrīne. Vaicāta par vecvecāku reakciju uz mazbērnu neparastajiem vārdiem, Katrīne smej, ka vīramāte, kura ir baltkrieviete, par Kerijas vārdu sacījusi, ka pārāk atgādina kariju, bet ātri pierada un nu domā, ka mazmeitai nemaz skaistāku vārdu nevarēja izvēlēties. "Meitenēm vārdi patiešām ļoti piestāv. Tā kā abas ir māsas nodarbojas ar dziedāšanu, nekad nevajadzēs meklēt skanīgus skatuves vārdus, jo tādi jau ir īstie," tā meitu mamma. 

Katrīne meitu vārdu izvēli vērtē kā kā intuitīvu - bez īpaša plāna sameklēt pēc iespējas neparastākus vārdus. Galvenā motivācija - lai pašiem patīk. 

Neparastu vārdu - Noels - savam dēlam devuši Latvijas vecāku organizācijas vadītājas vietniece Audra Šauere un vīrs Gints Šauers.

"Dēla gaidību laiks, līdz ar to arī vārda meklēšana, notika visai sarežģītā dzīves posmā – Gints pēc smagas galvas traumas nopietni ārstējās un pēc labākajām seriālu tradīcijām bija ar visnotaļ švaku atmiņu. Vismaz 20 reizes vīram izstāstīju, ka mums būs bērns. Un tikpat reizes viņš bija priecīgi pārsteigts. Vairākas reizes norunājām, ka izveidosim katrs savu vārdu sarakstu, ko vēlāk apspriest. Un Gints visu laiku aizmirsa to izdarīt. Tā nu beigās nācās iztikt ar manu sarakstu, kurā bija kādi 7 vārdi. Taču, taisnību sakot, es jau tik bieži biju pieminējusi savu favorītu starp vārdiem, ka beigu beigās arī Gints manu izvēli atzina par piemērotāko, lai gan sākumā tik pārliecināts nebija. 

Drīz pēc tam, kad noskaidrojās, ka gaidāms puika, Audrai bija skaidrs - gribētos, lai dēlu sauc Noels. Foto no ģimenes arhīva.

Izvēloties vārdu man bija svarīgi vairāki punkti:

• Lai vārds nebūtu saīsināms un tāds, kam viegli veidot iesaukas;
• Lai es nepazītu kādu šāda vārda nēsātāju;
• Lai tas labi sader ar uzvārdu;
• Lai ārzemēs to varētu viegli uzrakstīt un izrunāt;
• Lai vārdā nebūtu mīkstinājuma vai garumzīmes;
• Lai sāktos ar burtu N (vienkārši patīk šādi vārdi);
• Lai vārdā nebūtu burta R. 

Mani vecāki sākotnēji bija atturīgi, vērtējot vārda izvēli. Savukārt Ginta mamma mēģināja pārliecināt, ka vārds ir jāmaina. Vēl pavisam nesen viņa ieminējās – varbūt varam vismaz pievienot otru vārdu. Kaut kad pavisam nesen salīdzinoši tuvs cilvēks beidzot sadūšojās pajautāt - nu izstāsti, kā Noels tika pie sava vārda. 
Vārds Noels (Noël) franču valodā nozīmē Ziemassvētki. Un dzimis viņš ir 31. oktobrī. Ņemot vērā to, ka Noels pieteicās burtiski pāris nedēļas pirms Ginta negadījuma, un, visticamāk, pēc tā mēs savus bērnu plānus būtu atcēluši, man patīk domāt, ka Noels ir mūsu Helovīns un mūsu Ziemassvētki." 

Mūzikas producenta Kaspara Ansona un Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas un Latvijas Infektoloģijas centra bērnu ārstes Santas Ansones ģimenē aug dēliņš vārdā Kastanis. 

Sākotnēji pāris esot bijuši izlēmuši, kādā vārdā saukt meitu, taču drīz vien USG noskaidrojuši, ka pirmdzimtais būs dēls. Kaspars stāsta, ka viņi ar Santu esot bijuši vienisprātis par to, pēc kādiem principiem izvēlēties dēla vārdu - viņi vēlējušies tādu, kas būtu pēc iespējas latviskāks, un kura izcelsme nebūtu meklējama reliģijā. "Senie latvieši taču lika bērniem vārdus pēc tā, ko redzēja apkārt - Egle, Rasa, Zīle, Madara, Dzintars. Nolēmām darīt līdzīgi," smejas Kaspars. Topošie vecāki vērtējuši, lai izraudzītais vārds būtu ne tikai ar tīkamu skanējumu, bet arī nestu līdzi labas asociācijas. "Kad pateicām Santas vecākiem, kā sauc viņu mazbērnu, sievastēvs aicināja padomāt vēlreiz. Bet pašam meita Ieva," tā Kaspars. 

Viena no tantēm, kurai teju 90 gadu, vārdu novērtēja atzinīgi - viņa bērnībā bija pazinusi dažus cilvēkus ar šādu vārdu. Kaspars ir novērojis, ka daudzās valodās ir vārds ar tādu pašu nozīmi un līdzīgu skanējumu, tādēļ, izbraucot ārpus valsts, nav ne mazāko problēmu ne ar tā izrunu, ne rakstību. 

Jaunais tētis aicina cilvēkus mazāk domāt rāmjos un sarakstos: "Kādēļ gan cilvēki vēlas uzspiest, ka visiem noteikti jāizvēlas no kāda "pareizo vārdu saraksta". Katrs taču izvēlas savam bērnam piemērotāko vārdu, izvērtējot caur savu personīgo skatījumu, pieredzi un asociācijām. Un tā ir vispareizāk."

Skaties Kaspara un Santas Ansonu iepazīšanās stāstu!